Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -3 °C
Apmācies
Svētdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Parlaments konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus.

Debatēs bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (LZP/AS) uzsvēra, ka parlaments apspriež likumprojektu, kas attiecas uz ikvienu pilsoni. "Es ceru, ka mums būs pašcieņa to tikpat kvalitatīvi, kā tiek uzsvērts, sagatavot un ieviest, lai mēs būtu gatavi aizstāvēt mūsu valsti," sacīja politiķis.

Viņš norādīja uz vairākām nepilnībām likumprojekta anotācijā - piemēram, izstrādājot likumu, nav izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, kā arī to nav plānots darīt pēcāk. Tāpat projekta izstrādē no nevalstiskajām organizācijām ir iesaistītas vien Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, taču nav bijušas apspriedes, piemēram, ar Latvijas Pašvaldību savienību un citām iesaistītajām pusēm.

Tāpat anotācijā rakstīts, ka likumprojekts neatstās ietekmi uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, uz teritoriju attīstību un uz vidi, ko Bergmanis vērtēja kā nekvalitatīvu likumprojekta izstrādi.

Deputāts Aigars Bikše (AP) pauda, ka būtisks jautājums ir, kuriem pilsoņiem tiks noteikts pienākumiem piedalīties VAD. Mūsdienu sabiedrībā, īpaši jauniešos iesakņojusies uzskats par dzimumu līdztiesību, tāpēc to nevajadzētu mazināt ar nosacījumu par obligātu dalību tikai viena dzimuma pārstāvjiem, pauda parlamentārietis.

Bikše pauda, ka Zviedrija un Norvēģija esot lēmušas, ka valsts aizsardzībā ir jāpiedalās visiem iedzīvotājiem. Deputāts apgalvoja, ka šāda pieeja vairo taisnīguma un līdztiesības izjūtu sabiedrībā, un vērsa uzmanību, ka arī efektīvā Izraēlas armijā apmāca abu dzimumu pārstāvjus.

Nepieciešama visu pilsoņu līdzdalība valsts aizsardzībā, tāpēc nevaram to veidot pēc 19.gadsimta pieejas, jo tiesības kādai grupai nepiedalīties aizsardzībā neesot taisnīgs risinājums, skaidroja parlamentārietis.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (K) sacīja, ka Krievija ir izsludinājusi daļēju mobilizāciju, bet Saeima vēl tikai mēģina ieviest aizsardzības dienestu garu diskusiju procesā. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nedrīkst tērēt laiku garām runām, jo jauno karavīru apmācība ir jāuzsāk jau janvārī, ja ne vēl agrāk.

Vienīgā iespēja ir pieņemt likumu un vēlāk to grozīt, jo nekad uzreiz nevar paredzēt visas situācijas, pauda politiķis. Rancāns aicināja deputātus nevilcināt laiku un nekavēt likuma pieņemšanu ar "formāliem un sīkumainiem" jautājumiem.

Deputāte Vita Anda Tērauda (AP) sacīja, ka karš Eiropā un mūsu pašu drošības situācija prasa stiprināt aizsardzības spējas. VAD ir vajadzīgs un atbalstāms, un tā pienākumam jābūt universālam visiem - gan vīriešiem, gan sievietēm, gan Latvijā, gan ārpus Latvijas dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Jaunieši citādāku pieeju uzskatīs par netaisnīgu, uzsvēra politiķe.

Tāpēc Tērauda sniegs grozījumus likumā, kas paredzēs pakāpeniski ieviest vienādus pienākumus gan vīriešiem, gan sievietēm. Tāpat pārejas noteikumos deputāte rosinās noteikt, ka ārpus valsts dzīvojošie Latvijas pilsoņi būtu iesaucami VAD no 2024.gada 1.janvāra, lai pagūtu izdomāt risinājumus, kā dienestā iesaistīt arī tālās pasaules vietās dzīvojošos, norādīja politiķe.

Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (AP) atzina, ka kādreiz ir uzskatījis, ka ar Krieviju kaimiņos ir jāmēģina sadzīvot un sadarboties, taču viņa viedoklis esot mainījies. Ir jāgatavojas sliktākajiem scenārijiem un ir jābūt gataviem sevi aizstāvēt, sacīja parlamentārietis. Turklāt VAD būs būtisks sabiedrības saliedētības pamats, uzskata Dombrovskis.

Deputāts arī pauda viedokli, ka daļa citu deputātu iebildumu saistībā ar likumprojekta izstrādi ir priekšvēlēšanu retorika. Ja iebildumi ir saturiski, tos var risināt, taču tad ir jāpiedāvā konkrēti priekšlikumi, aicināja politiķis.

Parlamentārietis Didzis Šmits (LZP/AS) pauda, ka VAD ieviešanas priekšlikums izskatās pēc histēriskas mētāšanās un vēstījuma, ka tas, ko darījām iepriekš, ir nepareizi. Esam destabilizējuši armiju, jo armijas vadība neatbalstot šo "Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu, pauda politiķis. Obligātais militārais dienests sniedz rezultātus tikai pēc desmit gadiem, tāpēc neattiecas uz Krievijas pašlaik īstenoto plašāka apmēra karu, kas mums kopā ar ukraiņiem ir jāuzvar, atzīmēja Šmits.

Politiķis norādīja, ka sestdien ievēlējamā 14.Saeima novembrī vērš šo likumprojektu atkal vaļā, lai izravētu visas priekšvēlēšanu lietas.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) atzīmēja, ka šobrīd valstij ir četras reizes mazāk bruņoto spēku nekā starpkaru periodā, taču nav mazinājušies ģeopolitiskie riski. Krievijā uzsāktā mobilizācija ir tiešs risks Baltijas valstu drošībai, pauda politiķis. Viņaprāt, obligātā militārā dienesta atcelšana bija kļūda, jo šo gadu laikā vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju būtu apmācīti un prastu rīkoties apdraudējuma gadījumā.

Politiķis uzskata, ka bruņoto spēku instruktori ir profesionāli, atbildīgi un ar cieņu izturas pret kolēģiem. Jaunieši varēs iegūt dažādas prasmes, tai skaitā kļūstot patstāvīgāki, atzīmēja Dombrava.

Deputāts Rihards Kols (NA) debatēs pauda atbalstu VAD izveidošanai, kā arī norādīja, ka jau pirms vairākiem gadiem netika izmantota iespēja laikus ieviest valsts aizsardzības dienestu. Politiķis cita starpā arī norādīja uz to, ka visiem, arī Saeimas deputātiem, ir iespēja iesaistīties Zemessardzē.

Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) pauda, ka aizsardzības pamatnostādnes bija jāmaina pirms kara, nevis tā laikā. Viņaprāt, likums tiks grozīts vairākkārt, un vienošanās par izmaiņām būs sarežģīta, jo esot jāmaina plašs aspektu klāsts. Parlamentārietis pauda viedokli, ka likumprojekts ir brāķis un ka ar to vajadzētu strādāt 14.Saeimai, jo tai būšot vairāk saprāta.

Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) VAD ieviešanas nepieciešamību cita starpā skaidroja arī ar to, ka NATO samitā Madridē Latvijas pārstāvjiem no sabiedroto puses esot diezgan skaidri pateikts, ka mums pašiem arī ir vairāk jādomā par savu aizsardzību.

Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien konceptuāli atbalstīja VAD likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus, tomēr pirms balsojuma likumprojekta redakciju asi kritizēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija rosinājusi noteikt divas nedēļas.

Vēl pirms balsojuma vairāku iesaistīto ministriju pārstāvji norādīja uz vairākiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai arī likumprojektu kopumā konceptuāli atbalsta. Arī atsevišķi deputāti norādīja uz trūkumiem likumprojektā.

Meistere pirms balsojuma norādīja, ka viņa saprotot, ka ir lietas, kas valstī ātri un steidzami darāmas, bet zem katras šī likumprojekta normas ir cilvēks un katra likuma norma attiecas uz Latvijas iedzīvotāju.

"Ja parlamentam nav pašcieņas, tad nav pašcieņas. Manuprāt, Ministru kabinetam Saeimai ir jāiesniedz vispusīgi izstrādāts likumprojekts, nevis ministrijām ir jānāk uz komisijas sēdi un strīpām jāstāsta, kādi trūkumi ir Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, kādi priekšlikumi vēl iesniedzami, kādi grozījumi izdarāmi un kas vēl šeit būtu darāms. Piedodiet, bet es patiešām šo nesaprotu. Es nesaprotu, kā var pieņemt kaut ko nekvalitatīvu, tik nekvalitatīvi sagatavotu tādā konceptuālā un būtiskā jautājumā, kas šajā brīdī skar visas valsts intereses," norādīja Meistere.

Deputāti varot virzīt šo likumprojektu tādu, kādu vēlas, bet tas ir neizstrādāts - līdzīgi kā daudzi citi pēdējā laikā iesniegtie likumprojekti, un tas nav attaisnojams. "Tas vienkārši nav attaisnojams, it īpaši ņemot vērā, ka šis ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts, nevis Saeimas deputātu vai parlamenta komisijas izstrādāts," piebilda Meistere.

Uz vairākiem trūkumiem likumprojektā norādīja opozīcijas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (LZP/AS), un Meistere piekrita, ka šodien komisijā viņa jautājumi bijuši pamatoti un arī likumprojekta anotācijā atbilžu uz šiem jautājumiem nav.

"Jūs varat pieņemt vis kaut ko steidzamībā, bet tā attieksme, ka tagad pieņemsim un pēc tam kaut ko labosim, ir vienkārši tracinoša. Pēdējā laikā neko citu neredzam, kā nekvalitatīvi izstrādātus likumprojektus, lai tikai vienkārši kaut kas būtu izdarīts un iesniegts," savā komentārā uzsvēra Meistere.

Ja deputāti ir gatavi to virzīt steidzamības kārtā un pēc tam ir gatavi labot identificētās problēmas komisijas darbā, tad parlamentārieši šādi var rīkoties, tomēr Meistere pievienojas ministriju paustajam par nepieciešamajiem uzlabojumiem un aicināja komisijas locekļus ieklausīties.

Parlamenta komisijā arī vairāku iesaistīto ministriju pārstāvji norādīja uz vairākiem nepieciešamajiem uzlabojumiem. Ierēdņi savos komentāros jau atkārtoja pagājušajā nedēļā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē pausto par trūkumiem.

Iekšlietu ministrijas Personālvadības un administratīvā departamenta direktore Daiga Piebalga pauda bažas par, piemēram, grūtībām nokomplektēt topošo policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu grupas iekšlietu nozares trīs koledžās, jo lielāko daļu no veselajiem jauniešiem un iekšlietu dienestam derīgajiem cilvēkiem varētu iekļaut VAD. Veselības ministrijas pārstāve Kitija Kravale norādīja uz pārāk plašajām Aizsardzības ministrijas potenciālajām tiesībām pārbaudīt iesaucamā jaunieša veselības datus e-veselībā un reģistrā, kur minēti ar noteiktām slimībām slimojoši pacienti. Tam ministrijas ieskatā būtu jābūt salāgotam ar pacientu tiesībām.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš norādīja, ka likumprojektā minētais valsts civilais dienesta var radīt maldīgas asociācijas un priekšstatus ar ierēdņu darbību regulējušo valsts civildienesta likumu.

Dūdiņš jau pagājušajā nedēļā norādīja, ka LM ieskatā prasībām pēc atbilstoša veselības stāvokļa VAD un valsts civilā dienesta veicējiem jābūt vienādiem. Tāpat atklāts paliek jautājums par jauniešu mitināšanās iespējām, ja, piemēram, civilajā dienestā iesauks Zilupes jaunieti, bet dienesta pienākumi jāveic Rīgā.

Deputāts Bergmanis pauda bažas, vai pašreizējā armijas infrastruktūra spēs uzņemt VAD iesauktos un esošie militārie medicīnas dienesti spēs izvērtēt iesaucamo veselības stāvokli. Vienlaikus viņš aicināja aizsardzības resoru plašāk šo reformu apspriest sabiedrībā, tostarp izskaidrot to, ka VAD ieviešana prasīs nopietnus budžeta līdzekļus.

Pašreiz tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu. Valsts aizsardzības dienestu regulēs atsevišķs likums, kuru tiek plānots pieņemt līdz 2024.gada 1.janvārim. Bergmanis pauda izbrīnu, kādā veidā izvērtēs "domu un apziņu" tiem cilvēkiem, kuri negribēs dienēt VAD. Tāpat viņš pauda, vai pastāvēs vienlīdzība, ja civilā dienesta ieviešana sāksies vēlāk nekā militārais dienests.

Bļodniece norādīja, ka VAD ieviešana ir liela izšķiršanās šim parlamentam, un aizsardzības resors apzinās visus izaicinājumus, tostarp par infrastruktūru, tomēr Latvija nevarot atļauties vairs nekādu vilcināšanos, ņemot vērā Austrumeiropā notiekošo. Vienlaikus šis arī neesot pateicīgs laiks, lai šādu likumprojektu virzītu parlamentā, tomēr VAD ieviešana pilnībā nenotiks uzreiz, bet pakāpeniski.

Aizsardzības resors apzinās, ka likumā vajadzēs daudz grozījumu, jo visiem plašiem un sarežģītiem likumiem ik pa laikam nepieciešami grozījumi un, iespējams, arī nākamgad, kad dienests sāks darboties, grozījumus vajadzēs veikt. "Šim visam jāiet paralēli, jo mums nav laika," uzsvēra Bļodniece.

Runājot par infrastruktūru, Bļodniece norādīja, ka Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādē Ādažos dienēs pirmie VAD iesauktie. Tāpat nav noliedzams, ka VAD ieviešana nav lēta, taču ir Latvijas sabiedrotie, kas kāpina vēl lielākus aizsardzības izdevumus. Tāpat viņa atgādināja jau pagājušajā nedēļā pausto, ka Latvijai kara apstākļos viens mēnesis izmaksātu ap miljardu eiro, nemaz nerēķinot cilvēku dzīvības.

VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20.septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.

VAD likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones - sievietes šajā pašā vecuma grupā.

Pirmajam iesaukumam 2023.gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023.gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023.gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā.

Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.

Tiks individuāli vērtēta ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana VAD.

Tiem pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, VAD nebūs obligāts, taču viņi tam varēs pieteikties brīvprātīgi.

Likumprojekts paredz trīs VAD izpildes veidus - dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024.gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.

Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.

Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.

Pēc 11 mēnešiem dienesta VAD karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz VAD laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs NBS vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām - atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās.

Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.

Dienests Zemessardzē paredzēs, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs Zemessardzes vienībā. Apmācība Zemessardzē plānota ne mazāk kā piecus gadus, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.

Darba devējiem būs pienākums atbrīvot personu, kas valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē, no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. Par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu Zemessardzē varēs saņemt kompensāciju, kuru aprēķinās proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.

Augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmu varēs apgūt tie VAD iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Apmācība notiks saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gadā pieņemtajiem noteikumiem.

VAD izpildei studentiem būs iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāvelta līdz 50 dienām.

Apmācībā paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Pirmajos divos studiju gados sekmīgi apgūstot pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu, turpmākajos studiju gados varēs iegūt virsnieka kvalifikāciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Pēc dienesta Zemessardzē vai augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmas apguves valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē, vai pēc karavīra brīvas izvēles varēs turpināt dienestu Zemessardzē vai uzsākt profesionālo dienestu.

Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienesta karavīri atradīsies līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācību, kas ilgs līdz septiņām dienām. Pēc augstas gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries Nacionālo bruņoto spēku rezervē, uz kuru attieksies līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.

Lai nodrošinātu sabiedrības noturību un gatavību krīžu situācijām, tiek plānots veidot valsts civilo dienestu citu ministriju uzraudzībā, ko tās organizētu un nodrošinātu atbilstoši uzdevumiem krīzes situācijās. Lai vienotos par valsts civilā dienesta ieviešanu, tiks veidota starpinstitūciju darba grupu, kurā tiktu risināti būtiskie ar valsts civilo dienestu saistītie jautājumi, piemēram, dienesta ilgums, finansējums, citu institūcija spējas uzņemt dienestā, uzskaites mehānisms, atbildības sadalījums starp institūcijām.

Lai nodrošinātu pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu dienestā, plānots veidot jaunu Aizsardzības ministrijas struktūrvienību, bet līdz brīdim, kad tā sāks savu darbību, šīs funkcijas nodrošinās Nacionālie bruņotie spēki. Tiks veidota arī starpinstitūciju darba grupa, kas risinās jautājumu par jau esošo valsts datu bāžu izmantošanu.

Aizsardzības ministrija arī vienosies ar Veselības ministriju par konceptuālu risinājumu efektīvākai jauniešu veselības pārbaudes sistēmas izveidei.

Pirmajā VAD īstenošanas gadā plānots piesaistīt 1000 pilsoņu. Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt, un sākot ar 2028.gadu, katru gadu paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts vajadzīgais finansējums.

Pašlaik Aizsardzības ministrija ir veikusi provizoriskus aprēķinus par VAD ieviešanas izmaksām. VAD līdz 2027.gadam plānots finansējumu nodrošināt, pakāpeniski palielinot aizsardzības nozares budžetu. Ministru kabinets arī ir konceptuāli atbalstījis aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027.gadam, par ko būs jālemj nākamajai Saeimai.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas