Pasaulē ik gadu tiek radīti vairāki miljardi tonnu sadzīves atkritumu, un saskaņā ar Pasaules Bankas datiem šis apjoms līdz 2050. gadam var pieaugt vēl par 70%. Liela daļa no šiem atkritumiem ir salabojamas preces – elektroierīces, apģērbs, mēbeles, sadzīves priekšmeti –, kas kādas tehniskas nepilnības vai lietotāja ērtību dēļ tiek vienkārši izmestas.
Vajadzīgs steidzams risinājums
Mūsdienu pasaulē preču aprite kļuvusi ātrāka nekā jebkad agrāk – lietas tiek pirktas, lietotas un izmestas pat ne tāpēc, ka tās vairs nav derīgas, bet gan tikai izgājušas no modes vai arī parādījies kas jaunāks. Eiropas Savienībā katrs iedzīvotājs vidēji rada ap 530 kilogramiem sadzīves atkritumu gadā, un apmēram 80% no visiem vides piesārņojuma gadījumiem ir tieši saistīti ar preču ražošanu, lietošanu un iznīcināšanu. Piemēram, elektroniskie atkritumi ir visstraujāk augošā atkritumu kategorija – saskaņā ar Eurostat datiem 2022. gadā katrs ES iedzīvotājs radīja vidēji 11,5 kilogramus šāda veida atkritumu, no kuriem tikai daļa tiek savākti atbilstošai pārstrādei. Latvijā situācija nav sevišķi labāka.
Viena no galvenajām problēmām ir tieši grūti pārstrādājamie vai agrīni novecojošie priekšmeti – elektroierīces, apģērbi, mēbeles, trauki. Nereti tos būtu iespējams salabot, taču trūkst gan prasmju, gan motivācijas, gan iespēju to darīt ekonomiski izdevīgi. Tajā pašā laikā resurss, kas tiek izmantots jaunu preču ražošanai, ir milzīgs – līdz pat 70% CO2 emisiju produktu dzīves ciklā rodas tieši ražošanas posmā, nevis lietošanā vai utilizācijā, protams, atkarībā no produktu veida.
Lietu labošana kā globāla kustība
Šādā kontekstā īpaši aktuāla ir lietu labošanas un ilgtspējīgas izmantošanas kultūra, kas piedāvā alternatīvu – salabot, nevis izmest. Šīs pieejas praktiska izpausme jeb iniciatīva, kas dzimusi jau 2009. gadā Nīderlandē, ir repair café jeb lietu labošanas darbnīcas, kur ikviens var salabot saplīsušu elektroierīci, apģērbu vai mēbeli, saņemot brīvprātīgu palīdzību no prasmīgiem amatniekiem vai entuziastiem. Šīs kustības aizsācēja bija Martine Postma – žurnāliste un vides aktīviste vēlējās cīnīties pret pārmērīgo patēriņu un redzēja, ka daudzi cilvēki izmet lietas, kuras būtu iespējams salabot. Viņa organizēja pirmo labošanas darbnīcu kā eksperimentu, kas ātri guva atsaucību, un nu šādas iniciatīvas jau plaši attīstās daudzviet Eiropā, piemēram, informācija dibinātājorganizācijas interneta vietnē liecina, ka līdz 2024. gada beigām vismaz 40 valstīs, tostarp Vācijā, ASV, Lielbritānijā, Francijā, Japānā un citur, reģistrētas vairāk nekā 2800 lietu labošanas aktivitātes. Pasākumi parasti notiek kopienu centros, bibliotēkās, kultūras namos, skolās. Tie ir gan pašu rīkoti, gan kādu nevalstisku organizāciju paspārnē u. c. Piedalās brīvprātīgie meistari – elektriķi, šuvēji, datoru speciālisti, amatnieki. Uzsvars tiek likts arī uz zināšanu nodošanu – cilvēki mācās paši salabot lietas vai atnes salūzušas mantas, kas tiek kopīgi salabotas bez maksas.
Francijas piemērs
Savukārt Francijā 2021. gadā ir pieņemts tā sauktais pretatkritumu indekss, kas veicina remonta pieejamību un informāciju par ierīču remontspēju (repairability index). Remontspējas indekss ir punktu sistēma no 0 līdz 10, kas tiek uzrādīta uz preču iepakojuma vai tiešsaistē. Tas tiek piemērots piecām plaši izmantotu elektroierīču kategorijām – viedtālruņiem, klēpjdatoriem, televizoriem, veļasmašīnām un elektriskajiem zāles pļāvējiem – un ļauj pircējiem jau iegādes brīdī novērtēt, cik viegli konkrēto ierīci varēs salabot: vai būs pieejamas remonta instrukcijas, cik viegli ierīci var izjaukt, cik maksā un cik ilgi pieejamas ir rezerves daļas. Iniciatīvas mērķis ir samazināt elektronisko atkritumu daudzumu un veicināt gan patērētāju informētību, gan ražotāju atbildību par savu produktu dzīves ciklu.
Entuziasti arī Latvijā
Repair cafe iniciatīva jau labu laiciņu ir aktīva arī Latvijā. 2012. gadā parādījās pirmie piemēri un kopienas, kurās cilvēki izvēlējās nevis mest ārā, bet dot lietām otro dzīvi, un tika organizēts pirmais pasākums. Taču pagāja vēl daži gadi, līdz nīderlandiešu brīvprātīgā pārraudzībā aizsākās Repair Cafe Riga, kas nu jau kļuvusi par reģistrētu biedrību.
Rīgā Repair Cafe pasākumi notiek katra mēneša pirmajā svētdienā, galvenokārt Lastādijas kvartālā, bet biedrības aktīvisti piedalās arī dažādos citos publiskos pasākumos gan galvaspilsētā, gan citur Latvijā. Šajās darbnīcās brīvprātīgie meistari palīdz salabot dažādus priekšmetus – no sadzīves tehnikas līdz apģērbam. Papildus remontiem bieži tiek organizētas arī lekcijas, diskusijas un filmu skatīšanās, lai veicinātu ilgtspējīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību.
Viens no kustības aizsācējiem Latvijā un Repair Cafe Riga valdes loceklis Krišjānis Zariņš visbiežāk ir klātesošs lietu labošanas pasākumos un, šķiet, ir kļuvis par vienu no zināmākajiem meistariem Rīgā, darbojoties arī Eco Baltija vide elektrotehnikas remontdarbnīcā Lab!, gan Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā SaDarbnīca.
Visbiežāk cilvēki vēlas salabot elektroierīces. Diemžēl lielākoties tā esot lēta tehnika, un mūsdienu ražotāji to veido tādu, ka salabot grūti vai arī trūkst attiecīgo detaļu, korpuss nav atverams, un ir vēl citas problēmas. "Daudziem šķiet, ka izdevīgāk ir pirkt jaunas lietas, taču patiesībā izdevīgāk ir pirkt tādas, kuras var kalpot ja ne mūžīgi, tad iespējami ilgi," ir novērojis Krišjānis. Viņš uzskata, ka prasme kaut ko salabot un darbošanās process ir radošuma izpausme, ne tikai ekonomiski izdevīga un videi draudzīga. Piemēram, pērn viņš sev uzmeistarojis jaunu elektrisko kravas velosipēdu. Tehniskās zināšanas viņš apguvis gan praktiski darbojoties – lietas kā izjaucot, tā saliekot kopā –, gan studiju procesā.
Meditatīvā lāpīšana
Līdzās elektropreču labošanas stendam Repair Cafe Riga parasti darbojas arī tekstila labošanas stūrītis. Ja nepieciešams, var gan pogu iešūt, gan ielāpu uzšūt. Vispopulārākie apģērbu defekti esot izdiluši bikšu dibeni. Tiem, kas neprot darboties ar šujmašīnu, palīdzēs gan diegu ievērt ierīcē, gan parādīs, kā ar to darboties. Savukārt lāpīt ar šujamadatu ir diezgan nomierinoši. Protams, novalkātu zeķu papēžus mūsdienās vairs kopā nediegsim, ja vien tas nav kāds īpaši sirdij tuvs pārītis, bet, piemēram, pleķim uz iemīļotā krekla uzšūt dekoratīvu aplikāciju vai atvadas no liekajiem kilogramiem atzīmēt, sašaurinot kleitas vidukli – kāpēc ne?
Interesanti, ka lietas labot nāk ļoti dažādi cilvēki – gan jauni, gan veci. Protams, ne katram ir prasmes un zināšanas, un bojātu, nepareizi salabotu elektrotehniku lietot var būt bīstami, tādēļ kvalificēta meistara padoms lieti noder.
Bet pats svarīgākais ir domāšanas maiņa gan iepērkoties, gan lietas izmantojot un plānojot, ko ar tām iesākt, kad tās vairs mums nekalpos.