Iecere par trīs klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības un juridiskās formas maiņu brieda jau sen. Nu šāds likumprojekts, ko kopā ar nozari izstrādājusi Veselības ministrija, nonācis Saeimā. Tiek rosināts slimnīcas no kapitālsabiedrībām pārveidot par atvasinātu publisku personu, jo tas dod lielāku autonomiju ārstniecības iestādēm, vienlaikus neliekot akcentu uz peļņu. Lai pārmaiņas ieviestu, būs nepieciešams papildu finansējums.
Būs vienota padome
Viens no likumprojekta mērķiem ir sakārtot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) juridisko ietvaru atbilstoši to reālajai lomai, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skaidroja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, piebilstot, ka šīs izmaiņas būs ieguvums arī pacientiem, jo nodrošinās lielāku pakalpojumu pieejamību. Līdz šim slimnīcas strādāja kā kapitālsabiedrības, tas ir, kā komercinstitūcijas, kas neatbilst tam, ko valsts slimnīcas dara, – proti, pilda valsts pasūtījumu. Lai gan primāri tām nebūtu jādomā par peļņu vai vismaz darbību bez zaudējumiem, tomēr pašreizējā statusā slimnīcām ir tieši šāds uzdevums.
Darba grupa, kas strādāja pie šī jautājuma, izvērtēja vairākus scenārijus, arī tādus, kas paredz atstāt līdzšinējo formātu vai izveidot konsorciju. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, taču visvairāk plusu ir atvasinātas publiskas personas modelim, jo tas dod lielāku autonomiju slimnīcām un valstij kā pakalpojumu pasūtītājai ir lielākas iespējas uzraudzīt un rūpēties, lai uzdevumi tiek izpildīti. Izmaiņas ļaus sakārtot attiecības starp valsti, slimnīcu un universitātēm, lai veicinātu jauno speciālistu sagatavošanu un celtu sabiedrības veselības līmenī valstī kopumā. «Lielās universitāšu slimnīcas turpinās būt stacionārās veselības aprūpes kodols, kur pieejami kritiski veselības aprūpes pakalpojumi – arī tādi, kas ir pieprasīti reti vai tikai sarežģītos gadījumos,» teica A. Vaļuliene. Viņa uzsvēra, ka, sakārtojot pārvaldību, – atsakoties no valdēm (tā vietā būs ģenerāldirektors) un izveidojot vienotu padomi visās trijās iestādēs, – slimnīcas vairs nedarbosies kā konkurentes, bet sadarbības partneres. Tas mazinās sadrumstalojumu, dos iespēju VM krīzes brīžos pārņemt padomes funkcijas.
Attiecībā uz atalgojumu – ārstniecības personām tam saglabāsies esošā pieeja, padomei tā būs piesaistīta ārstu darba samaksai, bet administrācijai algu regulēs Atlīdzības likums, kāda līdz šim nebija.
Finanšu un citi ieguvumi
Ingrīda Circene (JV) aicināja likumprojektā skaidri regulēt amatu apvienošanas nosacījumus, nepieļaujot, ka «atsevišķas personas uz papīra strādā 450 stundas mēnesī». Tāpat viņa rosināja vienotajā klīnisko universitāšu slimnīcu padomē, kurā nu jau plānoti desmit locekļi, ietvert divus pārstāvjus nevis no augstskolām, bet no VM un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Viņu klātbūtne ir svarīga, piemēram, skatot jautājumus par rezidentūru.
Runājot par finanšu aspektu, VM valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins norādīja, ka līdzās valsts pakalpojumu apmaksai 15% no budžeta būtu formulējami kā gatavības finansējums, proti, valsts sedz kritisko kapacitāti (infrastruktūru, unikālo ekspertīzi, krīžu gatavību). Ja nav situācijas, kad šis finansējums vajadzīgs, tas arī netiek piešķirts.
Jaunais modelis Ministru kabinetam dos tiesības nodot slimnīcām nekustamos īpašumus bez atlīdzības, vienlaikus šie īpašumi nebūs jāiegulda pamatkapitālā un tos iestāde varēs lietot savu uzdevumu pildīšanai. Tai pašā laikā rīcība ar šiem īpašumiem būs ierobežota – slimnīca nevarēs tos pārdot, tie būs jāatdod atpakaļ, ja vairs nevajadzēs.
Savukārt izglītībā un zinātnē ieguvums būs tāds, ka slimnīca nebūs piesieta vienai augstskolai, tādējādi paplašinot sadarbības iespējas ar citām Latvijas un ārvalstu augstākās izglītības iestādēm. Pozitīvs aspekts būs arī piekļuve ES fondu un starptautiskām programmām, kas kapitālsabiedrībām bieži nav pieejamas, bet kas ir ievērojams atbalsts pētniecībai. Kopumā jaunais modelis nodrošinās taisnīgāku pieeju rezidentiem un studentiem, proti, tiks sasniegts labāks līdzsvars starp studentu skaitu, slimnīcas kapacitāti un mācību kvalitāti, būs skaidrāka atbildība par mācībām.
Pēdējais brīdis pārmaiņām
PSKUS Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš aicināja domāt par ilgtermiņa attīstību, kas medicīnā notiek ļoti strauji. Pacientiem ir tiesības saņemt augstāko šo pakalpojumu līmeni – tādu, kāds tas ir Rietumvalstīs. Šobrīd lielās slimnīcas spējušas sasniegt augstu latiņu, pateicoties mediķu darbam, kas sistēmu vilkuši līdzi. Jaunā paaudze nāk ar savu skatījumu un nepieņem veco kārtību. Tas noved pie tā, ka slimnīcas zaudē jauno mediķu potenciālu, kuru apmāca mūsu augstskolas. Jaunie speciālisti izvēlas strādāt privātajās medicīnas iestādēs vai aizbraukt uz citām valstīm. «Tas liek uzdot jautājumu – kas mūs nākotnē ārstēs? Šis ir tas mirklis, kad jāķeras klāt reformām, un šis likums ir solis to virzienā,» teica P. Stradiņš. Viņš atgādināja, ka šobrīd tādu resorisku slimnīcu, kas nāk kā mantojums no padomju laikiem, citviet Eiropā vairs tikpat kā nav palicis. Lietuva un Igaunija jau 90.gadu beigās veica izmaiņas slimnīcu pārvaldības formātā.
Kardiologs un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd nav sakārtotas attiecības starp universitātēm un slimnīcām. Pašreizējā kapitālsabiedrību juridiskā forma ir kropla, tā radīta mākslīgi, un slimnīcu valdes un padomes locekļi tādā situācijā ir totāli ķīlnieki. Viņš aicināja saprast, ka tā nav kaprīze, bet akūta nepieciešamība.
Arī BKUS valdes loceklis Valts Ābols pievienojās kolēģiem, uzsverot, ka runa ir ne tikai par slimnīcu attīstību, bet izdzīvošanu. Esošajā modelī tām uzdotās funkcijas netiek pienācīgi finansētas, tāpēc vadībai visu laiku jādomā, kā to izdarīt – nereti uz iekšējo rezervju, šķērssubsidēšanas, personāla pārslodzes rēķina.
Likumprojektu uzteica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa, gan paužot nožēlu, ka netika piesaistīta šai darba grupai. Viņas ieskatā ir pāris jautājumi, kas vēl būtu diskutējami, piemēram, par darba slodzi un sadarbību ar reģionu slimnīcām.
Komisijas sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta tālāku virzīšanu Saeimā bez atkārtotas skatīšanas komisijā pirmajā lasījumā (priekšlikumi jāiesniedz līdz 21.martam). Tā ietvaros būs nepieciešamas normatīvas izmaiņas ne tikai Ārstniecības likumā, bet arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.