Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +21 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 25. jūnijs
Maiga, Milija

LIZDA iniciatīva par neuzticības izteikšanu Čakšai pagaidām vāji atbalstīta

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīva par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība"), par ko parakstu vākšana sākta skolotāju piketā pirms nedēļas, kopš tā brīža nav guvusi strauju atbalsta pieaugumu skolotāju vidū, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv

Parakstu vākšana

Pagājušās nedēļas sākumā Rīgā pie Ministru kabineta ēkas notika apjomīgs pedagogu pikets, ko, protestējot pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidoto jauno darba slodzes aprēķināšanas modeli, rīkoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Lai gan LIZDA vadītāja Inga Vanaga pirms piketa medijiem norādīja, ka nozares ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") demisiju neprasīs, tomēr LIZDA pasākumā uzsāka parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu Čakšai, kam bija jānoslēdzas trešdien, 29. maijā. Tomēr parakstu vākšana pagarināta līdz 5. jūnijam.

Iemesls parakstu vākšanas pagarināšanai esot pedagogu aizņemtība eksāmenos, tamdēļ parakstu lapas vēl neesot apceļojušas skolas. Piketa dienā bija savākti aptuveni 1500 paraksti, bet līdz šodienai parakstu skaits pieaudzis līdz 2000.

Par to, vai parakstu vākšana ir izgāzusies, šobrīd grūti spriest. LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka šāds risinājums izvēlēts, jo ministres demisiju pieprasīt neesot bijis jēgas, redzot, ka valdības vadītāja Evika Siliņa, kas ir Čakšas partijas biedre, ir nostājusies kolēģes pusē. Līdz ar to parakstu vākšana esot vienkārši nozares vērtējums ministrei par darbu, virzot pārmaiņas, kas pasliktina nodarbinātības situāciju nozarē. LIZDA nosūtīšot vēstules Valsts prezidentam, Saeimai un premjerei.

Vanaga neslēpa, ka 29. maijs parakstu savākšanas noslēgumam sākotnēji izvēlēts tāpēc, ka tas ir termiņš atzinumu izteikšanai IZM informatīvajam ziņojumam un ierosinātajiem grozījumiem valdības noteikumos par pedagogu darba samaksu, bet viedokli arodbiedrība vēl tikai apkopojot.

Vanaga norādīja, ka ministrijas piedāvātie grozījumi dodot pārāk plašas interpretācijas iespējas slodžu aprēķināšanai. "Ministrija maina metodiku, maina formulējumus Ministru kabineta noteikumos, kas uzrakstīti tā, ka var interpretēt dažādi. Slodzēs var notarificēt dažādi "citus pienākumus", īpaši starpbrīžus. Tas rada risku ienākumu samazinājumam, sākot no padsmit līdz pat 400 eiro," sacīja skolotāju arodbiedrības vadītāja.

Jāatgādina, ka premjereEvita Siliņa piketa dalībniekus apsauca, jautājot, ar ko gan viņi ir neapmierināti, un sakot, ka valdība ir pildījusi vienošanos par algu paaugstināšanu. Par šo aso reakciju premjere pat izpelnījās Valsts prezidenta kritiku.

Savukārt LIZDA vadība pēc piketa apņēmīgi devās uz valdības ēku, kuras foajē pavadīja ilgāku laiku. Pēcpusdienā sarunas ar IZM vadību tomēr notika un turpinājās vēl nākamajā dienā. Kādu rezultātu tās devušas? Vanaga uzskata, ka tikai piketa dēļ ministrija nepalielinās mācību stundu īpatsvaru slodzē atbilstoši citiem pienākumiem atvēlētajam apmaksātajam laikam, par ko bija bažas, un galvenais, ka ministrija ir atsākusi pārtrūkušo dialogu ar arodbiedrību.

Algu kalkulatori

Lai nomierinātu piketa dalībniekus un ļautu labāk pārskatīt pienākumus, izglītības ministre Čakša arī lepojās ar jaunu algas aprēķina kalkulatoru, kas atrodams ministrijas mājaslapā.

IZM Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa gan atzina, ka šis rīks atverams ļoti mazā šriftā. Latvijas Radio to izmēģinot, pirmajā piegājienā kalkulators arī uzkārās.

Vēlāk aprēķins rādīja, ka viena pedagoga slodze ar pašu zemāko tarifu, ko piemēro tad, ja, piemēram, audzēkņu skaits ir neliels, tiek atalgota ar 1526 eiro, vēl papildus piemaksas par dažādiem pienākumiem, un daudzi pedagogi strādā arī papildu slodzes. Kanaviņa skaidroja, ka citiem pienākumiem, piemēram, izskaidrojošam darbam atvēlētās stundas dažādās skolās var atšķirties atkarībā no skolēnu skaita vai priekšmeta.

Tikmēr arodbiedrības līdere Latvijas Radio gan pauda neapmierinātību ar šo kalkulatoru. LIZDA esot izstrādājusi pati savu aprēķina rīku, kas esot daudz labāks.

Vienlaikus Vanaga apstiprināja, ka pusotrs tūkstotis eiro par slodzi pašlaik esot pedagogu apmaksas pats minimums. Varbūt ārzemēs tā nebūtu konkurētspējīga alga, bet Latvijā valsts sektorā atalgojums daudzviet ir vēl zemāks. Turklāt pedagogiem bonusā nāk arī garš apmaksāts atvaļinājums skaistākajā gadalaikā.

Prasības – neizprotamas?

Pirms gada notikušais pedagogu streiks ļoti aktīvās arodbiedrības vadībā tiešām deva būtisku algu pieaugumu un cēla arī arodbiedrības prestižu. Savukārt gadu ilgās stīvēšanās starp ministriju un arodbiedrību daudziem ir arī neizprotama. Interesanti, ka pat piketa dalībnieku vidū bija vērojama neziņa, ko tieši ar slodžu sabalansēšanas vēlas pateikt arodbiedrība.

Šai pēdējai akcijai bija arī daudz kritiķu, kas gan atzina, ka pikets ir demokrātijas izpausmes forma. Piemēram, bijusī izglītības ministre, tagad Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāja vietniece Mārīte Seile norādīja, ka tikpat neskaidras, kādas mēdz būt Izglītības un zinātnes ministrijas darbības, ir arī arodbiedrības prasības, un tas raisa arvien jaunus konfliktus.

"Piketi un streiki, un arodbiedrību prasības mēdz būt ļoti daudzveidīgas atkarībā no tā, kas katrā valstī ir aktuāli. Parasti tās ir ļoti konkrētas prasības, attiecībā pret kurām tu vari saprast: ir izdarīts vai nav izdarīts. Man jāatzīst, ka

man nav izdevies saprast, bet nav izdevies arī atrast fiziski kaut kur izlasīt, kas ir tās ļoti konkrētās prasības, attiecībā pret kurām mēs kā sabiedrība varam saprast, vai ir tā valdība izdarījusi, vai nav izdarījusi.

Jo mēs visu laiku dzirdam tikai apgalvojums, ka arodbiedrība saka, nav izdarīts, savukārt valdība saka, ir izdarīts. Bet man laikam nav saprotams un pieņemams veids, taktika, kādā arodbiedrība mēģina šo ļoti reālu problēmu risināt," sacīja Seile.

Viņa gan piekrīt retorikai, ka skolotājiem ir vajadzīga mazāka slodze un būtu jāsaņem lielāka alga nekā vidēji tautsaimniecībā. Pašlaik zemākā slodze tiek atalgota ļoti līdzīgi vidējai algai. Taču, ja slodzi esošajiem pedagogiem samazinās, tad nebūs, kas skolā strādās, jo ir liels darba roku trūkums.

Tāpat arī slodžu sabalansēšanas aicinājumu, ko pauž arodbiedrība, Seile vērtēja kā diezgan izplūdušu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas