Jaunais modelis Programma skolā paredz līdzšinējo izglītības iestāžu finansēšanas kritēriju maiņu. Šobrīd likuma grozījumi ir nonākuši Saeimā, kur tie tiks skatīti pirmajā lasījumā. Tie paredz Ministru kabinetam (MK) uzdot sagatavot noteikumus, nosakot kvantitatīvās prasības, kuras izpildot pašvaldības varēs saņemt pilnu valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai. Ja noteiktie kritēriji netiks izpildīti, pašvaldībai būs jārēķinās ar nepieciešamu līdzfinansējumu. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Demogrāfijas līkne – nepielūdzama
Viena no lielākajām problēmām izglītībā ir demogrāfijas kritums, kas neizbēgami nes līdzi skolu tīkla optimizāciju. Jau 2040. gadā skolēnu kritums tiek prognozēts visās pašvaldībās: mazāk jūtams tas būs Pierīgā, taču, piemēram, Latgalē atstās daudz lielāku iespaidu, sasniedzot mīnus 60%. Ņemot vērā šos daiļrunīgos skaitļus, jau tagad jāpiestrādā pie skolu tīkla sakārtošanas, vienlaikus neaizmirstot nodrošināt izglītības pieejamību retāk apdzīvotās teritorijās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece administratīvajos jautājumos Karīna Caunīte-Orupe, piebilstot, ka nesakārtotais skolu tīkls rada pedagogu slodžu sadrumstalotību,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 17. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60