Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, ko Saeima vakar pieņēma trešajā lasījumā, negaidīti izraisīja deputātu savstarpējus apvainojumus, kuros bija nojaušams vēlēšanu tuvums.
Deputāte Ingrīda Circene (JV), raksturojot kolēģes Antoņinas Ņenaševas (Progresīvie) priekšlikumu par sējas kaņepju audzēšanu segtajās platībās, atzīmēja, ka esot izvērtusies diskusija ne tikai Sociālo un darba lietu komisijas vairākās sēdēs, bet arī starpinstitucionālajās sanāksmēs, kuras organizēja Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. Šajās sanāksmēs tika konstatētas vairākas problēmas.
Jārisina kompleksi
«Jautājums par sējas kaņepju audzēšanas iespējām segtajās platībās, piemērojamiem nosacījumiem, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību ir risināms kompleksi, iesaistoties visām ieinteresētajām ministrijām un kompetentajām institūcijām, kā arī nozares pārstāvjiem, lai izstrādātu mērķtiecīgu, sabalansētu un tiesiski skaidru regulējumu, tostarp skaidri nosakot kritērijus sējas kaņepju nošķiršanai no Indijas kaņepēm, definētu terminu produktiem, kas satur narkotiskās vielas, un izveidotu nepārprotamu uzraudzības un kontroles kārtību, kas vienlaikus nodrošinātu sabiedrības drošības intereses un sējas kaņepju nozares ilgtspējīgu attīstību,» norādīja deputāte, piebilstot, ka komisija nenostājas pret zinātniskās darbības mērķiem un lauksaimniekiem, uzņēmējiem, taču vispirms ir jānovērš virkne nepilnību dažādos normatīvajos aktos, tādēļ A. Ņenaševas priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa par amizantu nosauca situāciju, ka visas iestādes un ministrijas ir atzinušas, ka ir problēmas, ka ir robi likumdošanā, ka nav spēju attīstīt konkrētu lauksaimniecības vai uzņēmējdarbības veidu, jo ir neskaidra robeža starp narkotiskajām un nenarkotiskajām kaņepēm. «Tātad ļausim, piemēram, Bulduru Dārzkopības tehnikumam nodarboties ar selekciju un neuztraukties par to, ka viņi var selekcionēt noturīgākas un labākas sējas kaņepju sēklas un attīstīt vienu, varbūt ļoti mazu, bet uzņēmējdarbības, iespējams, arī pārtikas, nozari,» rosināja deputāte.
Ja nu narkotikas?
Taču izrādījās, ka fakts, ka šādus grozījumus ierosina tieši Progresīvo pārstāve, rada aizdomas viņas politisko oponentu, primāri partijas Latvija pirmajā vietā (LPV), deputātiem. «Slēpjoties aiz zinātniskiem mērķiem, te Progresīvie gribēja iebalsot, ka mēs tagad varēsim atļaut audzēt narkotikas. Nu tad nākamais solis būs katram tur uz palodzes pieci Indijas kaņepju stādiņi, ja? Nu tas taču tik nevainīgi! Nu selekcionēsim, kāpēc ne?» ironizēja Ramona Petraviča (LPV). Viņas ieskatā siltumnīcas nav publiski pārredzamas un tajās praktiski ir neiespējami nepārtraukti uzraudzīt audzēšanas procesu, kas paver plašas durvis nelikumīgai narkotisko vielu ražošanai legālas saimniecības darbības aizsegā. «Un tur pat zinātnieki nenāca un nepieprasīja, ka tas ir tik ļoti nepieciešams. Vienīgie, kam šis jautājums interesēja un bija nepieciešams, tie bija Progresīvie,» apgalvoja R. Petraviča, kura arī atsaucās uz valsts iestāžu teikto, ka tām nav ne pietiekamu resursu, ne speciālistu, kas spētu operatīvi atšķirt kaņepes no narkotiskajām šķirnēm, īpaši augšanas sākuma stadijā. «Un vēl satraucošāk – narkotisko vielu, piemēram, THC, līmeni nav iespējams noteikt bez regulārām laboratoriskām pārbaudēm, kuras praksē netiek nodrošinātas pietiekamā apjomā. Rezultātā tas likums pastāv uz papīra, bet reālā kontrole būtu tīri ilūzija,» brīdināja deputāte.
Edgars Tavars (AS) savukārt pauda atbalstu A. Ņenaševas priekšlikumam, sakot, ka «sējas kaņepe Latvijas vēsturē jau no senseniem laikiem ir zināma kā barības un šķiedrvielas augs, faktiski viens no latvietības simboliem», un aicinot nejaukt sējas kaņepi ar cita veida kaņepi, ko izmanto narkotisko vielu audzēšanā, respektīvi, Indijas kaņepi. Par likumu nesakārtotību runāja arī Jānis Grasbergs (NA): «Skaidrs, ka Zemkopības ministrija negrib ķēpāties ar tādiem sīkumiem. Ļoti šaura nozare, bet mums ir jāiet uz priekšu, un mēs nedrīkstam dzīvot vienkārši tumsonībā. Mēs arī zinām, ka pasaulē ir ļoti atzīti un lietoti produkti, kas ir kanabidiols, kas ir CBD, kas ir atzīts arī no uztura speciālistiem kā labs, arī pati kaņepe kā tāda, kas ir labs šķiedrvielu avots, olbaltumvielu avots. Mums tas viss iet secen, jo mēs nevaram sakārtot likumdošanu.» Harijs Rokpelnis (ZZS) pauda uzskatu, ka «tajā brīdī, kad Progresīvie sāk iestāties par lauksaimnieku interesēm, tas mani dara bažīgu un pat mazliet aizdomīgu», vēlāk piebilstot arī, ka, «ja atsaucamies uz tām iniciatīvām, kas nāk no Progresīvo puses, jebkurš solis tuvāk narkotiku legalizācijai ir viens solis par daudz».
Haosu valsts institūciju komunikācijā šajā šķietami maznozīmīgajā jautājumā atklāja Andris Bērziņš (ZZS): «Nu tur mēs gribējām tanī komisijā noskaidrot, kur ir māte, kur ir tēvs. Bet ne kaut kādīgi viņi sanākt kopā nevarēja. Jo atnāca viena ministrija. Jūs tikušies ar to otru? Nē, mēs neesam. Tad pirmais solis bija, ka mēs lūdzām, lai viņi satiekas. Tad trīs satikās. Tad, kad trīs bija satikušās, tad atnāca un teica: mātes ministrija arī vēl šinī jautājumā kaut ko dara. Jautājums tiek pārcelts uz rudeni, kad viņiem ir jāsanāk kopā un jāpasaka ir riktīgi, teiksim, kādā veidā būs tas kontroles mehānisms, lai tās Indijas ir, kur tur... grūti saprast esot viņiem arī, kur viņa ir, var būt narkotiku, kur nenarkotiku. Un tad, lai saprot, teiksim, to uzraudzības mehānismu.»
Vēl kādu risku nākotnes diskusijām par aizliedzamām vielām iezīmēja Andrejs Svilāns (AS): «Es domāju, ka mums nāksies atgriezties arī pie miega magones. Nav smieklīgi, jo miega magoni (Papaver somniferum), jā, var izmantot opija iegūšanai, un tā tālāk. Tai pašā laikā mums dārzos aug miega magones dekoratīvās šķirnes nelielos dekoratīvos nolūkos un bez kaut kādiem ļauniem mērķiem.» Juris Viļums gāja vēl tālāk, ironiski norādot, ka graudi, āboli un kartupeļi arī ir bīstami, jo no tiem var ražot spirtu. «Vēl trakāk! Kā var iet sēnēs?! Kā var iet sēņot, ja nav kaut kāds sertifikāts dabūts?! Nu, nedod dievs, kāds paņems sarkano mušmiri vai zaļo mušmiri un saindēsies vai dabūs vēl kaut kādas, nedod dievs, veselības problēmas!» pauda deputāts.
Pēc kārtīgas diskutēšanas un A. Ņenaševas priekšlikuma noraidīšanas tautas priekšstāvji nobalsoja par citu priekšlikumu, ar kuru Ministru kabinetam līdz 2026. gada 15. septembrim uzdots izstrādāt un iesniegt Saeimai grozījumus attiecīgajos likumos, kas paredz prasības un kritērijus sējas kaņepju audzēšanai rūpnieciskām vajadzībām segtajās platībās.