Kūdrā redz iespēju Latgalei

Viens neizslēdz otru. Jebkuras nozares attīstīšana Latvijai nāks tikai par labu.

Tikai gribēju piebilst, ka pats fakts, ka konkrēts purvs netiek šobrīd aizsargāts, nenozīmē, ka tam nav bioloģiskas vērtības. Bizness ir bizness, neko nesaku, taču ar ieguves apjomiem vienalga vajadzētu uzmanīgi. Varbūt es maldos, bet vai nav vērts arī papētīt, par kādu cenu Latvijā pārdodas kubikmetrs kūdras (vai zemes izmantošana?), it sevišķi, ja runā par platībām, kas pieder pašvaldībām? Vai šī cena ir adekvāta?

Kūdras pieaugums gadā Latvijā ir 800 000 tonnu gadā. 20% kūdras purvu tiek aizsargāti, 50% ir netiek ne aizsargāti, ne kā citādi izmantoti. Kūdras ieguve notiek tikai 4% purvu un ieguve tur notiek jau vairākus desmitus gadu. Ir teritorijas, kurās resurss drīz beigsies un, ja netiek iegūtas jaunas teritorijas, uzņēmumam, ne tikai nav iespēju paplašināties, bet ir jāsamazina ražošanas apjomi, kas nozīmē, ka cilvēki paliek bez darba.

Ne jau visi var pelnīt naudu ar domu izlikšanu uz papīra. Ir nozares, kurās, lai cilvēks varētu strādāt, ir vajadzīgs arī materiāls. Kūdra nav vis kaut kāds izraktenis, bet visā pasaulē pieprasīts (eksportējam uz 100 pasaules valstīm), dabisks izejmateriāls gan dārzeņu, puķu audzēšanai, apstādījumu iekopšanai, augsnes ielabošanai, humusvielu ekstraktu ražošanai, pat ārstniecība, kosmētikā, viskija ražošanā un būvniecībā izmanto kūdru. Tā ir iespēja cilvēkiem.

Babi vsegda rožatj budut, takova ih doļa.

Kūdras krājumi Latvijā ir 1,5 miljardi tonnu, liela daļa atrodas aizsargājamajās teritorijās. Kūdras ieguve notiek mazāk kā 4% kūdras atradņu. Kūdras pietiks gan mums, gan mūsu bērnu bērniem un mazmazbērniem, ja vien viņi vēl dzīvos Latvijā.

Ja eiropederasti nolems nozagt, viņi nozags un latgaļiem neviens atļauju neprasīs. (atcerietie kā PAREX žīdi rīkojās sagrābjot zemes ap saviem "jaunajiem īpašumiem" Latgalē).

Lielākā daļa kūdras atradņu pieder valstij. Kūdras ieguves uzņēmumi no valsts nomā ieguves platības. Tātad uzņēmums valstij maksā gan nomas maksu, gan dabas resursu nodokli par to, ka viņš iegūst kūdru.

Valdība un Saema jau no paša sākuma darbojas tikai noziedznieku interesēs.

Kāpēc, lai nebūtu, ja pat VID citadeli Rīgā būvē uz aziātu fašista sagrābtas zemes, VALDĪBAI ABSOLŪTI NEINTERESĒJOTIES PAR PIRKUMĀ IZMANTOTO LĪDZEKĻU IEGUVES VEIDA LIKUMĪGUMU, KA TIK PIEKLĀJĪGI KUKUĻI ATLEC.

Jā, darbs kūdras purvā nav viegls, kā jau jebkurš fizisks darbs, bet vai darbs Lielbritānijas, Īrijas gaļas cehos un zemeņu laukos un Nīderlandes siltumnīcās vai Vācijas un Austrijas pensionāru apkopšanā ir vieglāks? Varbūt uz to vajag paskatīties kā uz iespēju palikt Latvijā un nopelnīt.

Pats saproti, ko uzrakstīji ?

Kūdras nozare valstij pērn nodokļos samaksāja vairāk kā 12 milj.eiro, dodot iespēju nopelnīt aptuveni 5000 cilvēku un dodot darbu cilvēkiem arī citās nozarēs, piem., loģistika, iepakošana u.c. Jā, un arī mūsu pašu tautiešiem, kas strādā Nīderlandes siltumnīcās, no kurām pērkam dārzeņus un ziedus. Mums patīk ēst kūdrā audzētus tomātus un garšaugus, bet tā kūdra no kaut kurienes ir jāņem.

Mongoloīdu bandītus ātri var nolikt pie vietas. Protams, ja ir politiskā griba.

Baložos kūdras ieguve joprojām notiek.

Skaisti skan-reformas, kas saistītas ar valsts izlaupīšanu un izpostīšanu.

Ko mēs tur varam darīt, ja mūsu politiķīši-karikatūras un deputāteklīši tā redz NEPIECIEŠAMĀS REFORMAS.

Baložos taču VISS bija viss, kas vajadzīgs purva izstrādei, visu izpostīja un izlaupīja "prihvatizātors", vai kāds nesa atbildību, PROTAMS, KA NĒ !!!