Nākotnē izdienas pensiju sistēma ir jāaizstāj ar darba devēju iemaksām trešā līmeņa pensiju fondā un papildelementu – atbalsta sistēmu profesijas maiņai, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Vakar izplatītā paziņojumā viņš detalizēti un visai kritiski analizē pašreizējo izdienas pensiju sistēmu un ierosina izmaiņas tajā.
Paralēli notiek vēl citas diskusijas, kas saistītas ar plānoto izdienas pensiju reformu. Valsts kanceleja rīko trīs tiešsaistes seminārus pa nozarēm, kuras skars ierosinātās reformas, bet atsevišķu nozaru pārstāvji pauduši savu attieksmi pret ierosinājumiem.
Vajag pārkvalificēties
Esošā demogrāfijas situācija valstī, kā arī darba tirgus un nozaru attīstības tendences Latvijā parāda, ka ir nepieciešami efektīvi pārkvalifikācijas mehānismi, jaunu prasmju apgūšana un jaunu mērķa grupu aktīvāka iesaiste darba tirgū, uzsver K. Gorkšs. Viņaprāt, nākotnē karjeras maiņa ir viens no ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labbūtības stimuliem. «Jauno cilvēku motivēšana ar sapni par iespēju doties izdienas pensijā ilgi pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas ir novecojusi metode. Esošā izdienas pensiju sistēma, gluži pretēji, nav saskaņota ar vispārējo pensijas vecuma celšanu un dzīvildzes tendencēm, kā arī ekonomiski stimulē kvalificētus speciālistus pāragri atstāt dienestu, radot papildu spiedienu uz darba tirgu,» norāda LDDK ģenerāldirektors. «Lai jebkura pensiju sistēma veiksmīgi varētu pastāvēt, darba periodam ir jābūt vismaz pusotru līdz divas reizes garākam nekā prognozētajam pensijas saņemšanas periodam. Pretējā gadījumā nodokļu slogs to uzturēšanai kļūst nesamērīgs. Vispārējā vecuma pensijas sistēmas reformas ietvaros pensionēšanās vecums sievietēm ir paaugstināts no 55 līdz 65 gadiem, vīriešiem no 60 līdz 65 gadiem. Savukārt izdienas pensiju sistēmā tas ir saglabājies nemainīgs 38–55 gadi. Ar vecuma pensiju sistēmas reformu ir panākts, ka šobrīd vidējais stāžs ir vairāk nekā 38 gadi, bet vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods ir nepilni 18 gadi, kas nodrošina optimālu līdzsvaru. Savukārt izdienas pensiju sistēmas ietvaros vidējais stāžs ir tikai 25 gadi, bet vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods ir 28 gadi. Tas nozīmē, ka katram darba (dienesta) gadam pretī ir vairāk nekā viens gads pensijā. Tas nav ilgtspējīgs modelis,» pauž K. Gorkšs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00