Pēdējās dienās lielu šūmēšanos izraisījuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kurus valdībā virza Finanšu ministrija (FM). Tie var radīt nepatikšanas un skaidrošanos ar VID fiziskām personām, ja tās savā bankas kontā veiks skaidras naudas iemaksas 750 eiro apmērā vai vairāk. Pirmais tā kā būtu skaidrs ‒ FM un VID uzskata, ka tā apkaros aplokšņu algas un ēnu ekonomiku, liekot paskaidrot, kāda ir šīs skaidrās naudas izcelsme. Jautājums tikai, cik tas ir samērīgi un efektīvi?
Principā ar skaidras naudas iemaksām bankomātos ēnu ekonomikas ierobežošanai mūsu skatījumā kaut kas bija jādara [Pētersone ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidente]. Jo nav jau noslēpums, ka daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem atalgojumu vēl aizvien maksā skaidrā naudā, un tad, lai tas cilvēks varētu ērtāk norēķināties darījumos, kur tas nav iespējams ar skaidru naudu, vismaz daļu šīs aplokšņu algas viņi tad ik mēnesi uzliek atpakaļ bankas kontā. Tas arī ir labi novērojams mēneša pirmajos datumos, kad pie iemaksu bankomātiem ir rindas. Cita lieta, kas raisa jautājumus gan mums LDDK iekšējās diskusijās, gan arī man personiski kā cilvēkam, kurš daudz maz zina VID kapacitāti, ir šis iemaksu un izmaksu slieksnis. 750 eiro slieksnis ir pārāk zems. LDDK viedoklis bija sākt ar lielāku skaidras naudas iemaksu limitu, teiksim, 1200‒1500 eiro, un tad paskatīties, un tikai tad nepieciešamības gadījumā to slieksni pazemināt, nevis sākt uzreiz ar tik zemu slieksni.
Mēs jau varam teikt, ka tādā veidā VID iegūs ļoti plašu informāciju un dienestam veidosies kopaina, bet nu nav man tās pārliecības, ka VID spēs tikt galā ar visu šo no kredītiestādēm iegūtās informācijas gūzmu. Jo mēs runājam par fiziskām personām, un viņas, atšķirībā no juridiskām personām, var auditēt gada kontekstā. Tātad, ja būs veiktas šīs iemaksas, tikai noslēdzoties periodam, kad fiziskai personai bija jāiesniedz gada deklarācija, VID varēs vērtēt un analizēt, kas tā bija par naudu, prasīt informāciju. Un beigās to pārbaudēm pakļauto fizisko personu būs tik daudz, ka tie administratīvie resursi, kurus VID tam patērēs, būs nesamērojami ar to ieguvumu, manā skatījumā. Lai varētu saņemt informāciju no kredītiestādēm, to jau nedarīs manuāli ar vēstulēm vai e-pastiem, svarīgi, lai tas notiek elektroniski no banku sistēmas uz VID sistēmu, un tad, šai kredītiestāžu sniegtajai informācijai integrējoties jau VID esošajā informācijā par konkrēto fizisko personu, ģenerējas, kuras tad ir tās personas, kam pievērst uzmanību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00

