Jābūt motivācijai kļūt par skolotāju

Viengadīgā programma izveidota sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), Liepājas Universitāti (LIEPU) un Daugavpils Universitāti (DU), un sadarbības partneriem Iespējamā misija. Jaunā pieeja pedagogu sagatavošanā ne tikai ļaus darba tirgū ienākt atbilstoši jaunajam izglītības standartam apmācītiem skolotājiem, bet arī atrisinās virkni problēmu, kas saistītas ar pedagogu trūkumu, motivāciju izvēlēties apgūt šo profesiju un strādāt. 

Paralēli pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā un sabiedrībā tiek diskutēts par vairākiem aspektiem, kas skar pedagogu profesiju, piemēram, pedagogu sagatavotību, motivāciju, skolotāju trūkumu un atalgojumu. Gan izglītības iestādes, gan IZM uz jauno pieeju pedagogu sagatavošanā skatās kā uz "glābšanas riņķi", cerot, ka tā atrisinās šīs problēmas. Ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka ik gadu visu augstskolu pedagoģijas studiju programmas absolvē vairāki simti topošo speciālistu – pagājušajā gadā vien LU absolvēja 818 jauno skolotāju, LIEPU – 100, DU – 118. Turpinot rakstu sēriju Nākotnes skola, laikraksts Diena pētī, kā tiek sagatavoti jaunie pedagogi pašlaik un kā augstskolas piesaista jauniešus pedagoģijas studiju programmai.

Izvēlas pirmsskolu

DU pārstāve Kristīne Daņilova Dienai stāsta, ka liela nozīme, ne tikai lai studētu pedagoģiju, bet arī strādātu par skolotāju, ir motivācijai, taču Latvijā pedagogiem nav motivējošas sistēmas, kas sniegtu atbalstu augstākā līmeņa studijās. "Parasti jaunieši izvēlas kļūt par skolotāju, ja viņiem ir bijis pozitīvs piemērs, mācoties skolā," piebilst Daņilova. Tas, vai jaunietis izvēlēsies strādāt par skolotāju, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, arī no pedagoga koptēla un atalgojuma. Arī LIEPU pārstāve Simona Laiveniece norāda: "Izvēloties studēt pedagoģiju, studenta izvēle parasti ir motivēta jau pirms tam. Pēdējā uzņemšanā bija jūtama īpaši motivēta izvēle, arī pieteikumu skaits bija lielāks." Augstskola pašlaik strādājot pie jauno pedagogu programmu izveides, uzsvaru liekot uz šo programmu popularizēšanu.

Savukārt LU Pedagoģijas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska Dienai stāsta, ka starp jauniešiem arvien vairāk var novērot tendenci pirms studiju virziena izvēles izvērtēt savu pieredzi un spējas šajā jomā. Ja jaunietis ir pieredzējis, ka skolotājs nespēj tikt galā ar klasi, un viņš skaidri saprot, ka arī pats nespēs tikt galā ar skolēniem, viņš neizvēlēsies studēt pedagoģiju. Arī Raščevska atzīst, ka vairākums jauniešu izvēlas apgūt tieši pirmsskolas un sākumskolas skolotāja amatu. "Tas būtībā parāda, ka jauniešiem, kas izvēlas studēt pedagoģiju, ir skaidra apjausma, ka "es tikšu galā ar mazu bērniņu" vai "es tikšu galā ar sākumskolas skolēnu"," spriež Raščevska un piebilst, ka studentu skaita krituma šajās pedagoģijas apakšprogrammās nav. To apliecina arī dati par pagājušo gadu – no 818 absolventiem aptuveni 73% bija tieši pirmsskolas un sākumskolas pedagogi. Savukārt to studentu skaits, kuri absolvē tieši priekšmetu skolotāju studiju programmas, procentuāli esot ļoti mazs.  

Mainās laikam līdzi

Arī starp LIEPU un DU pedagoģijas studentiem populārākās ir pirmsskolas un sākumskolas pedagogu studiju programmas. Laiveniece atzīmē, ka no 400 pedagoģijas programmas pamatstudiju studentiem aptuveni 100 studē apakšprogrammu Pirmsskolas izglītības skolotājs, programmu Pamatizglītības skolotājs izvēlējušies apmēram 90 studentu. Toties priekšmetu skolotāju, piemēram, mūzikas skolotāja vai sporta un deju skolotāja, apakšprogrammās studējošo skaits ir vien 35 studenti katrā apakšprogrammā.