Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +8 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. oktobris
Irīda, Īrisa, Airisa

Latvijā ir vienas no zemākajām skolotāju algām OECD valstu vidū

Latvijā ir ceturtās zemākās skolotāju faktiskās algas starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, liecina OECD izglītības pārskata Education at a Glance 2021 dati par Latviju.

OECD norāda, ka skolotāju faktiskā alga atspoguļo likumā noteikto algas likmi un papildpiemaksas par darbu. Vidējā faktiskā alga ir atkarīga arī no mācībspēku īpašībām, piemēram, vecuma, pieredzes un kvalifikācijas līmeņa.

Kā secina OECD, Latvijā skolotāju faktiskās algas ir atkarīgas no izglītības iestādes veida un izglītības programmas veida. Proti, pirmsskolas pakāpē vidējā ikgadējā faktiskā alga ir 21 089 ASV dolāri jeb 17 836 eiro, sākumskolā - 27 047 ASV dolāri jeb 22 875 eiro, pamatizglītības otrajā posmā - 26 678 ASV dolāri jeb 22 563 eiro, bet vispārējā vidējā izglītības pakāpē - 29 209 ASV dolāri jeb 24 703 eiro.

Vidēji visās OECD valstīs skolotāju vidējās faktiskās algas pirmsskolas, sākumskolas, pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības iestādēs bija attiecīgi 40 707 ASV dolāri jeb 34 427 eiro, 45 687 ASV dolāri jeb 38 639 eiro, 47 988 ASV dolāri jeb 40 585 eiro un 51 749 ASV dolāri jeb 43 766 eiro.

Visaugstākie rādītāji par skolotāju vidējo faktisko algu pieder Luksemburgai, Vācijai un Šveicei, kuru skolotāju faktiskās algas būtiski pārsniedz 50 000 ASV dolāru jeb 42 287 eiro slieksni. Latvija šajā sarakstā starp 43 OECD valstīm ir ceturtā no beigām.

Nedaudz labāku, bet tomēr zemāku rādītāju nekā vidēji OECD valstīs, uzrāda Igaunija, ierindojoties 34.vietā, bet Lietuva ir augstāk - 30.vietā.

Vienlaikus OECD norāda, ka Latvijā ir viens no zemākajiem mērķdotācijas apmēriem uz vienu skolēnu sākumskolā starp OECD valstīm, un tas galvenokārt ir tāpēc, ka skolotāju algas ir zemākas par vidējo un arī skolēnu skolotāju proporcija ir zemāka par vidējo.

OECD atklāja, ka skolotāju vidējās faktiskās algas gandrīz visās valstīs un gandrīz visos izglītības līmeņos joprojām bija zemākas nekā augstāko izglītību ieguvušajiem. Pilnas slodzes skolotāju vidējā faktiskā alga pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpēs vidēji bija 81% līdz 96% no augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto ienākumiem visās OECD valstīs un ekonomikās.

Savukārt Latvijā pilnas slodzes skolotāju vidējā faktiskā alga pirmsskolas, pamatskolas un vispārējās vidējās izglītības pakāpēs svārstījās no 107% līdz 148% no augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto ienākumiem valstī. Latvijā pilnas slodzes skolotājs pamatskolā un vidējā izglītībā strādā 30 stundas, savukārt, pirmsskolas skolotājs - 40 stundas nedēļā, secina OECD.

Tomēr skolotāju relatīvajās algās ir būtiskas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm darba samaksas starp dzimumiem atšķirību dēļ. OECD salīdzinot ar augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto algām, skolotāju vidējās faktiskās algas ir lielākas sievietēm un zemākas vīriešiem. Latvijā īpatsvars svārstās no 150% līdz 162% sievietēm (vidēji 98% līdz 110% visās OECD valstīs un ekonomikās) un no 118% līdz 129% vīriešiem (vidēji 76% līdz 85% visās OECD valstīs un ekonomikās) pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā.

Tāpat OECD atzīmē, ka sievietes ir pārstāvētas vairumā sākumskolas, pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības skolotāju vidū, tomēr ir nepietiekami pārstāvētas augstākajā izglītībā. Latvijā skolotāju sieviešu īpatsvars 2019.gadā svārstījās no 92% sākumskolā līdz 84% pamatizglītības otrajā posmā, 81% vidējās izglītības posmā un 55% augstākajā izglītībā.

Apkopotie dati atklāj, ka darba laikā skolotāji veic arī dažādus ar tiešo mācīšanu nesaistītus uzdevumus, piemēram, stundu plānošanu un sagatavošanos tām, skolēnu darbu vērtēšanu, kā arī sazinās vai sadarbojas ar vecākiem vai skolēnu likumiskajiem pārstāvjiem. Pamatizglītības otrajā posmā Latvijā skolotāji pavada 58% sava likumā noteiktā darba laika mācot, kamēr OECD valstīs ar pieejamiem datiem vidējais rādītājs ir 44% laika.

Tāpat OECD norāda, ka pamatizglītībā un vidējā izglītībā vidēji 35% skolotāju OECD valstīs tuvākajā desmitgadē sasniegs pensionēšanās vecumu, bet atsevišķās valstīs ir paredzama skolas vecuma iedzīvotāju skaita palielināšanās, kas daudzu valstu valdībām liks piesaistīt un sagatavot jaunus skolotājus.

Kā atzīst OECD, 2019.gadā 39% sākumskolas skolotāju Latvijā bija vismaz 50 gadus veci, kas bija vairāk nekā vidēji OECD - 33%.

Vidēji visās OECD valstīs vismaz 50 gadus vecu skolotāju īpatsvars palielinās ar katru nākamo izglītības pakāpi, - līdz 36% pamatizglītības otrajā posmā un 40% vidējā izglītībā. Latvijā šis īpatsvars svārstās no 50% pamatizglītības otrajā posmā līdz 51% vidējās izglītības pakāpē.

Education at a Glance ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu. Šogad Education at a Glance caurviju temats ir vienlīdzīgas iespējas izglītībā. Tāpat ziņojumā vērtēta Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekme uz izglītības sistēmām, aplūkota izglītības finansēšana un ietverti daudzveidīgi dati par skolotāju darbu.

Ziņojums Education at a Glance katru gadu tiek sagatavots OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā un Latvijas dalība tajā attīsta un stiprina izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu izmantošanas kompetenci.

Latvijas dalība OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Dalība starptautiskos izglītības pētījumos.

Top komentāri

lētā darbaspēka valsts
l
Viena no Latvijas problēmām ir diferencētais neapliekamais minimums, kas veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku, kā arī kavē tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomiku. Un tikmēr, kamēr būsim zemas pievienotās vērtības ekonomika, tikmēr naudas valsts funkciju nodrošināšanai pat pie relatīvi augsta nodokļu sloga būs stipri nepietiekami ar visām no tā izrietošajām sekām.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas