Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Iepirkumā nav noteiktas konkrētas tonnas, kas jāutilizē, kā tas bija iepriekš. Šoreiz darbi jānoved līdz galam

Par sanācijas darbu veikšanu Inčukalnā cīnās vācu un vietējais uzņēmums

Inčukalna gudrona dīķus pavisam droši var saukt par vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz astoņdesmito gadu sākumam divos dīķos zem klajas debess tika izgāzti desmitiem tūkstošu tonnu bīstamo atkritumu. Sabiedrības uzmanību šis objekts izpelnījies ne vien ar nepanesamo smaku un apdraudējumu videi, bet arī ar skaļajiem skandāliem, kas saistīti ar uzņēmumu Skonto būve un pirmo mēģinājumu vietu attīrīt. Nu Valsts vides dienests (VVD) sola tuvāko mēnešu laikā vienam no pretendentiem uzticēt pirms diviem gadiem pārtrauktos Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbus, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Par iespēju tos veikt cīnās divi pretendenti: akciju sabiedrība A.C.B. un pilnsabiedrība Inčukalns Eko. Jāatzīmē, ka A.C.B. gadījumā galvenais darbu veicējs būtu vācu uzņēmums MUEG, kas pirmajā kārtā attīrīja dīķus kā Skonto būves apakšuzņēmums. Savukārt Inčukalns Eko speciāli šim gadījumam apvienojis uzņēmumus BAO un Eko osta. Iepriekš darbi noslēdzās pie sasistas siles, un gudrons, lai gan mazākos kvantumos, tomēr joprojām ir savā vietā, taču nu gan VVD, gan abi uzņēmumi sola indīgo vielu izsmelt pavisam. 
 
Krietns skaits ekspertu jau iepriekš ir brīdinājuši, ka vissliktākais variants būtu, ja piesārņojums netiktu likvidēts pavisam, bet, piemēram, pārcelts citviet un noglabāts depozītā. "Sanācijas darbu iepirkuma tehniskajā specifikācijā ir paredzēta piesārņojuma avota likvidācija. Tas nozīmē, ka sanācijas veicējam līguma ietvaros būs jāveic gan piesārņojuma avota ekskavēšana un nogādāšana utilizācijas vietā, gan gudrona gala utilizācija. Atbilstoši sanācijas uzdevumam piesārņojuma pārvietošana citā vietā tā deponēšanai vai ilgstošai uzglabāšanai netiek pieļauta," norāda VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. 

Pēc sarunas ar abu uzņēmumu pārstāvjiem top skaidrs, ka darbības plāns tiem ir ja ne identisks, tad ļoti līdzi gan, iespējams, atšķirtos vien pāris tehnoloģisku nianšu. Abi pretendenti grasās gudronu termiski utilizēt, sadedzinot to Brocēnos esošajā cementa rūpnīcā Cemex. Taču, kā Dienai norāda BAO valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš, vajadzības gadījumā dedzināšana var notikt arī ārpus valsts robežām. Proti, "utilizācija ārzemēs paredzēta kā alternatīvs risinājums risku mazināšanai, ja iestāsies apstākļi, kad utilizācija Latvijā apdraudēs projekta realizācijas termiņus". Inčukalna Eko pārstāvji kā iespējamo utilizācijas vietu min Vāciju, savukārt MUEG piesārņotās smiltis piedāvā ar kuģiem vest uz Nīderlandi. 

Turklāt risku nav mazums, norāda MUEG vadītājs Ulfs Leistikovs. Piemēram, reālie gudrona apjomi var nesakrist ar prognozētajiem, nepatīkamus pārsteigumus var radīt arī gudrona ķīmiskais sastāvs, ko pilnīgi izanalizēt nav iespējams, – tas nav viendabīgs un var krasi atšķirties pat viena kvadrātmetra ietvaros. 
 
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 4. augusta, numurā!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mazsalaca tiesāsies, lai saglabātu patstāvību(12)

Mazsalacas novada dome ir starp tām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzēto Mazsalacas pilsētas, Mazsalacas, Ramatas, Sēļ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas