Nebaidīties no pārmaiņām un meklēt jaunus ceļus

Šogad Dārzkopības institūtā (DI) Dobelē, tāpat kā citās zinātniskajās institūcijās, notika starptautiskā izvērtēšana. Kopš 2013. gada, kad pirmo reizi tika rīkota šāda «vētīšana», tā sniegums ir ievērojami uzlabojies. Toreiz tika pat apsvērta iespēja to pievienot citai zinātniskajai institūcijai, proti, likvidēt. Citai iestādei šāds verdikts, iespējams, liktu nokārt galvu, bet DI tas palīdzēja mobilizēties un meklēt iespēju attīstīties. Institūtam, kas nākamgad svinēs 70. un tā dibinātāja Pētera Upīša 130. jubileju, ir izdevies atrast savu vietu nozarē un pētniecībā, un arī jaunākie rezultāti to apliecina.

Saglabā divus centrus

Atskatoties uz 2013. gada starptautisko vērtējumu, tas lielai daļai zinātnisko institūciju, kuri saņēma zemu vērtējumu (vienu vai divas balles), iezīmēja lielas pārmaiņas – gan slēgšanu, gan pievienošanu citām iestādēm. Tās skāra arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (tolaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes) septiņus zinātniskos institūtus, tostarp DI (tad tā nosaukums bija Latvijas Valsts augļkopības institūts), ko apvienoja ar SIA Pūres dārzkopības pētījumu centrs. Reorganizācijas process nav bijis viegls, bija diskusijas, vai vajadzīgi divi centri, kā arī izskanēja bažas, vai apvienošana nenozīmēs to, ka lielais «apēdīs» mazo. Lēmums saglabāt abus DI spēlētājus izrādījās pareizs, kaut vai tāpēc, ka likvidēt vienmēr ir vieglāk nekā izveidot ko jaunu, uzskata DI direktore Inese Ebele. Lūk, Zemkopības institūts, kas savulaik bija centrālā nozares ass ar vairākiem simtiem pētnieku Skrīveros, palicis kā neliela struktūrvienība ar pārdesmit cilvēkiem. Diemžēl tas nav vienīgais piemērs – gan augstskolu, gan citu iestāžu apvienošanas process, lai gan labi iecerēts un uz ekonomiju balstīts, nereti nenes cerēto rezultātu, jo lēmumi pieņemti sasteigti un nepārdomāti. Ja investētu šajās vietās, ļoti iespējams, ka ieguvumi būtu daudz lielāki.