Laika ziņas
Šodien
Migla

papildināts (17:25) VK vēršas Ģenerālprokuratūrā saistībā ar Liepājas SEZ pārvaldes nemākulīgo saimniekošanu

Septiņpadsmit gadu laikā kopš Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) dibināšanas nav ne vēsts no attīstītas rūpniecības, kuģniecības un gaisa satiksmes, kas bija paredzētas, veidojot šo zonu, - konstatējusi Valsts kontrole (VK) un par konstatētajiem Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem Valsts kontrole ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā, portālam Diena.lv pavēstīja Valsts kontroliera biroja Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Kā uzzināja Diena.lv, Ģenerālprokuratūra iesniegumu no VK par Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem vēl nav saņēmusi.

Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, faktiski vadīta tiekot tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei neesot nekādas intereses, līdz ar to – nav arī nekādu darbību, norāda VK. 

Liepājas SEZ - nodalīta valsts daļa ar īpašu aktu bāzi, tai skaitā nodokļu režīmu, kas orientēta uz šīs teritorijas un valsts ekonomisko attīstību, tika izveidota 1997.gadā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu. Zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai, un radīt jaunas darbavietas.

"Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, - viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra," teikts VK paziņojumā. 

Realitātē no sešiem lielajiem projektiem, kas veicinātu ostas attīstību, tikai viens ir realizēts noteiktajā laikā. Divu būtisku projektu realizācija kavējas - ostas padziļināšanas projekts par četriem gadiem, bet Karostas kanāla attīrīšana – par trim gadiem. Viļņlaužu rekonstrukcija, kas bija jāīsteno jau 2010.gadā un viens no sauszemes pievedceļu rekonstrukcijas projektiem, kas bija jāīsteno 2012.gadā, vēl nav pat uzsākti.

Rezultātā kravu apgrozījums ir par 26 % mazāks nekā plānots, kuģu skaits - par 34% mazāks, ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem – par 42% ,bet no ostas ceļu izmantošanas – par 44% mazāki nekā plānots. Turklāt, laikā, kad pārvaldes ieņēmumi sarūk, izdevumi pašu uzturēšanai pieaug.

"Nemākulīgā vai neieinteresētā vadība atspoguļojas arī citos saimniekošanas virzienos. Pārvalde faktiski nekontrolē SEZ statusu ieguvušos komersantus un viņu darbību. Pārvaldei būtu jāseko līdzi tam ko, kā, cik daudz komersants iegulda, un kā tas veicina kravu apgrozījumu un ostas attīstību, jo šim uzņēmējam ir piešķirta nodokļu atlaide. Tomēr tā nenotiek," bilst VK. 

Neesot skaidrs, vai tiek iekasēta maksa par piestātņu izmantošanu ostā, jo maksa visā teritorijā – gan ar, gan bez piestātnēm – ir viena. SEZ pārstāvji norādījuši, ka nomas maksā iekļauta arī piestātnes izmantošana - tādā gadījumā komersanti, kuriem nav piestātnes, pārmaksā.

Uz ko Liepājas SEZ sniedz atbildi un apgalvo, ka pārvalde izvērtēs VK ieteikumus attiecībā uz iespējām iekasēt  līgumsodus  par kavētajiem nomas maksājumiem un plānotā kravu apjoma nepārkraušanu. "Periodā, kad tika veikta revīzija un to īstenojot, iespējams, būtu apdraudēta vairāku  uzņēmumu finansiālā situācija un darbība. Šobrīd situācija ir stabilizējusies un 2014. gada pirmajā pusgadā osta strādājusi ar 7,3 % kravu apgrozījuma pieaugumu, savukārt ostas stividorkompānija Liepājas SEZ AS Liepājas osta LM šā gada jūnijā sasniedza 160 385,40 tūkst. tonnu apgrozījumu, veidojot pieaugumu par 43,1%", norāda Liepājas SEZ.

Savukārt VK paziņojumā teikts: "Līgums ar komersantiem paredz, ka noteiktu ieguldījumu veikšanu pārvalde var kompensēt, atlaižot zināmu summu no nomas maksas. Bet, ar nosacījumu, ka jānodrošina konkrēts kravu apgrozījums. Revīzijā atklājās, ka kompensācija pilnā apmērā izmaksāta arī gadījumos, kad nav nodrošināta pat puse solītā apgrozījuma. Izrādās, pārvalde nav pamanījusi pašu valdes lēmumu par kompensācijas samazināšanu kravu apgrozījuma neizpildes gadījumā."

Liepājas SEZ sniegtā informācija vēsta, ka VK revīzija Liepājas SEZ deva iespēju paskatīties uz procesiem no malas un tos izvērtēt. "Savā darbā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vienmēr ir centusies vadīties pēc labas pārvaldības principiem, kas vērsti uz ilgtspējīgu izaugsmi un visam reģionam nozīmīgu attīstību, taču atsevišķos jautājumos, piemēram, par ostas ilgtermiņa attīstības plānošanu un darbību mūsu redzējums atšķiras no LR Valsts kontroles redzējuma, pamatojot to gan ar starptautisku pieredzi, gan arī lokālo ekonomisko situāciju, kurā osta ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības instrumentiem un darba vietu nodrošinātājiem. Taču ziņojums mums ir saistošs un ieteikumus ņemsim vērā, koriģējot vai izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus, atskaites, instrukcijas, vadības procesus un darbības vadlīnijas", norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Lai gan Stratēģiskajā attīstības plānā pārvalde ir norādījusi, ka vitāli svarīgi ir attīstīt ražošanas teritorijas infrastruktūru - kanalizāciju, elektrību, telpas, noliktavas - realitātē uzbūvēts tikai viens ceļš. Pārvalde taisnojoties, ka šis darbs ir jāveic sadarbībā ar pašvaldību, taču pierādījumus šādai sadarbībai VK nav guvusi.

Papildināts ar informāciju no Ģenerālprokuratūras un Liepājas SEZ 2. un 10. un 12.rindkopā

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Astoņdesmit divi pret vienu(31)

Dienu pirms gaidāmā valdības konceptuālā lēmuma par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) piedāvājumu, tostarp izmaiņām novadu kartē, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome ārkārtas slēgtajā...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas