Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Kūdrā redz iespēju Latgalei

Viens no risinājumiem, kā veicināt Latgales attīstību un nodrošināt darbavietas, ir kūdras ieguves paplašināšana, nesen LNT raidījumā 900 sekundes izteicās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK). Nozares lielākos uzņēmumus apvienojošā asociācija viņa secinājumus atbalsta, savukārt Latgales pašvaldībās izskan arī atturīgāki idejas vērtējumi.

Lūgts izvērstāk komentēt savu publiski izteikto priekšlikumu, Naudiņš gan Dienai teica, ka tas bijis tikai viens no priekšlikumiem Latgales attīstībai, kas nebūt nav vienīgais, taču izskanējis ar visskaļāko rezonansi. "Latvijā kūdras purvi aizņem 10,7% no valsts teritorijas, tajā pašā laikā kūdra tiek iegūta tikai 3,9% no kūdras purvu platības. Latvijas kūdras purvos ir aptuveni 1,5 miljardi tonnu kūdras. Iegūstot kūdru pašreizējā apjomā, ar rūpnieciskās kūdras krājumiem Latvijā pietiktu vēl 400 gadus, neskaitot kūdras krājumu dabīgo pieaugumu -aptuveni 800 000 tonnu gadā," klāsta ministrs. Viņaprāt, līdzās lauksaimniecībai un mežsaimniecībai kūdras ieguve Latvijā būtu jāuzskata par prioritāru tautsaimniecības nozari. Bieži vien kūdras ieguve un pārstrāde Latvijā notiek reģionos, kas atrodas nomaļus no attīstības centriem, šī iemesla dēļ tā bieži ir viens no iedzīvotāju pamatnodarbošanās veidiem.

"Šī nozare ir apdraudēta, jo esošās ieguves platības spēj nodrošināt kūdras ieguvi vēl apmēram 20 gadus. Turpinot pašreizējo politiku, mēs riskējam šo nozari zaudēt. Lai to novērstu, ir nekavējoties jānosaka jauni kūdras ieguves lauki esošajās kūdras ieguves vietās, kas dotu iespēju nozarei plānot savu attīstību ilgtermiņā. Neziņas stāvoklis neļauj plānot investīcijas. Jāpiebilst, ka 1 hektāra platību sagatavošana kūdras ieguvei izmaksā 8000-10 000 eiro, neskaitot tehniku un tehnoloģiskās iekārtas," norāda Naudiņš. Viņš arī atgādina, ka trūkst svarīga plānošanas dokumenta - valsts un pašvaldību zemju dzīļu izmantošanas stratēģijas. Īpaši kritiski tas ietekmē kūdras ražošanas nozari, kas nevar plānot darbību ilgtermiņā. Tāpēc viņš uzskata, ka valstij jānosaka kūdras ieguve un pārstrāde kā prioritāra tautsaimniecības nozare un jāizstrādā šīs nozares attīstības redzējums līdz 2050. gadam, bet jau līdz 2016. gadam precīzi jādefinē teritorijas, kurās drīkst iegūt kūdru. Vēl ministrs iesaka izvērtēt normatīvo regulējumu, tostarp ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru, lai saīsinātu laiku, kas nepieciešams kūdras ieguves sākšanai. Valsts līmenī jāsniedz atbalsts uzņēmējiem, kuriem nepieciešams paplašināt esošo kūdras lauku platības purvos, kur kūdras ieguve jau tiek veikta. "Ja paplašināšana notiek uz jau meliorētu purva platību rēķina, nevis sākta kūdras ieguve jaunās - neskartās teritorijās, ir daudz mazāka ietekme uz vidi no dabas aizsardzības viedokļa," uzsver ministrs.

Viena no teritorijām, kuru ministrs minēja jaunu kūdras ieguves vietu kontekstā, ir Dagdas novads. Tā domes priekšsēdētāja Sandra Viškure par šo ideju uzzināja no Dienas un savā attieksmē bija drīzāk atturīga. Šaubas viņai raisa tas, ka novada purvi ir samērā nelieli, ne tik masīvi kā Balvu novadā vai Pierīgā.

Visu Ata Rozentāla rakstu lasiet trešdienas, 16. jūlija, laikrakstā Diena! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas