IZM izspēlē ierēdņu rokādi

Par to, ka IZM kaut kas briest, kuluāros tika runāts jau kopš vasaras vidus. Pirmkārt, par valsts sekretāri Līgu Lejiņu, kuru izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) gatavojoties aizrotēt uz kādu citu posteni. Iemesli tika minēti visdažādākie – portfelis izrādījies par smagu, angļu valodas prasmes nepietiekamas utt. Lejiņa, jāteic, valsts sekretāra krēsla noturējusies pilnu ciklu – kopš 2015. gada, nomainot amatā Sandu Liepiņu, kura izvēlējās atgriezties savā iepriekšējā darbības – banku – jomā. Lejiņa ir valsts pārvaldes ilgspēlētāja – tajā strādā kopš 1995. gada, vairākus gadus darbojusies Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA), bijusi direktores vietniece. Kad sāka šūpoties valsts sekretāres postenis, runāja, ka viņa vēlējusies atgriezties VIAA vadībā, taču tam zaļā gaisma nav dota. Tā kā viņas ranga ierēdni nevar aizbīdīt uz zemāku vietu, atrasta izeja – nozīmēt par VISC vadītāju. Šajā postenī līdz šim bija Guntars Catlaks. Viņš pirms sešiem gadiem nomainīja Gunti Vasiļevski, kurš izvēlējās kļūt par Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktoru. Bijušais VISC vadītājs nu izraudzīts par IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta (PIAD) direktoru, lai gan tieši viņš "aizkadra" sarunās tika minēts kā iespējamais valsts sekretāra kandidāts. Par vienu no viņa plusiem tika uzskatīta spēja saprasties ar Šuplinsku un ļoti labās angļu valodas prasmes. 

IZM gan rokādi skaidrojusi šādi: "Abiem ierēdņiem ir apritējis viens termiņš konkrētajā amatā, tāpēc, izvērtējot IZM prioritātes, nolemts stiprināt PIAD, un Catlaks sevi ir apliecinājis kā spilgtu stratēģi un konceptuālu jautājumu risinātāju. Savukārt VISC darbībā, kas pārvalda arī kompetenču pieejas ieviešanu, uzrauga projekta Skola 2030 realizāciju, nepieciešamas strukturālas izmaiņas un operatīvāka lietu administrēšana, strikti ievērojot sasniedzamos rezultātus noteiktos laika termiņos, kur noderēs Lejiņas lielā administratīvā pieredze."