Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 13. augusts
Velga, Elvīra, Rēzija

LTA kritizē depozīta sistēmas darbību, operators gatavs meklēt kopīgus risinājumus

Mazāka izmēra veikaliem SIA Depozīta Iepakojuma operators (DIO) depozīta sistēmas darbība un iepakojumu savākšanas politika rada problēmas un bažas par iepirkšanās nodrošināšanu higiēniskos apstākļos, aģentūru LETA informē Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA).

Tāpat arī LTA norāda, ka DIO neatbalsta tirgotāja vēlmi izvietot taromātu sev vēlamā vietā, bet lielākoties paredz tā uzstādīšanu līdz šim pārtikas pārdošanai un uzglabāšanai paredzētās vietās, kā rezultātā samazinās pārtikas sortiments un pieaug produktu cenas - cieš mazie ražotāji, kuru produkcija zaudē konkurencē ar lielajiem ražotājiem.

Vienlaikus LTA pauž, ka DIO nenodrošina veikalus ar taromātiem un drošiem konteineriem, kā to paredz Iepakojuma likumā noteiktais iepakojuma izplatītāja pienākums, un pašlaik DIO apmaksā 1,5 kvadrātmetrus, tomēr veikalā tas aizņem ne mazāk par desmit kvadrātmetriem.

Savukārt DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis aģentūrai LETA sacīja, ka sanitārās normas depozīta sistēmas ietvaros tirgotājam ir jāievēro un tas nav šķērslis depozīta iepakojuma pieņemšanai veikalos. Ja apskata manuālos depozīta punktus, kuros iepakojumu pieņem veikala pārdevējs, redzams, ka Lietuvā darbojas aptuveni 1360 šādi punkti, bet Somijā ir vairāki tūkstoši manuālo punktu, kas gan iedzīvotājiem, gan veikaliem arī lauku apvidos ir ierasta ikdienas prakse. Sanitārās normas veikalu darbiniekiem jāievēro jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, vai veikalā ir vai nav ierīkots depozīta punkts.

Tāpat arī Iepakojuma likumā noteikts, ka depozīta iepakojuma pārdevējam ir pienākums pieņemt no gala lietotāja visu veidu izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, bet ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas, tātad tirgotājs var brīvi lemt, kur izvietot depozīta punktu - galvenais, lai tas atrastos ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Turklāt, izvietojot depozīta punktus, tirgotājiem jādomā arī par savu klientu ērtībām, lai taromāts būtu viegli atrodams un pieejams iepakojumu nodošanai, kas ir arī būtisks DIO nosacījums.

Citu valstu prakse liecina, ka depozīta iepakojumu pieņemšanas punkti lielākoties atrodas tieši tirdzniecības vietas iekštelpās, netālu no iepirkumu ratiņu zonas, lai pircējs var ērti nodot tukšo iepakojumu turpat pie ieejas veikalā un pēc tam doties iepirkties.

Vienlaikus Stūrītis norādīja, ka DIO nodrošina bezmaksas taromātu piegādi un uzstādīšanu visām tirdzniecības vietām, kuru pārdotais depozīta iepakojumu apjoms mēnesī ir vidēji 3000 vienības vai lielāks. Tirgotājiem, kuru pārdotais iepakojuma apjoms ir mazāks, iepakojuma pieņemšana tiek organizēta manuāli, tomēr tirgotājiem ir iespēja pašiem iegādāties un uzstādīt taromātus arī šādās tirdzniecības vietās.

Savukārt apsaimniekošanas maksā manuālā depozīta punkta, kā arī depozīta punkta ar mazo taromātu darbības nodrošināšanai ir aprēķināta vidēji sešu kvadrātmetru lielas platības izmantošana, nevis 1,5 kvadrātmetru, sacīja Stūrītis.

LTA norāda, ka pārdevējiem veikalos jāveic smags roku darbs, pārvietojot tehniski novecojušo taromātu veltņus, kā arī nepieciešams šķirot un mazgāt taru, kamēr tās šķirošanai vajadzētu notikt DIO taras šķirošanas centrā. Kā arī LTA pauž, ka DIO ir jānodrošina taisnīga samaksa par depozīta savākšanu, jo šobrīd taras punkta apkalpošana mazā veikalā mēnesī izmaksā ap 137 eiro, tostarp deviņi eiro elektrībai, 28 eiro internetam, kā arī 100 eiro darbam, bet DIO nodrošinātā samaksa ir 32 eiro.

Tomēr Stūrītis aģentūrai LETA sacīja, ka DIO tirgotājiem maksā, nevis fiksētu apsaimniekošanas maksu, bet gan maksu par katru pieņemto taras vienību - 2,03 centus par manuāli pieņemtu iepakojumu, 2,23 centus par automātiski pieņemtu iepakojumu taromātā ar saspiešanas funkciju un 1,95 centus par automātiski pieņemtu iepakojumu taromātā bez saspiešanas funkcijas, tādēļ apsaimniekošanas maksas apmērs ir atkarīgs no pieņemtā depozīta iepakojuma apjoma.

Vienlaikus Stūrītis sacīja, ka Latvijā ir noteikts viens no augstākajiem apsaimniekošanas maksas rādītājiem Eiropā, un tās apjoms ar tirgotājiem un to pārstāvošajām organizācijām tika saskaņots 2021.gadā, kad notika sarunas ar tirgotāju pārstāvjiem. Sarunu laikā tika panākta vienošanās, ka pēc pirmā darbības gada rezultātu izvērtēšanas apsaimniekošanas maksa tiks pārskatīta un notiks vienošanās ar tirgotājiem par jaunu apsaimniekošanas maksas modeli.

Stūrītis arī norādīja, ka 85% no visa taromātos pieņemtā iepakojuma apjoma sašķiro pats taromāts, savukārt pārējos 15% jāsašķiro manuāli, atdalot metāla iepakojumus no stikla. Ja veikalā uzstādīts taromāts bez saspiešanas funkcijas, PET un skārdenes iespējams glabāt vienā kopīgā maisā, savukārt visas atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles jāievieto un jānodod transportēšanai tām paredzētās transportēšanas kastēs. Turklāt veikalu darbiniekiem nekādā gadījumā nav noteikta prasība tukšo taru mazgāt.

LTA arī uzskata, ka nepieciešams palielināt normu, no kuras tirgotājam obligāti jāpieņem tara veikalā no 60 kvadrātmetriem līdz 300 kvadrātmetriem, kā arī jānosaka ātri norēķini ar tirgotāju - piecas dienas pašreizējo 30-50 dienu vietā. Tāpat jādomā arī par pircēju ērtībām, ieviešot elektroniskos norēķinus papīra čeku vietā, kā arī ieviešot digitālo formas atpazīšanu, kas padara taru drošu pret etiķetes nomazgāšanos vai citiem tās defektiem.

Komentējot platības palielināšanu, Stūrītis norādīja, ka likumā noteikto kvadrātmetru apjoma maiņu pilnīgi visiem veikaliem izskatīt nevar. Ja noteiktais platības limits tiktu palielināts, būtiski samazinātos depozīta iepakojumu nodošanas iespēja lauku iedzīvotājiem, tādēļ unificēti šai prasībai pieiet nevar, taču DIO atbalsta potenciālu prasību pārskatīšanu vidēja izmēra pilsētās, kur ir pietiekami liels depozīta punktu skaits.

Vienlaikus Stūrītis piebilda, ka depozīta sistēmai ir pievienojušās un veiksmīgi strādā vairāk nekā 130 brīvprātīgās tirdzniecības vietas, kurām likums nenosaka obligātu dalību, bet kuras vēlas parūpēties par savu pircēju ērtībām un izturas atbildīgi pret apkārtējo vidi.

Tāpat, ja salīdzina likuma prasības ar citām veiksmīgām depozīta sistēmas valstīm - Igaunijā likums nosaka obligātu dalību sistēmā visiem tiem tirgotājiem, kuru tirdzniecības platība ir 20 kvadrātmetri vai lielāka, savukārt, piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā tirdzniecības zāles platībai nav noteikts minimālais slieksnis, kas nozīmē, ka iepakojumus ir jāpieņem visām tirdzniecības vietām, kas tirgo produktus depozīta iepakojumā, sacīja Stūrītis.

Kā arī Stūrītis sacīja, ka depozīta sistēmas likuma izstrādes laikā darba grupās bija pārstāvētas visas sistēmā iesaistītās puses, tostarp klātesoši bija arī LTA pārstāvji. Izstrādātais likums ir kopīga vienošanās starp likuma pieņēmējiem un tirgotājiem, tomēr šis ir pirmais depozīta sistēmas darbības gads, kura laikā kopīgi tiek apgūts efektīvākais veids, kā depozīta sistēmai kļūt par daļu iedzīvotāju ikdienas, lai padarītu vidi sakoptāku un tīrāku, un DIO ir gatavi uzklausīt ikvienas iesaistītās puses viedokli un kopīgi meklēt efektīvākos risinājums.

Tāpat Stūrītis pauda, ka tirgotāji tika aicināti uz DIO iepakojumu uzskaites un šķirošanas centru jau aprīlī, un arī šobrīd jebkuram tirgotājam ir iespēja pieteikties vizītei un apskatīt, kā norit depozīta iepakojumu uzskaites, šķirošanas un apstrādes process.

Vienlaikus SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA sacīja, ka dzērienu taras depozītu sistēmā ir vairākas nianses, kas jāpilnveido, lai tā darbotos ērti un visiem pieņemami, turklāt jāpilnveido ne vien tirdzniecības ikdiena, bet savi paradumi jāmaina arī pircējiem, jo ne visi pircēji ievēro higiēnu, pudeles pirms nodošanas izskalojot.

Lai iepirkšanās visos veikalos, neatkarīgi no to izmēra, būtu patīkama, "Elvi" veikalu darbinieki veic biežākas taromātu apkopes, tomēr var nākties saskarties ar izaicinājumiem, ko nes pienākums tukšo taru vākt arī mazās tirdzniecības vietās.

Vārtukapteine apstiprināja, ka "Elvi" veikalu darbiniekiem šobrīd ir nepamatoti liels darba apjoms tukšās stikla taras šķirošanā un uzglabāšanā - darbiniekiem manuāli jānodrošina 11 dažādu dizainu pudeļu šķirošana un atsevišķa uzglabāšana, kas rada lielu darba apjomu, kā arī paredz atvēlēt vairākus kvadrātmetrus dažādu taras kastu uzglabāšanai nelielās veikalu noliktavu telpās.

Tiesību aktos tirdzniecības uzņēmumiem ir nostiprinātas saistības nodrošināt taras savākšanu, nevis šķirošanu vai citas papildu funkcijas, tāpēc šis pienākums ir nesamērīgs un nākotnē noteikti būtu maināms, sacīja Vārtukapteine, vienlaikus norādot, ka DIO depozītu sistēmas administrēšanai ir izveidojis specializētu, pielāgotu šķirošanas centru, kam arī būtu jānodrošina visa veida taras šķirošana un nodošana tālākai apsaimniekošanai.

Vienlaikus veikalu īpašnieki ir veikuši apjomīgas investīcijas veikalu pielāgošanā, taromātu uzturēšanas un apkopes nodrošināšanā, un apsaimniekošanas maksa veido ļoti niecīgu daļu no reālajām izmaksām, kas šobrīd veidojas, tāpēc apsaimniekošanas maksa noteikti ir jāpārskata, norādīja Vārtukapteine.

Tāpat arī veikalu tīklu "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka pārejas posmā līdz 1.jūlijam, kad daļa iegādātās taras ir bez depozīta sistēmas marķējuma, vērojama pircēju neapmierinātība, ka ne visas atnestās pudeles iespējams nodot, kā rezultātā tirgotājiem ir jānodrošina miskastes, lai nenododamo taru varētu turpat izmest.

Šobrīd arī "top!" veikalu darbiniekiem ir radušies papildu darba pienākumi - taromāti ir regulāri jātīra un jātukšo, lai nodrošinātu veikala higiēnas prasības, kā arī regulāri jātukšo nenododamās taras miskastes, lai veikala telpās neatrastos liels atkritumu daudzums.

Vienlaikus Priedīte cer, ka, iestājoties karstajai vasarai, neradīsies blakus efekti, kur no tukšās taras varētu izdalīties nevēlami aromāti, tomēr "top!" veikalos tiek sekots līdzi, lai nepieciešamības gadījumā varētu reaģēt un novērst nevēlamus blakus apstākļus.

Priedīte pauda, ka taras šķirošanai pamatā būtu jābūt DIO pienākumam, savukārt, gadījumos, kad tas paliktu kā tirgotāja pienākums, DIO šis pakalpojums būtu jāapmaksā, atbilstoši tā izmaksām. Kā arī DIO pakalpojuma maksa šobrīd būtu jāpārskata, jo esošais pakalpojuma izmaksu pieaugums ir bijis straujāks, nekā tas tika prognozēts pirms depozīta sistēmas ieviešanas.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 1.februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem.

Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā 10 centi, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.

Līgums ar depozīta iepakojuma operatoru ir obligāti jāslēdz pārdevējiem par tirdzniecības vietām lielajās pilsētās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 300 kvadrātmetriem, kā arī par tirdzniecības vietām citās administratīvajās teritorijās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 60 kvadrātmetriem.

VVD konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai "Depozīta iepakojuma operators".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas