ST lēmums ir interesants ar to, ka ticis vērtēts pabalsta apmērs, jo parasti ar budžetu saistīti jautājumi nav bijuši konstitūcijas sargu redzeslokā. Turklāt tas nav vienīgais precedents.
Jābūt metodoloģijai
Šodien ST pasludinās spriedumu lietā par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra atbilstību Satversmei. ST jau atrodas pieteikums skatīt lietu par mediķu atalgojuma palielināšanu, kas noteikta likumā, bet, pieņemot valsts budžetu, konkrētā norma ignorēta. Tāpat pēc Augstākās tiesas pieteikuma ST ir ierosinājusi lietu par valsts vecuma pensijas minimālā apmēra neatbilstību Satversmei.
Pieteicēji parasti atsaucas uz pamatlikumā ierakstīto, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības, kā arī konstitūcijas 109. pantu: ''Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.''
Iespējams, var rasties jautājums, vai ST ir jāiejaucas valsts budžeta jautājumos, vai valsts tēriņi ir risināmi ar tiesas palīdzību. Pleps skaidro: ja valsts savos likumos ir noteikusi kādu pabalstu, algu vai pensiju minimālo apmēru, ST ir visas tiesības, ja ir pieteikums, vērtēt šo normu atbilstību Satversmei. Svarīgi, ka ST savos spriedumos nenorāda, cik lielam ir jābūt pabalstam vai pensijai, tikai norāda, vai pašreizējā norma atbilst valsts pamatlikumam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Cieņpilnai iztikai pamatā ir darbs
Kristīna
Tikai budžeta paildināšanai.