Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
"Mēs jauniešus ar invaliditāti vienkārši esam nolikuši tālu projām, paslēpuši, un tā problēmas arī rodas"

Invaliditāte kā tiesas spriedums pret izglītību un karjeru

Pērnā gada nogalē Diena sāka rakstu sēriju, tuvāk aplūkojot tūkstošgades paaudzi, kuru mēdz raksturot kā dzimušu iespēju laikmetā. Pirmajā rakstā uzmanība tika vērsta uz tādu personu grupu, kas nav nodarbinātas un neiegūst izglītību. Galvenais iemesls, kāpēc jaunietis var nonākt šādā situācijā, ir priekšlaicīga mācību pamešana – 38% jauniešu 25–29 gadu vecumā, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību, nevar atrast darbu. Jaunieši šādu izvēli izdara dažādu iemeslu dēļ, tomēr Latvijā ir kāda sabiedrības grupa, kas jau no pirmā mācību gada izteikti bieži saskaras ar šķēršļiem, mēģinot iegūt tādu izglītību kā visi pārējie, – cilvēki ar invaliditāti. Tas savukārt rada šķēršļus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un sevi pienācīgi nodrošināt.

Pirmklasnieces Katrīnas mamma Jana Krūmiņa no savas pieredzes zina teikt – Latvijā iekļaujošās izglītības princips nestrādā. Viņas stāstu Diena publicējusi jau iepriekš. Atrast izglītības iestādi, kurā varēs mācīties viņas meita ar kustību traucējumiem, izrādījās sarežģīti, jo Krūmiņa bija pārliecināta, ka Katrīnai jāmācās parastajā, nevis specializētajā skolā. Viņa saskārās ar nevēlēšanos meiteni uzņemt, lai gan likums nosaka – vispārizglītojošajās skolās jāuzņem arī bērni ar invaliditāti. Rīgas domē viņai ieteica meitu vest uz internātskolu un nodot valsts aprūpē. Vēlāk māmiņai norādīja, ka meitene var iet skolā bērniem ar garīgu atpalicību, lai gan Krūmiņas meitai tā nebūtu piemērota. Katrīna ir tāds pats bērns kā citi, tikai ar grūtībām pārvietoties. Lai gan galu galā ar neatlaidību savu izdevās panākt, Krūmiņa jautā: "Vai vecākam tiešām tam jāiet cauri?"

Tomēr Katrīnas stāsta laimīgās beigas nenozīmē, ka cilvēkiem ar invaliditāti ceļš ir atvērts. Līdzīgi gadījumi joprojām notiek, stāsta Krūmiņa, kura vada Latvijas Spina bifīda un hidrocefālijas biedrību vecākiem.

"Viss sākas no sākumskolas izglītības. Speciālajās skolās nereti ir zemāks izglītības līmenis un nav savstarpējās konkurences," apstiprina Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāve Irina Parhomenko. Viņasprāt, Latvijā ir pārāk daudz speciālo izglītības iestāžu, kas no ārpasaules izolē jauniešus ar īpašām vajadzībām: "Viņi nemācās kopā ar pārējiem bērniem. Ierindas skolā viņi iegūtu draugus bez invaliditātes, vairāk iespēju, paplašinātu redzesloku, bet tagad šie cilvēki tiek izstumti no sabiedrības." Tāpat uzskata arī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča – 61 specializētā skola tik mazai valstij kā Latvija ir par daudz. Viņa arī norāda uz problēmas otru pusi – pārējā sabiedrība neiepazīstas ar cilvēkiem ar invaliditāti, un tā veidojas maldīgi priekšstati par to, ko šie cilvēki var vai nevar izdarīt. "Mēs viņus vienkārši esam nolikuši tālu projām, paslēpuši, un tā problēmas arī rodas. Kamēr nebūs iekļaujošas skolas, mēs, visticamāk, nevaram runāt par iekļaujošu sabiedrību," viņa spriež.

 

Lai gan iekļaujošās izglītības modelis ir pievilcīgs, Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) vadītāja Ilona Jurševska atgādina, ka invaliditātes pakāpes ir dažādas un ne visus jauniešus iespējams integrēt, tāpēc specializētās skolas atsevišķos gadījumos ir nepieciešamas. Taču bieži šo skolu absolventi ir pakļauti grūtībām celt izglītības līmeni.

Jurševska un Anča stāsta par Pēteri, kurš absolvējis Raiskuma internātpamatskolu un nu nevar turpināt mācības. "Puisim ir bērnu cerebrālā trieka, taču viņam ir ļoti laba galva, un viņš, piemēram, nākotnē būtu ļoti labs SIVA koledžas students. Taču ir problēma – viņš Raiskumā ir pabeidzis deviņas klases, un faktiski daudziem bērniem ar īpašām vajadzībām tas arī ir punkts izglītībai. Mēs valstī nepiedāvājam vidējo izglītību personām ar invaliditāti. Ir pāris vietu Rīgā, kur tas iespējams, taču tad tas ir smags darbs uz vecāku pleciem izvadāt un nodrošināt dzīvošanu, ja nav internāta," paskaidro Jurševska un piemetina, ka tas ir liels caurums izglītības sistēmā, kas ar steigu būtu jālabo.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 19.janvāra, numurā! Rakstu sērijas turpinājumu par izaicinājumiem, mēģinot cilvēkus ar invaliditāti iesaistīt darba tirgū, laikrakstā Diena varēs lasīt nākamnedēļ.
 

Top komentāri

UU
U
Šķiet, liela daļa invalīdu nezina savas tiesības. Man tēvam bija 1.grupa. Labi, to noformē un tālāk - nekādas informācijas. Pretī sociālajā nodaļā sēž ierēdnīte un tu saprotu, ka viņa pēc iespējas cenšas informāciju noklusēt. Invalīdam un viņa tuviniekiem jākļust par detektīviem, lai noskaidrotu, kas viņiem šajā valstī pienākas.
Pravietisnejaukais
P
Ja skolas vadība nesirgst ar lepnību šā vārda plašākajā nozīmē, tad nepārvaramu problēmu nevar būt. Traucēt var gan arī psihopāti vecāki, kuri vienmēr visu zina labāk par skolotājiem.
fakti
f
Latvijas skolas nav piemērotas cilvēkiem ratiņkrēslā. Nav ne liftu, ne tualešu, ko invalīds varētu izmantot. Kā viņš nokļūs no ķīmijas pirmā stāvā uz angļu valodu otrajā? Nav tā, ka invalīdi nezina savas tiesības. ZINA. Visur priekšā pakaļā skaita savas tiesības. Ir bijusi darīšana ar stažieriem invalīdiem. Darbā nekad neņemtu, jo nav iespējams atlaist, nav iespējams samazināt, kaut vai viņš pēdējais paliek un vispār uz darbu nenāk (kā Rīgas domes kaut kādā struktūrā viena tante), viņš ir svēts un neaizskarams. Kuram uzņēmējam vai normālam iestādes vadītājam ienāks prātā uzkārt sev kaklā tādu akmeni. Tur jau var uzreiz saslēgt sevi rokudzelžos un pats virzīties cietuma virzienā, jo svētajai kastai vienmēr būs taisnība.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai jūsu spēkrats ir cietis bedraino Rīgas ielu dēļ?

Kopā nobalsojuši: 745

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas