Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Interesanti, piemēram, ka derīgas skaitījās arī vēlētāju līdzatnestas - rakstītas vai drukātas - zīmes

Kā pirms 100 gadiem notika Latvijā pirmās demokrātiskās vēlēšanas?

Sestdien, 19. janvārī, aprit 100 gadu kopš pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām Latvijā - Liepājas pašvaldības vēlēšanām. Tas norisinājās 1919. gada 19. janvārī - jaunajai Latvijas valstij ļoti grūtā laikā, jo tobrīd Latvijas teritorijā notika Brīvības cīņas, Padomju Krievijas karaspēks tuvojās dabiskajai Ventas aizsardzības līnijai, nebija pārliecības, vai pēc mēneša nebūs ieņemta arī Liepāja, portālu Diena.lv informēja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Liepājas pilsētas domnieku vēlēšanās, kā tās tolaik sauca, balsstiesības bija 34 650 liepājniekiem, no kuriem vēlēšanās piedalījās 21 444 jeb 62%. Liepājas pašvaldībā tika ievēlēti 80 domnieki. Vēlēšanām tika iesniegti 12, bet reģistrēti 11 kandidātu saraksti, un visvairāk deputātu vietu – 43 – šajās vēlēšanās ieguva sociāldemokrātu saraksts. 

Noteikumi par Liepājas pilsētas domnieku vēlēšanu kārtību un liecības par to norisi ļauj secināt, ka

šīs vēlēšanas var uzskatīt par pirmajām vēlēšanām neatkarīgajā Latvijā, kuras tika sarīkotas, ievērojot galvenos brīvu un demokrātisku vēlēšanu principus. Tās bija vispārējas, vienlīdzīgas, tiešas un aizklātas.

Vēlēšanas 1918. gada 14. decembrī izsludināja Liepājas Saimniecības pagaidu padome, un padomes apstiprinātie vēlēšanu noteikumi paredzēja, ka tiesības piedalīties vēlēšanās neatkarīgi no dzimuma ir visiem Liepājas iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 20 gadu vecumu un ir iekļauti oficiālajos vēlētāju sarakstos. Arī tiesības kandidēt bija Liepājas iedzīvotājiem no 20 gadu vecuma.

Vēlēšanās nedrīkstēja piedalīties un tikt ievēlēti ārzemnieki, atlaistie karagūstekņi un bēgļi, kas bija ceļā uz savu dzimteni un Liepājā tikai uzturējās. Piedalīties un kandidēt vēlēšanās bija liegts aizbildnībā esošām personām, personām, kas vēlēšanu dienā izcieta par krimināliem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, kā arī personas, kuras "kriminālnozieguma izdarīšanas dēļ bija sodītas ar tiesību zaudēšanu vai aprobežošanu".

Vēlētāju sarakstu sagatavošanai un vēlēšanu sarīkošanai pilsētas pagaidu pārvalde iecēla vēlēšanu komisiju. Vēlētāju sarakstu izveidošanai tika izmantoti pašvaldības maizes karšu saraksti. Noteiktu laiku pirms vēlēšanām vēlētāju saraksti tika izlikti pilsētas pārvaldes telpās, lai iedzīvotāji varētu ar tiem iepazīties.  Par atklātajām nepilnībām vai kļūdām vēlētāju sarakstos drīkstēja iesniegt sūdzības pilsētas pagaidu padomei, kurai sūdzība bija jāizskata 24 stundu laikā.

Kandidātu sarakstus varēja iesniegt ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām, un kandidātu sarakstā iekļauto kandidātu skaits nedrīkstēja būt lielāks par ievēlējamo domnieku skaitu. Lai kandidātu saraksts tiktu reģistrēts vēlēšanām, tas bija jāparaksta vismaz 50 vēlētājiem, un katrs vēlētājs drīkstēja parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Sarakstā bija jānorāda kandidāta vārds, uzvārds, nodarbošanās un adrese. Kandidātu sarakstam bija jāpievieno kandidāta liecība par piekrišanu kandidēt. Katru kandidātu drīkstēja pieteikt tikai vienā kandidātu sarakstā. Apstiprinātie saraksti tika numurēti iesniegšanas secībā un publiskoti. Savukārt vēlēšanu komisijas noraidītos sarakstus pēc precizēšanas piecu dienu laikā drīkstēja iesniegt no jauna.

Vēlēšanu diena bija svētdiena, un balsošanai tika izveidoti seši vēlēšanu iecirkņi jeb biroji, kā tos tolaik sauca. Vēlēšanu dienā tie balsotājiem bija atvērti no pulksten 9 rītā līdz 9 vakarā. 

Vēlēšanu noteikumi paredzēja, ka balsošana ir aizklāta, bet vēlēšanas un rezultātu paziņošana – publiska. Tāpat tika noteikts, ka vēlēšanu tiesības var tikt īstenotas tikai personīgi. Vēlēšanu kārtības noteikumi paredzēja: "Katram vēlētājam pēc viņa personības dokumentāriskas pārbaudīšanas, biroja priekšsēdētājs izsniedz ar pilsētas valdes zieģeli apzieģelētu konvertu, kurā vēlētājs ieliek savu vēlēšanu zīmi, aizlipina pēc tam konvertu un iemet viena vai vairāku biroja locekļu klātbūtnē priekš tam uzstādītā kastē. Par katru kastē iemesto vēlēšanu zīmi taisāma attiecīga, skaidri redzama piezīme vēlētāju sarakstā iepretim balsi nodevušā vārdam."

Interesanti, ka uz vēlēšanu zīmes tolaik bija atļauts norādīt tikai kandidātu saraksta numuru, par kuru vēlētājs balso, bet pašai zīmei bija jābūt "parasta balta rakstāma papīra 1/16 loksnes lielai".

Tika noteikts, ka vēlēšanu zīmes paraugs pirms vēlēšanām izliekams vēlēšanu komisijas telpās, bet vēlēšanās var tikt lietotas arī "vēlētāju līdzatnestas rakstītas vai drukātas zīmes".

Savukārt vēlēšanu kastēm visos iecirkņos bija jābūt "vienādām pēc lieluma un ietaises". "Apzīmētas un izlabotas zīmes, kā arī tādas, uz kurām pieminēti kandidātu vārdi" bija atzīstamas par nederīgām. 

Šajos vēlēšanu noteikumos iekļauti arī tādi demokrātisku vēlēšanu nosacījumi, kas tiek izmantoti vēl šodien. Piemēram, noteikums, ka, atverot iecirkni, klātesošie komisijas locekļi un vēlētāji pārliecinās, ka "kaste ir kārtībā un tanī nav iepriekš iemestu zīmju". Noteikumi arī paredzēja, ka vēlēšanu iecirknī un pie iecirkņa ieejas ir aizliegts aģitēt un ka balsu skaitīšana sākas uzreiz pēc iecirkņa slēgšanas. Ja konvertā bija ieliktas vairākas zīmes ar viena saraksta numuru, tad vēlēšanu kārtības noteikumi paredzēja, ka no šīm zīmēm derīga ir viena. Ja konvertā bija zīmes ar atšķirīgiem sarakstu numuriem, tās visas bija atzīstamas par nederīgām. 

Vēlēšanu noteikumi arī paredzēja, ka "par atsevišķiem kandidātu sarakstiem nodoto balsu skaitlis atzīmējams īpašā balsošanas listē, kura tiek parakstīta no visiem biroja locekļiem".

Savukārt par vēlēšanu iecirkņa darbību bija jāsastāda protokols, kas pēc vēlēšanām jānodod vēlēšanu komisijai.

Tāpat bija paredzēta iespēja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanu biroju jeb iecirkņu strīdi par vēlēšanu rezultātiem bija jāizšķir vēlēšanu komisijai 24 stundu laikā. Pēc tam vēlēšanu komisijai bija pienākums saskaitīt balsis visos sešos iecirkņos un proporcionāli nodotajām balsīm izveidot ievēlēto domnieku sarakstu. Turklāt līdzīgi kā mūsdienās vēlēšanu komisijas sēdē drīkstēja piedalīties arī kandidātu sarakstu pārstāvji.

Top komentāri

Raimis Caurvējgalva
R
Separātistu nobļaušanās 100 gadus atpakaļ bija apaļa nolle , valsts starptautiski tika atzīta tikai pēc pāris gadiem . Vēsture ir jāzin .
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Pār Deglava tiltu pārvietoties

Kopā nobalsojuši: 706

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ilgais ceļš galvaspilsētas ielās(17)

No ceturtdienas satiksmei tiks slēgts Augusta Deglava tilts Rīgā. Tas gan notiks nevis ar Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) rīkojumu, bet pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piepr...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas