Uz Dienas jautājumu, kādēļ iepirkuma konkurss ir izbeigts, VID pārstāvji norādīja, ka konkurss nav ticis izbeigts, bet gan pārtraukts. “Lēmums pārtraukt (nevis izbeigt) atklāto konkursu “Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) pilnveidošana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana” šī gada 16. jūnijā tika pieņemts, ņemot vērā aktuālās valdības prognozes par gaidāmo ekonomikas izaugsmes palēninājumu un nepieciešamību ievērot sabalansētu, atbildīgu publisko izdevumu politiku. Tas nosaka nepieciešamību pārskatīt publiskā sektora izdevumus un īstenot taupības pasākumus – tai skaitā, optimizējot izdevumus par pakalpojumiem un vienkāršojot pārvaldības procesus. Tas ietver arī IT projektu optimizāciju. Iepirkums tiks pārstrādāts, lai nodrošinātu efektīvāku un budžetam atbilstošāku pieeju MAIS pilnveidei nākotnē,” skaidroja VID.
Tajā pašā laikā - kā Dienai pastāstīja viena no uzņēmumiem pārstāvis, viens no zaudējušajiem pretendentiem pēc visu konkursa dokumentu publiskošanas pamanījis, ka vienam no 40 uzvarējušā uzņēmuma darbiniekiem (kas bija norādīti pieteikuma dokumentācijā kā reālie izpildītāji) nav nepieciešamās kompetences vienā no daudziem veicamajiem procesiem. Tomēr šis ir strīdīgs jautājums, jo attiecīgā kompetence speciālistam ir, taču tā ir definēta nedaudz savādāk, nekā bija atrunāts iepirkuma konkursa dokumentācijā, taču pēc būtības varētu būt tikpat atbilstoša.
Vairāki gadi tukšgaitā
Nozares uzņēmuma, kurš piedalījās augstāk minētajā konkursā, pārstāvis Dienai uzsvēra, ka iepirkumā piedalījušies uzņēmēji par faktu, ka konkurss – skatoties pēc reālās būtības - ir izbeigts, ir, maigi sakot, neapmierināti, ņemot vērā, ka, gatavojot dokumentāciju konkursam, ir iztērēti gan cilvēkresursi, gan arī gana būtisks naudas apjoms – līdz pat 150 tūkstošiem eiro. Un rezultātā “pēc divu gadu muļļāšanās šajā jautājumā esam atgriezušies nulles punktā.”
Savukārt VID pārstāvji Dienai iepriekš norādīja - iepirkumu konkursi VID IT sistēmām ir ikdienas dienaskārtībā, tie notiek, piemēram, pašlaik tiek izstrādāta dokumentācija: EDS, ESKORT, IRIS konkursam un jaunam MAIS konkursam. “Iepriekšējā pusgada gada laikā ir noslēgti pieci līgumi par VID IT sistēmu pilnveidošanu un uzturēšanu, ar dažādiem piegādātājiem. Konkurence ir palielinājusies, piedāvājumus iesniedz vairāki pretendenti,” uzsvēra VID.
Savukārt skaidrojot ieilgušo procesu, nodokļu administrācijā norādīja, ka “iepirkumu process par VID IT sistēmām var būt laikietilpīgs vairāku iemeslu dēļ, tajā skaitā: sarežģītas tehniskās prasības prasa rūpīgu tehnisko piedāvājumu izvērtēšanu; iesniegto konkursa piedāvājumu dokumentu apjoms, proti, jāveic piedāvājumā norādītās informācijas par pretendentu, pretendentu piedāvāto speciālistu pieredzi vispusīgu un objektīvu pārbaudi, pieprasot papildu informāciju no citiem pasūtītājiem, lai pārliecinātos, vai iesniegtā informācija ir patiesa; tāpat papildu laiks ir nepieciešams, lai no valsts drošības iestādēm saņemtu atzinumus par ārpakalpojuma sniedzēju, to apakšuzņēmēju un piedāvāto speciālistu atbilstību kiberdrošības prasībām.”
Iepriekš publiskajā telpā tika uzsvērts, ka līdz ar IT tirgus atvēršanu konkurencei, valsts, tostarp arī VID iepirkumu kontekstā parādījās vairāki jauni spēlētāji, kuri konkursos piedāvāja arī zemākus izcenojumus par tiem, kādi bija bijuši iepriekš. Savukārt jau augstāk pieminētajā konkursā uzvarētājs netiek pasludināts jau teju divus gadus. Tajā pašā laikā tagad - kā uzsvēra Dienas avoti - konkurss tiekot būtībā vispār izbeigts, kas nozīmē, ka atkal tiek pazaudēts laiks, bet VID IT sistēmas turpinot uzturēt uzņēmums, kas pakalpojumus sniedz “ar vecajiem dārgajiem tarifiem.”
Šeit gan klāt vērts arī piebilst, ka pavisam nesen – 8. jūnijā – noslēgts līgums citā VID rīkotā iepirkumā “Datu noliktavas sistēmas (DNS) pilnveidošana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana”, kurā līgumcena vai prognozētā cena ir 16 528 925,68 eiro bez PVN, un kurā piedalījās tikai viens pretendents, kurš pirmšķietami ir arī attiecīgi uzvarējis iepirkumā – a/s Emergn. Atbilstoši VID sniegtajai informācijai, konkurss tika izsludināts pērn 7. septembrī. VID pārstāvji, komentējot šo iepirkumu, atzina: “Diemžēl pieteikumu iesniedza tikai viens pretendents, ar kuru arī ir noslēgts līgums.”
Savdabīgi procesi
Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem žurnāla Forbes Latvijas izdevums nāca klajā ar plašu pētījumu par VID IT iepirkumiem no 2019. gada sākuma līdz 2022. gada beigām. Kā toreiz rakstīja žurnāls, “tādu kopumā bija 274, no tiem tikai 21 iepirkums bija lielāks par miljonu eiro, un kopā tie veidoja 68,15 miljonus eiro, no kuriem 50% tika vienam uzņēmumam – akciju sabiedrībai Emergn. Būtisks ir fakts, ka visos deviņos iepirkumos, kas lielāki par miljonu eiro un kuros uzvarēja Emergn, ir piedalījies tikai viens pretendents, un saskaņā ar nolikumu VID izvēlējās saimnieciski izdevīgāko. Tas nozīmē, ka kompānija varēja piedāvāt jebkādu cenu, apzinoties, ka VID faktiski jau gadiem ilgi ir no tās atkarīgs. Vēl 15% no lielajiem iepirkumiem ieguva Helmes, kur saskatāmas saiknes ar VID darbiniekiem, bet arī ar mazākajiem konkursa uzvarētājiem situācija nav diez ko labāka.” Taču citstarp žurnālisti izpētes gaitā izdarījuši secinājumu, kagaras un sarežģītas īpašumtiesību ķēdes pašā galā esošais (vai esošie) Emergn patiesie labuma guvēji varētu būt saistīti ar Krievijas diktatora apkārtējo loku, kas būtībā rada jautājumus, vai un cik lielā drošībā ir VID datu bāzēs apkopotā plašā informācija par faktiski gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju no tā, ka tie varētu nonākt Kremļa atbalstītāju rokās. Taisnības labad gan jāsaka, ka toreiz gan drošības struktūras, gan VID, gan citi atbildīgie noraidīja potenciālās aizdomas, turklāt Emergn pat intensīvi vērsās pret žurnālu Forbes par plašajā pētnieciskajā rakstā pausto secinājumu atsaukšanu, uzskatot, ka tie neatbilstot patiesībai. Būtiski gan atzīmēt, ka līdz pat šai dienai neviens nav, piemēram, civiltiesiskā kārtā vērsies pret raksta autoriem ar prasību atsaukt rakstā minēto ne par patiesajiem labuma guvējiem, ne arī citām niansēm, līdz ar to var izdarīt pieņēmumu, ka žurnālistu izpētes rezultātā izdarītie secinājumi nav aplami vai, piemēram, tendenciozi.
Savukārt komentējot Dienas norādi uz Forbes publikācijā paustajām bažām, tostarp attiecībā uz uzņēmumu Emergn un riskiem, ka VID var nonākt atkarībā no viena konkrēta pakalpojuma sniedzēja, Finanšu ministrijas pārstāvji pērn Dienai pauda: “VID informācijas sistēmu uzturēšanas līgumos ir ietverti nosacījumi, kas izslēdz Emergn ekskluzīvas tiesības veikt sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu. Lai varētu piesaistīt iespējami plašāku pretendentu loku, VID pirms VID informāciju sistēmu uzturēšanas iepirkumu izsludināšanas ir rīkojis ieinteresēto piegādāju sanāksmes, publiskojot nolikuma projektu, tajā skaitā tehniskās specifikācijas un kvalifikācijas prasības.”
Neesot atkarība no viena piegādātāja
Tādēļ Diena jautāja VID vai ir veikti aprēķini cik valstij izmaksā nonākšana atkarībā no viena uzņēmuma, un kādi vēl zaudējumi var rasties, būtībā izbeidzot divus gadus organizēto konkursu? Uz ko nodokļu administrācijas pārstāvji atbildēja - IT nozare attīstās – jo vairāk būs IT uzņēmumu, kas piedāvā savus pakalpojumus Latvijā, jo vairāk to vidū būs arī tādu uzņēmumu, kas piedalīsies iepirkumos. “Arī šobrīd VID nav atkarīgs no viena pakalpojuma sniedzēja, IT sistēmu uzturēšanu nodrošina vairāki pakalpojumu sniedzēji. Savukārt, iepirkumi tiek pārtraukti tikai situācijās, kad ir objektīvi faktori, kas norāda uz nepieciešamību šādi rīkoties. Piemēram, MAIS iepirkums tiks pārstrādāts, lai nodrošinātu efektīvāku, caurskatāmāku un budžetam atbilstošu pieeju MAIS pilnveidei nākotnē,” pauda VID.
Vienlaikus VID apliecināja, ka saistībā ar pēdējiem ģeopolitiskajiem notikumiem pasaulē tiek rūpīgāk pievērsta uzmanība drošības aspektiem. “Saistībā ar pēdējo gadu notikumiem tiek rūpīgāk vērtēti uzņēmumi, kas piedalās VID rīkotajos iepirkumos. VID ievēro valsts drošības iestāžu rekomendācijas un ieteikumus, un visus Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus un noteikumus par kiberdrošības prasībām,” uzsvēra VID pārstāvji.
Savukārt uz jautājumu, kas ir darīts pēdējo gadu laikā, lai palielinātu VID kritiskās infrastruktūras uzturētāju un piegādātāju loku un mazinātu atkarību no viena/dažiem piegādātājiem, nodokļu administrācijas pārstāvji norādīja - VID pieredze liecina, ka VID IT sistēmu iepirkumos ir palielinājusies konkurence, piesakās trīs – četri piegādātāji. Ir veiktas izmaiņas iepirkumu dokumentācijā, tajā skaitā, paredzēts pārejas periods, kurā pakalpojumu sniegšanu var pārņemt cits piegādātājs bez apdraudējuma VID pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai.
Vienlaikus VID uzsver, ka iestāde nav atkarīga no viena piegādātāja, VID IT sistēmas uztur dažādi piegādātāji, papildus informējam, ka pasūtām pakalpojumus arī Elektronisko iepirkumu sistēmas E-pasūtījumu apakšsistēmā pieejamo vispārīgo vienošanos ietvaros.
Līdzīgu viedokli Dienai pauda arī Finanšu ministrijas pārstāvji - “Pretēji izskanējušajiem apgalvojumiem, VID nav atkarīgs no viena piegādātāja – vairākas sistēmas uztur dažādi uzņēmumi. Turklāt VID sadarbojas arī ar piegādātājiem, kas tiek izvēlēti Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) vispārīgo vienošanos ietvaros. Jāņem vērā arī, ka iepirkumu pārtraukšana notiek tikai gadījumos, kad ir objektīvi un pamatoti iemesli. Piemēram, MAIS sistēmas iepirkums tiek pārstrādāts, lai panāktu efektīvāku, caurspīdīgāku un budžetam atbilstošāku rezultātu. Tā nav ieinteresētība saglabāt atkarību no viena uzņēmuma, bet gan sistēmiska un atbildīga pieeja publisko resursu pārvaldībai,” uzsvēra ministrijā.
Sistēmas strādājot labi
VID pārstāvji arī būtībā noliedza Dienas avotu pausto, ka pašreizējā VID IT sistēma nespējot kvalitatīvi pildīt savu funkciju un sniegt Finanšu ministrijai precīzus datus par iekasēto nodokļu, īpaši PVN apjomu, proti, ka šie aprēķini no dienas uz dienu varot atšķirties pat par vairākiem miljoniem eiro, lai gan izejošiem datiem būtu jābūt vienādiem. “VID IT sistēmas nodrošina korektus VID administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu ieņēmumu datus. VID šos datus regulāri salīdzina ar Valsts kases pārskatu datiem par nodokļu ieņēmumu izpildi un neatbilstības nav konstatētas. Tādējādi Finanšu ministrijai ir pieejami precīzi dati par VID iekasēto nodokļu, t.sk. PVN apjomu,” uzsvēra nodokļu administrācijā.
Arī Finanšu ministrijas pārstāvji pilnībā noliedza, pieņēmumus par datu neatbilstībām: “Šis apgalvojums nav patiess. VID IT sistēmas nodrošina korektus datus par visiem administrētajiem nodokļu ieņēmumiem, tostarp pievienotās vērtības nodokli (PVN). Finanšu ministrija, lai pārliecinātos par datu precizitāti un atbilstību, izmanto vairākus datu avotus – gan VID IT sistēmu datus, gan Valsts kases kopbudžeta izpildes pārskatus. Šie dati tiek regulāri salīdzināti un savstarpēji pārbaudīti, un būtiskas neatbilstības nav konstatētas. Finanšu ministrijas rīcībā ir uzticama, savlaicīga un precīza informācija par nodokļu ieņēmumu izpildi.”
Iepirkumi caur EIS sadārdzinājumu neveidojot
Ir gadījumi, kad dažādi pakalpojumi, tostarp IT jomā tiek iepirkti ar Elektronisko iepirkumu (EIS) sistēmu, kad netiek rīkots atsevišķs iepirkuma konkurss, tādēļ Diena vēlējās noskaidrot, vai šādos gadījumos valsts par atsevišķiem pirkumiem beigās kopumā nepārmaksā.
Uz to VID pārstāvji norādīja, ka VID iepirkumi informācijas sistēmu un tehnoloģiju jomā caur EIS tiek veikti galvenokārt ar mērķi nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību.
“Situācijas, kad tiek veikti iepirkumi EIS, mēdz būt dažādas. Piemēram, gadījumos, kad spēkā esošajos līgumos pieejamais finansējums ir izlietots, bet jaunais iepirkums vēl nav noslēdzies; kad spēkā esošais sistēmas uzturēšanas līgums neparedz kādu konkrētu nepieciešamo preci vai pakalpojumu; ja ir nepieciešami tādi pakalpojumi vai preces, kas ir pieejami pie piegādātājiem EIS,” uzskaitīja VID pārstāvji.
Nodokļu administrācijas pārstāvji arī uzsvēra, ka šāda kārtība nesadārdzinot pakalpojumus. “Nē, kopumā EIS izmantošana pakalpojuma cenu nesadārdzina. EIS nodrošina iespēju valsts un pašvaldību iestādēm iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus par zemāko tirgū pieejamo cenu. Izmantojot EIS, maza apjoma iepirkumiem tiek iegūtas izdevīgākas cenas, jo EIS savas preces un pakalpojumus piedāvā piegādātāji, kuri jau ir piedalījušies un pasludināti par uzvarētājiem attiecīgajās Valsts digitālās attīstības aģentūras rīkotajās centralizētajās iepirkuma procedūrās.
Vēl viena no EIS priekšrocībām ir paātrināts preču un pakalpojumu iegādes process salīdzinājumā ar klasiskām iepirkuma procedūrām, līdz ar to EIS izmantošana ļauj turpināt kritiski svarīgus darbus, piemēram, operatīvu informācijas sistēmu pielāgošanu normatīvo aktu izmaiņām līdz iepirkuma procedūras pabeigšanai,” uzsvēra VID pārstāvji.