Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

papildināts (10:34) - Saeima konceptuāli atbalsta ieceri par 30 gadiem pagarināt iespēju tiesas ceļā noskaidrot sadarbību ar VDK

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien konceptuāli atbalstīja ieceri ar likumu par 30 gadiem pagarināt noilguma termiņu, pēc kura konstatēt kādas personas sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK).

Par to pirmajā lasījumā nobalsoja 50 deputāti, bet pret bija 36 tautas kalpi no Saskaņas centra un Nacionālās apvienības frakcijām, atturējās divi, bet nebalsoja trīs deputāti.

Patlaban spēkā esošais likums paredz, ka termiņš, līdz kuram nav pieļaujams konstatēt personas sadarbību ar VDK un cilvēka iespējamo sadarbību ar tā dēvēto čeku nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo cilvēku, noslēdzas 2014.gada 19.maijā. Tomēr Nacionālās drošības komisija norādījusi - ņemot vērā, ka Satversmes aizsardzības biroja Totalitāro seku dokumentēšanas centra rīcībā esošā informācija ir nepilnīga, tad, atverot čekas maisus jeb publicējot datus par personām, kuras sadarbojušās ar VDK, nezinot, kādu noziegumu atklāšanā personas ir piedalījušās, tiks apdraudēta šī cilvēka personiskās dzīves neaizskaramība un fiziskā drošība.

Par šo tēmu Saeimas sēdē izvērtās gara diskusija.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzsvēra, ka šie likuma grozījumi nepieciešami nevis tādēļ, lai vēl trīsdesmit gadus "neatvērtu" tā dēvētos čekas maisus, bet gan, lai pagarinātu termiņu, kurā valsts institūcijām ir tiesības noteiktā kārtībā konstatēt VDK štata un ārštata darbiniekus.

Viņa skaidroja - ja šis termiņš netiktu pagarināts, tad valsts institūcijām vairs nebūtu iespējas likumā noteiktā kārtībā konstatēt VDK štata un ārštata darbiniekus, kuriem patlaban ir tiesību ierobežojumi tikt ievēlētiem vai ieņemt amatus valsts pārvaldē un tiesu sistēmā.

"Turklāt personām, kuras tiek turētas aizdomās par sadarbību ar VDK, vairs nebūs nekāda likumiski procesuāla pamata pierādīt to, ka viņas nekad nav sadarbojušās ar šo padomju laika noziedzīgi represīvo iestādi," skaidroja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja. 

Par nepieciešamību atvērt tā saucamos čekas maisus Latvijā diskutēts jau kopš neatkarības atjaunošanas. Taču arī norādīts, ka Latvijā atrodamajos čekas maisos palikušas vien 5000 kartītes, lai arī to bijis pat vairāk par 25 tūkstošiem.

Čekas maisu publiskošanu atbalsta Okupācijas muzeja vēsturnieks un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) biedrs Ritvars Jansons, kurš uzskata, ka šie uzvārdi būtu publiskojami kopā ar plašiem zinātniskiem komentāriem. Jāpiebilst, ka tāda ir arī kopējā NA nostāja.

Pret to kategoriski iebilst gan Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš arī norādīja - būtiskākais nepubliskošanas iemesls ir tas, ka par kādu personu ieviestā čekas kartīte vēl neliecina par sadarbību ar VDK. To var apstiprināt tikai tiesa. Tādējādi ir paredzami plaši tiesāšanās procesi, jo čekas maisos atrodami ap 4500 uzvārdu. Aizvadītajos 20 gados jau bijušas 400 tiesu prāvas, kurās personas apstrīdējušas sadarbību ar VDK, un tikai 11 gadījumos tiesa lēmusi, ka šāds fakts ir bijis.

Likumprojekts par čekas maisu neatvēršanas termiņa pagarināšanu skatāms vēl divos lasījumos.

Papildināts par debatēs pausto Saeimas sēdē


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas