Izskatās, ka Latvijā kredītu brokeri privātpersonu jomā īsti nedarbojas, izņēmums ir patēriņa kredītiem. Savukārt uzņēmumu sektorā kredītu brokeri strādā vairāk. Salīdzinot ar citām valstīm, kurās kredītu brokeru pakalpojumi ir ļoti izplatīti, Latvijā tas ir maz izplatīts pakalpojums. Kādēļ tas tā ir? Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtē, ka uzņēmumu gadījumos kredītu brokeri var saviem klientiem palīdzēt gūt labākus nosacījumus, bet tas lielākoties notiek sadarbojoties ar mazajām bankām. "Ņemot vērā, ka banku sektorā tirgus koncentrācija ir liela (ar četrām lielām komercbankām it īpaši mājsaimniecību sektorā), hipotētiski izskatās, ka lielās bankas pašas nodrošina pakalpojumus un nav ieinteresētas sadarboties ar brokeriem," teic U. Rutkaste.
Kāpēc mums Latvijā labi strādā apdrošināšanas, bet ne kredītu brokeri? U. Rutkaste spriež, ka varbūt apdrošināšanas gadījumā līgumu nosacījumi ir piņķerīgāki, bet, piemēram, hipotekārajiem kredītiem līgumi ir vairāk standartizēti, lai gan dažādām bankām mājokļu kredītu līgumi mēdz būtiski atšķirties. Brokeri saviem klientiem palīdz saprast, kas tad līgumos ir ietverts un kādi ierobežojumi iespējami. Apdrošināšanā brokeru klātbūtne ir vēsturiski veidojusies, un tie ir populāri. Latvijas Banka jautājumu, kāpēc mums Latvijā labi strādā apdrošināšanas, bet ne kredītu brokeri, nav dziļi pētījusi.
Vairāk mazajiem
"Uzņēmumu kredītu tirgū līgumi nemaz nav tik standartizēti, līdz ar to maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam nav sava finanšu direktora, kredītu brokeris noteikti var palīdzēt. Tāpat tas būtu noderīgi privātpersonām, it īpaši, ja finanšu pratība nav augstā līmenī, nav laika izvērtēt visus variantus un iedziļināties niansēs," norāda U. Rutkaste.
Arī Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers teic, ka šobrīd tirgū pieejamie kredītu brokeri parasti palīdz uzņēmumiem sakārtot finanses, lai nākotnē tie varētu vērsties pie bankas. Šāds pieprasījums nāk galvenokārt no maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem uzņēmumā nav finansista. Vienlaikus banka Citadele piedāvā konsultācijas uzņēmumiem, skaidrojot, kas tiem ir jādara, lai nākotnē kvalificētos kredīta saņemšanai. Tāpat banka pēdējo gadu laikā ir veikusi investīcijas uzņēmumu digitālo rīku attīstībā, lai uzņēmēji attālināti varētu noskaidrot savas kredīta iespējas.
Ietekmē komisijas
Protams, kredītu brokeri strādā par komisijām. Atkarībā no tirgus struktūras un konkurences var būt gadījumi, kad klientiem pašiem jāmaksā komisijas vai arī kredītdevēji maksā par pakalpojumu. Prakses var būt atšķirīgas.
Runājot par kredītu brokeru platformām, Ģ. Glāzers atzīmē, ka tās par saviem pakalpojumiem prasa komisijas maksas no bankas, tādējādi sadārdzinot pakalpojumus klientiem. "Šīs platformas parasti piemērotas standartizētiem produktiem ar salīdzinoši mazām summām. Lielāku summu gadījumā ir jāņem vērā daudzi citi faktori, tāpēc standartizētas platformas ne vienmēr būs efektīvas. Šādos gadījumos labāk būtu konsultēties ar divām trim bankām, lai saņemtu personalizētu kreditēšanas piedāvājumu," iesaka Ģ. Glāzers.
Tomēr U. Rutkaste noteikti netic apgalvojumam, ka kredītu brokerim ir izmaksu pieauguma efekts. Konkurējošā tirgū tas var strādāt citādi – brokeri vairāk meklētu klientus un bankām būtu vairākumtirgotāja funkcija. Piemēram, ja brokeri ir aktīvi un plaši izplatīti, bankas var samazināt darbinieku skaitu, kas meklē jaunus klientus. Tādā gadījumā brokeris atrod klientu bankai.
"Var novērot, ka bankas neinvestē vairs tik daudz līdzekļu komunikācijā ar klientiem. Tāpēc, ja cilvēki paši neprot atrast, viņiem nav šādas informācijas. Līdz ar to kredītu brokeru attīstībai ir vieta mūsu tirgū. Jautājums ir – vai tirgus spēlētāji būs ieinteresēti sadarboties? Ja tirgus dalībnieki nevēlas sadarboties ar brokeriem, tiem tirgū būs ļoti grūti ielauzties, pat neiespējami," secina U. Rutkaste.
Ar dažādiem modeļiem
Noteiktās valstīs aktīvi tiek izmantoti kredītu brokeri, it īpaši Lielbritānijā mājokļu kredīti tiek pārfinansēti reizi 3–5 gados un pamatā ar brokeru starpniecību. Latvijā šāda aktivitāte ir ļoti zema.
"Par labu konkurenci nozarē var liecināt brokeru esamība, kaut modeļi var būt dažādi. Nav tā, ka visās citās valstīs kredītu brokeru sistēmas ir attīstītas. Ir valstis, kur bez brokeriem konkurence ir diezgan augsta. Brokeri nav obligāts un nepieciešams nosacījums. Tomēr tirgū, kur nevalda pārāk augsta konkurence un klientu vidū nav pārāk laba finanšu pratība, brokeru loma būtu tikai pozitīva. Pat ar labu finanšu pratību, slēdzot, piemēram, mājokļa kredīta līgumu, būtu nepieciešams pakonsultēties, it īpaši tāpēc, ka šāds līgums dzīvē tiek slēgts reti. Tas ir svarīgs lēmums," norāda U. Rutkaste. Viņš vērtē: ja būtu efektīvs kredītu brokeru segments, tas palīdzētu ar kreditēšanu un pārkreditēšanos.
Pagājušajā gadā Latvijas Bankas Tautsaimniecības konferencē Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra direktore Kristīne Dambe norādīja, ka kredītu brokeri ir labi, ja palīdz izvērtēt un pieņemt lēmumus, sniedz plašāku piedāvājumu skaitu, tādējādi atvieglojot gan kredītu saņemšanas procesu, gan refinansēšanu. Bet kredītu brokeriem ir vēl viena svarīga loma, ko varēja redzēt Zviedrijā. Pēdējo septiņu gadu laikā valstī ir ienākuši diezgan daudzi nebanku kreditētāji, un kredītu brokeri, ja tiem nav interešu konfliktu, var ieteikt izmēģināt mazāk zināmu kreditētāju, jaunu tirgus spēlētāju.
Attiecībā uz potenciālu regulējumu kredītu brokeru un kredītdevēju sadarbībā U. Rutkaste vērtē, ka tas ir koks ar diviem galiem – jebkurš regulējums ir papildu slogs un normālos apstākļos tādam nebūtu jābūt.
Latvijas Finanšu nozares asociācija neatbildēja uz Dienas jautājumiem, tostarp par to, vai noteikti tirgus dalībnieki ar kredītu brokeriem nesadarbojas un kādu iemeslu dēļ, kā arī brokeru par lomu, lai kāpinātu kreditēšanu un stimulētu pārkreditēšanos.