Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -3 °C
Apmācies
Svētdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Linkaits bēg no atbildības

Biķernieku trases steidzīgais pirkums rada aizdomu ēnu pār darījumu.

Aizvien vairāk jautājumu rodas saistībā ar Ministru kabineta (MK) 30. augustā steidzīgā tempā pieņemto lēmumu par 8,192 miljoniem eiro no trim uzņēmējiem atpirkt nekustamo īpašumu Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, kā pamatojumu minot Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanu. TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām – 3,2253 hektāru un 14,5012 hektāru platībā, uz abiem zemesgabaliem atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošas būves. 

Lai gan Satiksmes ministrijas atbildes uz Dienas uzdotajiem sešiem jautājumiem ministram Tālim Linkaitam (K) aizņem kopumā astoņas lappuses, tostarp citējot normatīvos aktus un uzrādot detalizētu laika grafiku par darījuma procesa norisi, tomēr no tām nekļūst skaidrs, kādēļ šādu finansiāli ietilpīgu un diskutablu darījumu valdība steidza pieņemt tieši mēnesi pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Būtiski atgādināt, ka vēl pirms dažiem gadiem valsts par šiem īpašumiem plānoja maksāt aptuveni trīs miljonus eiro, kam zemes īpašnieki nepiekrita. Vienlaikus patlaban SM nav spējīga konkrēti atbildēt, kādi faktori sekmējuši tirgus cenas pieaugumu līdz astoņiem miljoniem eiro, īpaši šobrīd, kad piedzīvojam smagu krīzi.

Atbildību noveļ uz ierēdņiem

T. Linkaita vadītās SM iniciētais un valdības augusta beigās būtībā bez plašām diskusijām akceptētais miljonu darījums jau uzreiz radīja plašu negatīvu rezonansi sabiedrībā, tostarp ekspertu vidē, apšaubot gan darījuma iecerētās summas pamatotību, gan arī nepieciešamību tieši šobrīd – smagas ekonomikas krīzes laikā – valdībai ar vieglu roku iztērēt astoņus miljonus eiro.

Dienas uzmanību raisīja nianse, ka valdība zemesgabalu iegādei nolēmusi izmantot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ļauj izdarīt ticamu pieņēmumu, ka darījums varētu būt "bīdīts" caur valdības gaiteņiem ārpus kārtas, jo acīmredzami, ka ne šāda, ne arī cita lieluma summa šī darījuma īstenošanai nav bijusi paredzēta ne SM, ne arī CSDD šā gada budžetā. Tas attiecīgi ļauj izdarīt pieņēmumu, ka, neskatoties uz SM skaidrojumu par darījuma procesa ilgumu divu gadu garumā, līdz pēdējam brīdim nav bijis skaidrs, kad un vai šāds darījums vispār notiks.

To savā ziņā atzīst arī ministrs, skaidrojot: "Atbilstoši MK lēmumam īpašuma iegādes izdevumi tiks piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, vienlaicīgi uzdodot SM uzdevumu sagatavot un iesniegt MK rīkojuma projektu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, paredzot, ka dividenžu maksājums valsts budžeta ieņēmumos 2022. gadā ir 80% apmērā no CSDD peļņas 2021. gadā, samaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai."

Savukārt uz Dienas jautājumu, vai ministrs apliecina, ka darījums ir un būs izdevīgs valstij, un vai viņš ir gatavs uzņemties personisku juridisku un finansiālu atbildību gadījumā, ja darījums tomēr izrādīsies finansiāli neizdevīgs valstij, SM norāda: "Par Biķernieku sporta bāzes tālāku attīstību sabiedrības vajadzībām ir atbildīga CSDD valde un padome. Biķernieku sporta bāzes attīstības projekts ir izstrādāts un atbilst sabiedrības interesēm." Faktiski šī ministra atbilde ļauj uzskatīt, ka, neskatoties uz to, ka tieši viņa vadītā ministrija ir iniciējusi šā jautājuma izskatīšanu valdībā un, visticamāk, arī viņš pats valdības sēdē ir balsojis par šādu lēmumu, T. Linkaits pats nav gatavs uzņemties atbildību par šāda darījuma sagaidāmo rezultātu, atbildību novirzot uz pārraudzībā esošo iestāžu amatpersonām.

Neierastais apzinīgums

Zīmīga ir vēl kāda nianse. Latvijas likumdošanas procesā ir ierasta situācija, ka dažādi ar likumiem, valdības lēmumiem vai citiem normatīvajiem aktiem noteikti precīzi kādu procesu izpildes termiņi tiek vairāk vai mazāk kavēti vai tiek pagarināts to izpildes termiņš. Taču šajā gadījumā SM ļoti apzinīgi ir sekojusi, lai termiņu nenokavētu. Proti, pēc visu procedūru (īpašuma vērtēšanas, pārvērtēšanas, precizēšanas, saskaņošanas u. tml.) pabeigšanas SM izveidotā procesa īstenošanas komisija šā gada 28. marta sēdē aprēķināja galīgo atlīdzību un nosūtīja to īpašniekiem izvērtēšanai, kuri 19. aprīlī atsūtīja savu piekrišanu, un attiecīgi jau 25. aprīlī komisija apstiprināja atlīdzības apmēru. Savukārt 20. maijā tiek pieņemts SM Lēmums Nr. 03.1-14/1568 par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, bet 1. jūnijā sagatavots valdības rīkojuma projekts par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli, kas ievietots tiesību aktu portāla sistēmā saskaņošanai ar citām ministrijām.

Kā savā atbildē skaidro SM – tā kā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma devītā panta pirmā daļa noteic, ka valdība četru mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru, pieņem lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību, SM uzdevums esot bijis uzraudzīt minētā termiņa ievērošanu līdz MK lēmuma pieņemšanai. 

"Līdz ar to SM bija saistīta ar pienākumu, pamatojoties uz Ministru kabineta kārtības rulli, īstenot sadarbību starp valsts iestādēm un institūcijām, lai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā attiecīgais tiesību akta projekts par nekustamo īpašumu atsavināšanu tiktu saskaņots vai arī noraidīts," klāsta SM. Tieši šī ministrijas tēze par nepieciešamību strikti ievērot termiņus izklausās savdabīga, ņemot vērā, ka vēl pirms valdības lēmuma publiskajā telpā parādījās neizpratne par plānoto iespaidīgo kompensācijas summu un šā darījuma ētisko pusi krīzes apstākļos.

Arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka kritizējusi šo valdības lēmumu. "Pirmkārt, Biķernieku sporta bāzes pārņemšana valsts bilancē nav neparedzams un steidzams pasākums, par to jau bijušas diskusijas vairāku gadu garumā. Līdz ar to naudas piešķiršanai šim pasākumam būtu jānotiek, izmantojot ierasto budžeta procesu. Otrkārt, valsts šobrīd ir sarežģītā situācijā ar vairākiem izaicinājumiem, kas prasa lielus budžeta līdzekļus. Latvijā jau pagājušajā gadā bija viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES, arī šogad tiek prognozēts viens no lielākajiem deficītiem ES. Šādos apstākļos nebūtu pieļaujama budžeta līdzekļu piešķiršana pasākumiem, kam nav tiešas saistības ar neparedzētu ārkārtas situāciju, izmantojot ārkārtas budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību," Nekā personīga citē I. Šteinbukas vēstuli Saeimas Budžeta komisijai un Finanšu ministrijai. 


Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas