Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +12 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 13. aprīlis
Egils, Egīls, Nauris

LDDK: Ziņojums par OIK likvidēšanu nepaskaidro elektrības cenas mazināšanos patērētājiem

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais ziņojums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma likvidēšanu nesniedz priekšstatu par elektrības cenas mazināšanos gala patērētājiem, aģentūrai LETA pauda atvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Konfederācijā atzina, ka EM ir ieguldījusi lielu darbu OIK jautājuma izpētē un analīzē, tomēr ziņojums vietām nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par obligātā iepirkuma ieviešanu, tā patiesajām izmaksām un iespējamiem risinājumiem, lai samazinātu elektroenerģijas cenu gala patērētājiem.

"Patlaban elektroenerģijas cenu dēļ Latvijas uzņēmēji nav konkurētspējīgi, salīdzinot ar Igaunijas, Lietuvas un citu kaimiņvalstu darba devējiem. Tā rezultātā Latvijā ir tikušas ierobežotas investīcijas un attīstība, kas negatīvi ietekmē gan darba vietu veidošanos, gan atalgojuma pieaugumu. Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai būtu svarīgi nodrošināt tādas elektroenerģijas gala cenas, kas būtu konkurētspējīgas Baltijas valstu vidū. Tāpēc OIK reformas rezultātā būtu jāpanāk reāls elektroenerģijas izmaksu samazinājums visiem patērētājiem," pauda LDDK.

Konfederācija konceptuāli iebilst, ka 2021.gadā tiktu ieviesta "zaļo" sertifikātu sistēma, jo šāds modelis nerisina problēmu pēc būtības. "OIK atcelšanas vietā tiek plānota dekorāciju maiņa ar daļēju maksājumu sloga samazinājumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem," uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK ieskatā, būtu jānosaka, ka jau tuvākajā nākotnē OIK maksājumu slogs elektroenerģijas patērētājiem jāsamazina līdz 90 miljoniem eiro adā, tai skaitā apstrādes rūpniecības nozarei - līdz desmit miljoniem eiro gadā. Savukārt ilgākā laika posmā "zaļās" enerģijas jautājumi ir jārisina, attīstot efektīvākas tehnoloģijas, kas nodrošinātu enerģijas ražošanu bez papildu subsīdijām un varētu darboties tirgus apstākļos.

Jau ziņots, ka izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai.

EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS Augstsprieguma tīkls. Patlaban to administrē Enerģijas publiskais tirgotājs.

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

Pēc Ministru kabineta atbalsta EM priekšlikumam, ministrija līdz šā gada septembrim izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumus.

Pret EM ziņojumā ietvertajiem atsevišķiem risinājumiem iebilda virkne organizāciju, tostarp Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c.

Top komentāri

Apčidrinskis
A
Visa šī darbības imitācija "pret OIK" ir tikai priekšvēlēšanu nūjas grabināšana samazgu spainī. Neviens neko atcelt netaisās. Ja atcels OIK, tad parādīsies KUJOK vai kas tamlīdzīgs, un mūs atkal piespiedīs maksāt ne par ko. Valdoņiem tas ir iepaticies.
Emsis:Dubulttarifs-atbalsts latvisk
E
Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs I.Emsis. Diena, 22.09.2000. "Valdībā apspriešanai nodoti Enerģētikas likuma grozījumi, mazinot līdzšinējos atvieglojumus mazajām HES, vēja elektrostacijām un citām reģeneratīvajām energoietaisēm un tuvinot to pilnīgu atcelšanu. Es kā šo atvieglojumu autors un izcīnītājs 6. Saeimā vēlētos ieviest skaidrību dažos ar tiem saistītajos aspektos, kas vai nu aiz nezināšanas, vai apzināti tiek noklusēti. Enerģētikas likuma 40. pantā noteikts, ka Latvenergo jāiepērk mazo hidroelektrostaciju, vēja elektrostaciju, saules bateriju un biogāzes energoiekārtu, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 2005. gadam, pirmajos astoņos ekspluatācijas gados saražotā enerģija par divkāršu realizācijas tarifu, tādējādi paātrinot šo elektrostaciju kapitālieguldījumu atmaksāšanos, mudinot lauku uzņēmējus ieguldīt līdzekļus šādās mazās, videi draudzīgās elektrostacijās, kuras atmaksājas ilgākā laikā. Kāda ir šā mazās enerģētikas atbalsta jēga? Atbalsts Latvijas latviskumam!"
OIK sāga tika progozēta jau 1999.ga
O
Diena, 2000. gada 22. septembris Dubulttarifs: atbalsts Latvijas latviskumam Autors: Indulis Emsis, Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs. Diena, 2000. gada 27. septembris Dubulttarifs: vai tiešām atbalsts Latvijas latviskumam; Db 1999. gada 1. Decembris "Izredzētie uz sabiedrības rēķina"; Diena, 2000. gada 22. maijs "Par pieciem dārgiem mītiem"; Db 2000. gada 21. septembris "Dubultais tarifs bremzē Latvenergo attīstību"
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rīgas parkos atkal iedarbinātas strūklakas

Apmēram nedēļu ātrāk nekā pērn darbu Rīgas parkos pakāpeniski sāk pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži apsaimniekotās strūklakas. Kā pirmā darbu sāka peldošā strūklaka, kas atrodas kanālā pie Bastejkalna.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas