Valdība otrdien atbalstīja grozījumu Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, kas paredz, ka izņēmuma gadījumā apcietinātās un notiesātās personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai uz laiku, ne ilgāku par septiņām darba dienām. Ievērojot, ka ne visas procesuālās darbības var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus, pastāv nepieciešamība apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietās, norādīts lēmumprojekta anotācijā.
Vienlaikus likumprojekts atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām paredz noteikt, ka apcietināto un notiesāto personu ievietošanai īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai pirmstiesas procesā nepieciešama attiecīgo kriminālprocesu uzraugošā prokurora, kā arī, ievērojot, ka procesa virzītājs var būt prokurors, amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana. Tādējādi pirmstiesas procesā tiktu nodrošināta lēmuma par procesuālo darbību veikšanas pamatotības pārbaude, proti, vai attiecīgā procesuālā darbība ir nepieciešama kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, proti, vai pastāv nepieciešamība apcietināto vai notiesāto personu nogādāt un ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Anotācijā norādīts, ka grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā izstrādāts atbilstoši Iekšlietu ministrijas iniciatīvai, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) 2022. gada 8. jūnija spriedumā norādīto nepieciešamību nodrošināt to, ka personas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek turētas maksimāli īsu laiku, lai mazinātu tām no šo vietu specifikas izrietošo cilvēka cieņas aizskāruma risku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 14. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00