Melbārde norādīja, ka šobrīd ir būtiski ieguldīt augstskolu kapacitātes stiprināšanā, lai nodrošinātu nepieciešamās zināšanas, kompetences un speciālistus sabiedrības izglītošanai mākslīgā intelekta jomā.
"Faktiski mēs esam tajā stadijā, kad būvējam kapacitāti, lai pēc tam varam multiplicēt un palīdzēt plašam cilvēku lokam pietiekami ātri apgūt un izprast mākslīgo intelektu," sacīja politiķe.
Pēc viņas teiktā, šobrīd notiek darbs vairākos virzienos. Lai atbalstītu pedagogus, Valsts izglītības attīstības aģentūra izstrādā metodiskos materiālus un izglīto skolotājus par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām mācību procesā. Savukārt augstskolās tiek sagatavoti augstas specializācijas speciālisti darbam ar mākslīgo intelektu.
Mākslīgais intelekts jāizmanto arī darbā ar lielām datu kopām izglītībā, uzskata Melbārde, kura aicināja izglītības kvalitātes monitoringa projektā paredzēt mākslīgā intelekta pielietošanu.
Politiķe norādīja, ka mākslīgā intelekta pratība ir būtiska arī mūžizglītībā, un nepieciešams rast risinājumus, kā nodrošināt ikvienam iespēju apgūt ar mākslīgo intelektu saistītas prasmes. Šīs zināšanas būtiski ietekmēs darba tirgu un cilvēku noturību, jo mākslīgais intelekts var tikt izmantots manipulācijām, atzīmēja Melbārde.
"Mums vēl ir ļoti daudz jādara, lai saprastu, kā mācību procesā labāk izmantot mākslīgo intelektu, vienlaikus arī runājot par saistītiem riskiem ar to," uzskata politiķe, norādot, ka līdzīgā situācijā ir arī citās valstīs.
Tiekoties ar citu valstu vēstniekiem, izglītības ministre ir atzīmējusi, ka mākslīgais intelekts ir viens no virzieniem, kurā Latvija vēlētos sadarboties. Politiķe kā pozitīvu piemēru minēja Igauniju, kas attīsta ciešāku sadarbību ar tādām tehnoloģiju platformām kā "Google" un "OpenAI". Tāpat Igaunija strādā mākslīgā intelekta rīku ieviešanas skolās, izstrādājot 10. un 11.klašu skolēniem piemērotu pieeju un nodrošinot katram šo klašu skolēnam mākslīgā intelekta licenci.