Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumi nepieciešami gan bērniem, gan pieaugušajiem darbspējas vecumā ar funkcionāliem traucējumiem, gan pensijas vecumā. Šobrīd valsts šim mērķim atvēlējusi 0,5% no IKP, taču izmaksas aug, kas ietekmē šo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Patlaban Labklājības ministrijas (LM) uzdevumā ir veikts izvērtējums Par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem un priekšlikumiem ilgtspējīga finansēšanas modeļa ieviešanai, kurā tiek piedāvāti četri modeļi, paredzot dažādus naudas avotus šai jomai. Pētījuma autori gan sliecas atbalstīt sociālās apdrošināšanas noteikšanu visiem darbspējīgajiem un šos līdzekļus novirzīt pansionātiem un aprūpei dzīvesvietā, tostarp dienas centriem, grupu mājām un Atelpas brīdim.
Izmaksas pieaug divkārt
Šobrīd Latvija šim mērķim piešķir 0,5% no IKP, līdz 2070. gadam plānojot šo latiņu celt līdz 0,8%. Tikmēr ES valstīs situācija ir atšķirīga, piemēram, Nīderlandē tam tiek atvēlēti 3,8%, Zviedrijā – 3,2%, taču ir arī mazāk nekā Latvijā – Igaunijā (0,4%), Rumānijā (0,3%), Kiprā (0,2%) un Grieķijā (0,1%), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja viena no pētījuma autorēm Alina Dūdele. Iedzīvotāju skaits sarūk, sabiedrība noveco, un, senioru skaitam palielinoties, bet bērnu skaitam samazinoties, nākas meklēt ilgtspējīgākus ilgstošas aprūpes modeļus par pašreizējiem. Iedzīvotāju statistika runā pati par sevi – no 2018. līdz 2023. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā saruka kopumā par 2,7%, un mīnusi ir visos reģionos, izņemot Pierīgu, turklāt senioru
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60