Laika ziņas
Šodien
Migla

Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pērn Latvijā sarucis līdz 30,7%

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina SSE Riga profesora un biedrības Business Against Shadow Economy valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 34,1%, pērn tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Līdz ar to piecu gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies par 9,3 procentpunktiem. 

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 1,2 procentpunktiem samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 27% nodarbināto, kamēr 2018.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 28,2%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 23%, bet 2018.gadā šis rādītājs bija 27,1%.

Tāpat samazinājusies darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn veidojot 16% pretstatā 18,8% gadu iepriekš.

Neoficiālo maksājumu līmenis lai "nokārtotu lietas" jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 12%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2018.gadu ir samazinājies, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 16,4%.

"Ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir augsts, taču ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir augstāks jebkurā valstī. Ja mēs vēlētos samazināt ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā uz pusi - līdz 15%, tad arī valsts kopējam ēnu ekonomikas apjomam būtu jāsarūk no tagadējiem 24% līdz aptuveni 10% un tas ir ļoti liels izaicinājums," pētījuma prezentācijā sacīja Sauka. 

Pētījuma autors uzsvēra, ka pastāv riski ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumam nākamgad, jo Covid-19 pandēmijas rezultātā nozarē gaidāma krīze, bet krīzes apstākļos ēnu ekonomika augs gan nozarē, gan valstī kopumā. 

Sauka norādīja, ka pētījumā aptaujātie uzņēmēji atzinuši, ka lielākās problēmas nozarē joprojām ir pārāk lielā birokrātija no valsts institūciju puses un publisko iepirkumu specifika. 

Vienlaikus pētījums atklājis, ka būvniecības nozarē augusi apmierinātība ar valsts institūciju darbu. Skalā no viens līdz pieci apmierinātībā ar Būvniecības valsts kontroles biroja darbu pērn bija 3,2 (2018.gadā šis rādītājs nebija mērīts). 

Savukārt apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu pērn augusi līdz 3,2 punktiem no trīs punktiem 2018.gadā. Apmierinātība ar likumdošanu kopumā pērn pieaugusi līdz 2,9 punktiem no 2,7 punktiem 2018.gadā. 

Pētījumā arī tika jautāts, kāda ir pērn noslēgtās ģenerlvienošanās uz būvniecības nozari un 63,67% aptaujāto norādījuši, ka pagaidām ietekmi neizjūt. Sauka uzsvēra, ka būvuzņēmēji arī nav cerējuši šo ietekmi izjust īstermiņā, bet paredz to sagaidīt tuvākajā nākotnē. 

"Ja krīzes ietekmē strauji kritīsies nozares apjomi, tad ģenerālvienošanās nebūs pietiekama, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē," sacīja Sauka. 

Sauka pētījuma prezentācijā sacīja, ka 2018.gadā, par ko pieejami svaigākie dati, būvniecības īpatsvars kopējā tautsaimniecība sasniedza jau 7,1% salīdzinājumā ar 6% 2017.gadā vai 5% 2010.gadā. Nodarbināto skaits būvniecības nozarē pērn sasniedza 61 623, bet 2018.gadā nozare nodarbināja 57 822 cilvēkus.

Pētījums veikts 2020.gada martā sadarbībā ar kompāniju Latvijas fakti. Pētījumā aptaujāti 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti. Pētījuma laikā veiktas arī 10 lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāju ekspresintervijas.

Papildināts ziņas teksts sākot ar 8. rindkopu. 

Top komentāri

Mavriks Rubeņrauts
M
Man kādreiz viens celtniecības firmas vadītājs mani mierināja, ka kad tevi celtnieks apčakarē par 20%, tad tas nav nekas. Parasti tie ir 30-40% un vairāk, atkarībā kādu iespaidu tu atstāj uz viņu.
Diferenc. NM=aplokšņu algas
D
Latvijā ieviestais diferencētais neapliekamais minimums dod lielas priekšrocības lētā darbaspēka ekonomikai un veicina aplokšņu algu maksāšanu. Piemēram, lai personai bez apgādājamajiem legāli izmaksātu pirmos 366 euro (430 bruto), nodokļos ir jāsamaksā 166 euro. Bet, legāli izmaksāto neto algu dubultotu (722 neto, 1006 bruto), nodokļos ir jāsamaksā 514 euro. Tā ir nenormālība
jānis
j
Būvniecība ir sadirsta jau vismaz 20 gadus, izejas no tās atejas nav.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas