Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

No Spilves līdz Andrejsalai. Latvijas nacionālās koncertzāles būvniecībai tiek ieteiktas 36 novietnes

Meklējot Rīgā atbilstošāko vietu Latvijas nacionālajai koncertzālei, Latvijas Arhitektu savienība (LAS) līdz 18. janvārim rosināja visus interesentus iesūtīt savus priekšlikumus. Aicinājumam atsaucās 23 fiziskas personas, tostarp arhitektūras un mūzikas nozares profesionāļi, radošās darbnīcas organizatori, Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras un Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, kā arī trīs juridiskas personas. Kopumā piedāvātas 36 novietnes vairāk nekā 50 Rīgas adresēs.

Īpaša komisija izvērtēs tās pēc noteiktiem kritērijiem, proti, pēc atrašanās vietas Rīgas vēsturiskā centra kontekstā, īpašumtiesībām, ka arī – vai ir pietiekama zemesgabala platība, lai realizētu projektu. Rezultātā tiks atstātas piemērotākās vietas, kuras Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar LAS piesaistītiem profesionāļiem analizēs padziļināti, kā arī organizēs sabiedrības un ieinteresēto pušu darbnīcas un fokusa grupu diskusijas, informē KM.


Skaidri un saprotami

''LAS piedāvā realizēt atlases procesu, kas būtu skaidrs un saprotams, definējot noteikumus un atlases kritērijus. Procesā tiks apzināti un vērtēti visi pieteikumi, kā arī ir plānota komunikācija ar fokusa grupām un sabiedrību, nonākot pie vienota viedokļa par optimālāko koncertzāles būvniecības vietu,'' tālākos soļus skaidro LAS prezidents Juris Poga. 

Savu gandarījumu par LAS aktīvu iesaisti koncertzāles novietnes konsolidētās versijas meklējumos pauž kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš bija tas, kurš rosināja uzticēt šo uzdevumu LAS.

Viņš atzīst: pirms nākamo soļu speršanas koncertzāles projekta attīstībā ir būtiski to izdiskutēt. KM arī devusi savu akceptu LAS lūgumam pagarināt izpildes termiņu līdz šā gada aprīlim (sākotnēji bija plānots, ka tas tiks izdarīts līdz martam).

LAS valdes priekšsēdētāja Māra Vaivode, lūgta komentēt saņemtos ieteikumus, atbild, ka šobrīd vēl nevar neko sīkāk pateikt: ''Process ir tikko sācies, esam apkopojuši visus pieteikumus vienā sarakstā. Nu pie tā ķersies eksperti, kas tos izvērtēs pēc noteiktiem kritērijiem un atsijās tiem neatbilstošos. Tiks pievērsta uzmanība arī īpašuma tiesībām, izpētot, vai tās ir pašvaldībai, valstij vai juridiskām personām piekrītošas. Pat ja vieta pieder pašvaldībai vai valstij, tas nebūt nenozīmē, ka tur var plānot būvniecību, it īpaši, ja tā ir iekļauta pamatkapitālā.'' Viņa pieļauj, ka tuvāko divu nedēļu laikā sabiedrība tiks iepazīstināta ar pirmo ''sašaurināto sarakstu''. Bet aprīlī LAS piedāvās finālistus – vienu līdz trīs vietas, kur varētu atrasties koncertzāle. Viņa arī cer uz fokusa grupu, kurā būs gan arhitekti un mūziķi, gan dažādu institūciju un sabiedrības pārstāvji, aktīvu iesaisti. '

''Mēģināsim nonākt pie tā, ko cilvēki sagaida no nacionālās koncertzāles un kam tur jābūt,'' rezumē Vaivode.


No ''pareizā gala''

Arhitekts Andis Sīlis, kurš darbojas arī Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupā, atzīst, ka ''beidzot sākam kaut ko darīt no pareizā gala'', proti, tā, lai process būtu caurredzams un saprotams. Jo līdz šim radās iespaids, ka par visām varītēm tiek bīdīta kaut kāda ideja bez skaidra pamatojuma. 

Izskatot ''drausmīgi garo'' sarakstu, Sīlim šķiet, ka divas trešdaļas no 36 novietnēm nav nopietni vērtējamas un ātri vien atbirs. Piemēram, kāda jēga ir piedāvāt Spilves pļavas to lielā attāluma no Rīgas centra dēļ vai Zunda kanāla otro pusi, kas pieder privātam investoram un kur paredzami tiesu darbi, ja gribēs šīs zemes viņam atņemt. Arī vairākkārt dzirdētais rosinājums būvēt koncertzāli Uzvaras parkā nav nopietns. Pirmkārt, tāpēc, ka parkā nav atļauta būvniecība, – tas ir zaļumam, nevis attīstībai. Otrkārt, ja tomēr grib tur ko būvēt, jārēķinās, ka būs jāizstrādā detālplānojums, būs sabiedriskā apspriešana, kas visu procesu ievilks vismaz par diviem gadiem.

Skaidrs, ka iedzīvotāji nelīksmos, ja uzzinās, ka parkā būs būve un laukums 400 autostāvvietām. 

Viņaprāt, būtu jāatstāj vairākas (trīs līdz piecas) potenciālās apbūves vietas, kas būtu padziļināti jāanalizē pēc vismaz desmit parametriem, kas ietvertu likumdošanu, risinājumus, izmaksas, sasniedzamību. Šāds izvērtējums ļautu izsmeļoši atbildēt uz jautājumu – kāpēc tieši tur? ''Saliekot šādu informāciju Excel tabulā, būtu redzamas katras konkrētās vietas stiprās un vājās puses. Tas palīdzētu valdībai pārskatāmā veidā pieņemt lēmumu – kura tomēr ir piemērotākā vieta,'' norāda Sīlis. Viņam kā viens no labākajiem piedāvājumiem šķiet Andrejsala, kur deviņi hektāri pieder va/s Valsts nekustamie īpašumi.

Koncertzālei vajadzīgi tikai trīs hektāri, taču arī pārējai teritorijai tas dotu attīstības potences. Runājot par mīnusiem, iepriekš šīs teritorijas pievilcību stipri bojāja dzelzceļš. Bet pērn no dzelzceļa tīkla atslēdza vēsturisko ostas Rīgas Krasta ogļu dzelzceļa staciju Andrejsalā un tika sākta sliežu demontāža, līdz ar to tas vairs nav šķērslis.

Tiesa, šai vietā nav inženiertehniskās infrastruktūras, taču to var izbūvēt, turklāt arī daudzās citās piedāvātajās vietās būs līdzīga problēma. Attiecībā uz skiču projektu, ko Sīlis savulaik izstrādāja koncertzāles būvniecībai uz AB dambja, viņš saprotot, ka diez vai tas būs īstenojams gan infrastruktūras izveides izmaksu, gan piekļuves grūtību dēļ. Tā vietā viņš priekšroku dod Andrejsalai.


 

Top komentāri

hmm
h
Nojaukt Pārdaugavas monstru un tur uzbūvēt koncertzāli! Gan parki paliks uz vietas, gan kultūras līmenis pieaugs - vodkas-voblas bļaustīšanās vietā notiktu civilizēti koncerti.
jautājums
j
Kur var redzēt visu 36 vietu sarakstu? Tas lasītājiem palīdzētu izvērtēt visas vietas pirms tās ir izvērtējuši "profesionāļi" un tad salīdzināt savu viedokli ar "profesionāļu" viedokli.
Pilsētas attīstība
P
Kā apsēsti ar to centru...Eiropā jau 70'desmitajos saprata,ka centrā būvēt lielus sabiedriskus objektus nav tālredzīgi.Attīstot perifēriju rodas jauni centri.Sarkandaugava,Bolderāja,Ķengarags,Daugavgrīva un vēl daudzi citi kādreiz rūpnieciskie rajoni stāv pamesti izdemolēti.Piesakiet šīs vietas nozīmīgiem kultūras,sporta objektiem,būvējiet un tas attīstīsies,apaugs ar privāto dzīvojamo,viesnīcu,veikalu, biroju namiem.Un ir mums piemēri-Jaunā Teika,Skanste,Saliena,Mārupe,Dreiliņi...Tādai ir jābūt pilsētas attīstībai plānojam šodien,rezultātu redzam pēc 10'mit gadiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas