Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +19 °C
Smidzinošs lietus
Pirmdiena, 2. augusts
Stefans, Normunds

Jauno doktorantu skaitu plāno audzēt, solot daudz lielāku finansējumu

Patlaban uz 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tikai 0,6 ir ieguvuši doktora grādu, kamēr vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs šis skaitlis ir krietni augstāks – 2,3. Vēl viens mīnuss: teju puse no doktorantūrā studējošajiem atbirst un līdz promocijas darbam nenonāk – šajā ziņā esam pēdējā vietā ES.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā notiek, ir nepietiekams finansiālais atbalsts doktorantam. Tas ir tikai 113,85 eiro mēnesī. Salīdzinājumam: Igaunijā tas ir 660 eiro, bet Lietuvā – 722 līdz 836 eiro. Lai doktorantūru padarītu pievilcīgāku un iesaistītu zinātnē un pētniecībā jaunus spēkus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredz ieviest jaunu finansēšanas modeli, kas nozīmē: darba samaksa topošajam zinātniekam varētu sasniegt 1000 eiro mēnesī (plus vēl tikpat lielu summu varētu nodrošināt attiecīgā zinātniskā institūcija).  

Ceļā uz jauno modeli IZM plāno īstenot pilotprojektu (no šā gada līdz 2023. gadam) doktorantūras grantu aprobācijai, piesaistot ES naudu. ''Jaunums ir tas, ka doktoranti būs akadēmiskais personāls, proti, viņi būs darba attiecībās ar konkrēto augstskolu vai zinātnisko institūtu. Būs arī citas izmaiņas, kuras noteiks, ka doktorantūras studiju un promocijas darbs ir vienots process, kas varētu aizņemt trīs līdz četrus gadus, un studijas tiek pabeigtas ar grādu,'' Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītājs Dmitrijs Stepanovs. Doktorantūras grantu pieejas aprobācijas laikā iecerēts piesaistīt 340 doktorantu, panākot, ka 121 jaunais zinātnieks turpina darbu tajā pašā augstskolā kā akadēmiskais personāls, kā arī šajā izglītības posmā iesaistot 30 ārvalstu pasniedzēju. 

Stepanovs atgādināja, ka jau šobrīd ir iestrādāti atbalsta stimuli augstskolām, piemēram, piemaksājot 10% pie zinātnes bāzes par sniegumu šajā jomā. Turklāt no 2022. gada tiks piešķirti papildu bonusi – 5000 eiro par katru augstskolas sekmīgi aizstāvēto promocijas darbu.

Nozarē strādājošie pauda bažas par IZM ieceri doktorantūras studijām atvēlēt trīs līdz četrus gadus. Tas ir par maz tādām jomām kā medicīna, lauksaimniecība un citas, kur lielu sadaļu aizņem apjomīgi praktiski pētījumi.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis norādīja, ka RTU ir gandrīz 600 doktorantu un plānots šo skaitli divkāršot. Tas, ka pilotprojekts iecerējis atbalstīt 100 augstskolas doktorantu, ir tikai viena desmitā daļa no vajadzīgā. ''Lielos vilcienos pasākums ir labs, taču finansiālajam atbalstam vajadzēja būt daudz lielākam,'' secināja L. Ribickis.

Savukārt deputāte un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte-Pakule (NA) neslēpa bažas par doktorantu kvantitatīvo rādītāju kāpināšanu, proti, vai tas nenovedīs pie promocijas darbu kvalitātes krituma.

''Skaidrs, ka augstskolas būs ieinteresētas saņemt papildu finansējumu, līdz ar to tas būs pašnāvnieciski – neļaut aizstāvēt. Jau tagad ir reizes, kad promocijas darbs tiek izvilkts aiz matiem. Tagad mēs varējām rīkoties pēc sirdsapziņas, taču nu tas velk uz pretējo grāvi,'' sacīja Kursīte-Pakule. Viņa arī pievienojas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Ingas Vanagas šaubām, vai visu šo pārmaiņu rezultātā promocijas darbu vadītāji, profesori (tā tas ir arī bijis) nesaņems mazāku darba samaksu nekā doktoranti. Stepanovs atbildēja, ka akadēmiskā personāla algas ir IZM prioritāte, turklāt šī komponente ir ietverta doktorantūras vietas bāzes izmaksās, kas ir 8500 eiro. Arī darbu kvalitātei tiks pievērsta liela uzmanība.

''Skaidrs, ka aizstāvēšanas procents nekad nebūs simtprocentīgs (citu valstu labākie rādītāji sasniedz 85%), tomēr jāatrod optimālais rādītājs. IZM arī nopietni monitorēs to, lai pilotprojekta finansējums tiktu sadalīts godīgi starp struktūrvienībām,'' solīja IZM pārstāvis. 

Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Agrita Kiopa vērsa uzmanību uz studiju vietas bāzes izmaksām (8500 eiro) – tur, kur šobrīd saņem mazāk, kā sociālo zinātņu programmās, tas nozīmēs pieaugumu, bet tur, kur koeficients ir lielāks, tas nozīmēs kritumu. Tāpēc jādomā par to, lai summas būtu sabalansētas. 

Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns pauda šaubas par pilotprojekta ilgtspēju: ''Ne viens vien tāds jau bijis. Beidzas, un tad sākas nākamais, iepriekšējo izmetot vēstures mēslainē. Ceru, ka šoreiz tā nenotiks.''

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nedēļas nogalē gaidāms jauns ciklons

Tuvākajās dienās Latvijā paaugstināsies atmosfēras spiediens un būs mazāk lietus mākoņu, bet piektdien, visticamāk, ieradīsies jauns ciklons, liecina sinoptiķu prognozes.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas