Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 3. aprīlis
Daira, Dairis

Pētījums: Kā mazināt ēnu ekonomiku taksometru nozarē?

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī. Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus (piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides līdz pat 90%) un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autotransporta direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem secinājumiem 2018. gada nogalē biedrības BASE (Business Against Shadow Economy jeb Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku) veiktā pētījumā, kura izstrādē piedalījās arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka, kā arī Ināra Pētersone un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī - ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci,

nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs.

Prognozējams, ka 2018. gadā tas varētu sastādīt apmēram 3 miljonus eiro, t.sk. "algas nodokļi" (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 miljoni eiro.

"Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas - mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar "baltajiem numuriem" nereti turpina sniegt nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju VID," secina BASE pārstāvji.

Reaģējot uz saspringto situāciju nozarē, biedrība BASE veica pētījumu par pasažieru pārvadājumu ar vieglo automobili nozari, ar to saprotot gan kā klasiskos taksometrus, gan tos, kuri pakalpojuma reģistrēšanai un norēķiniem izmanto mobilās aplikācijas un brauc ar "baltajiem numuriem" - tās ekonomiskajiem rādītājiem, normatīvo regulējumu, uzņēmējdarbības modeļiem, citu valstu nozares regulējumu. Pētījums balstās uz esošās statistikas un nozares likumdošanas analīzi, padziļinātām intervijām ar publiskā sektora un nozares pārstāvjiem, kā arī citu ar nozari saistīto datu analīzi.

Pētījums apliecina, ka nozare ir ļoti sadrumstalota un tajā valda ļoti asa konkurence. Kopumā nozarē darbojas divi galvenie biznesa modeļi un to variācijas - klasiskie taksometri ("dzeltenie numuri") un pasažieru pārvadājumi ar vieglo automobili ("baltie numuri").

Pētījuma rezultāti liecina, ka nozarei ir nesamērīgs un nelietderīgs administratīvais slogs - licences, atļaujas, taksometru skaitītāji, zonējums, ierobežotas uzņēmējdarbības formas un tamlīdzīgi, un tās uzraudzībai tiek tērēti nesamērīgi resursi. 

Ka uzsver autori, pētījuma ietvaros tika izstrādāti priekšlikumi nozares likumdošanas pilnveidošanā un "algas nodokļu" nomaksas uzlabošanā, kuriem būtu pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem - pirmajā ieviešanas gadā papildus 2,825 miljoni eiro, otrajā gadā – 5,075 miljoni eiro, trešajā gadā – 7,315 miljoni eiro. Pētnieki arī uzsver, ka izstrādājot priekšlikumus risinājumiem vieglo pasažieru pārvadājumu nozarē, tika ņemti vērā atšķirīgie uzņēmējdarbības modeļi un to darbības īpatnības. Piemēram, "dzelteno numuru" taksometru gadījumā ir ļoti grūti iegūt patiesu priekšstatu par uzņēmēju ienākumiem, jo pastāv dažādi veidi, kā tiek apiets taksometru skaitītāju kontroles mehānisms. Pieļaujot, ka pilnveidojot skaitītāju tehniskās prasības, ir kļuvis grūtāk ietekmēt to rādītājus, tomēr tiek izmantoti citi apiešanas veidi – atlaides pēc brauciena vai skaitītāja neieslēgšana vispār. Turklāt "dzelteno numuru"taksometros ir iespējams norēķināties skaidrā nauda.

Savukārt "balto numuru" taksometri kā biznesa modelis atšķiras ar to, ka tajos norēķini ir atļauti tikai bezskaidrā naudā, izsaukumi tiek veikti mobilajā lietotnē jeb platformā, kurā klients redz arī tarifu un apmaksas summu. Būtībā platforma nodrošina taksometra skaitītāja funkciju no klienta viedokļa. Turklāt visa informācija par ienākumiem un arī finanšu līdzekļi nonāk platformā. "Balto numuru" taksometru modelis pēc būtības ir elastīgāks un dod lielākas iespējas tajās darboties nepilnu darba laiku, tai skaitā papildus pamatdarbam, izmantojot personisko automašīnu. Līdz ar to šiem atšķirīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem būtu veidojams atšķirīgs nodokļu regulējums, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgu nodokļu slogu, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Šādam regulējumam būtu jābūt vienkārši piemērojamam, samazinot administratīvo slogu un izvairīšanās iespējas.

Ņemot vērā nozares specifiku, pēc pētījuma autoru domām "…svarīgs aspekts, veidojot nākotnes nodokļu regulējumu, ir nepieciešamība nodrošināt labāku nozarē nodarbināto sociālās apdrošināšanas risku segumu. Līdz ar to nodoklim ir jāietver valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (jāveido lielāko tā daļu), ar daudz plašāku risku apdrošināšanu un tām jābūt sasaistītām ar vadītāju."

BASE pārstāvji arī uzsver, ņemot vērā to, ka nozarē šobrīd ēnu ekonomikas apjoms sastāda 80%, šāds regulējums būtu ieviešams pakāpeniski, dodot laiku nozares uzņēmējiem pārkārtoties un pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Proti, pētījuma rezultātā tika izstrādāti sekojoši priekšlikumi attiecībā uz "algas nodokļiem":

  • Klasiskie taksometru vadītāji maksā patentmaksu: pirmajā gadā gadā 250 eiro mēnesī; otrajā gadā – 335 eiro, trešajā gadā – 420 eiro. Ārpus Rīgas, Pierīgas, Mārupes, Jūrmalas patentmaksa ir par 50% mazāka;
  • "Baltie numuri" maksā nodokli % no apgrozījuma: pirmajā gadā 7,5% no apgrozījuma, otrajā gadā – 10%, trešajā gadā – 12,5%, saglabājot ierobežojumu – norēķinus veikt tikai bezskaidrā naudā.

Kā skaidro pētījuma autori, patentmaksas/nodokļa % no apgrozījuma ieviešana noteikti neatrisinās visas taksometru nozares problēmas un arī ēnu ekonomiku nozarē pilnībā nelikvidēs. Tomēr šāda pieeja lielā mērā sakārtos aplokšņu algas jautājumu un nodrošinās sociālās garantijas taksometru vadītājiem.

BASE piedāvātais modelis paredz "algas nodokļu" sasaisti tikai un vienīgi ar taksometru vadītāju, nevis automašīnu, kā tas tika darīts līdz šim. Atbilstoši BASE modelim, taksometru  vadītājiem būs jāizvēlas viens no diviem uzņēmējdarbības modeļiem - vai nu "dzeltenie" vai "baltie" numuri, un vadītāji drīkstēs darboties tikai kā fiziskas personas, saimnieciskās darbības veicēji. Proti, vadītājiem nebūs darba attiecību klasiskajā izpratnē. Kā norāda pētījuma autori: "Faktiski darba attiecības jau šobrīd nepastāv lielākajā daļā taksometru pārvadājumu sektora. Šobrīd normatīvajā regulējumā paredzētā prasība reģistrēties Uzņēmumu reģistrā faktiski tikai veicina izvairīšanos no nodokļu nomaksas shēmu veidošanu.

Nav arī noslēpums, ka negodīgi komersanti regulāri veido jaunus uzņēmumus, atstājot iepriekšējos nenomaksātu nodokļu parādus.

Patentmaksas, kuras maksātu fiziska personu un kuras samaksa būtu saistīta ar reģistrāciju Autotransporta direkcijas vadītāju reģistrā, būtu daudz vieglāk administrēt, un šāds risinājums būtiski samazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas iespējas."

Pētījuma autori arī noraida no dažādām ministrijām izskanējušās bažas par to, ka pārejot uz modeli, kurā fiziska persona ir nodokļu maksātājs, palielināsies riski, kas saistīti ar pārvadājuma pakalpojuma sniegšanu, pārvadātāja atbildību un ka šo risku segšanai var rasties apstākļi, kas veicinās obligātās transportlīdzekļa civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) prēmijas pieaugumu: "Uzskatām, ka šādām bažām nav pamata, jo fiziska persona ir atbildīga ar visu savu mantu. Savukārt pie pašreizējā regulējuma pārvadātājs var būt komersants, piemēram, arī mazkapitāla SIA, kuras atbildības līmenis ir apšaubāms. OCTA prēmijas pieaugums taksometriem ir arī pašlaik, neatkarīgi no regulējuma."

Modelis arī paredz, ka "flotēm", dispečerdienestiem, auto nomām u.c. tiks piemērots parastais nodokļu režīms, t.sk. nodrošinot pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ieņēmumu nodokļa ieņēmumus. BASE pārstāvji gan uzsver: "Jau šobrīd taksometru nozare ir ļoti sadrumstalota un daudzi tās dalībnieki nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni. Daudzos gadījumos lielo autoparku īpašnieki nodarbojas ar automašīnu pārvaldīšanu un iznomāšanu, zīmola mārketingu un dispečerdienesta uzturēšanu. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka šis biznesa modelis mainīsies arī gadījumā, ja darba tiesisko attiecību vietā pastāvēs nomas attiecības ar šoferiem un šādi uzņēmumi varētu nemaksāt PVN."

BASE piedāvātajā modelī klasiskie taksometru vadītāji ("dzeltenie numuri") patentmaksu maksā paši, bet par "baltajiem numuriem" nodokli ietur un budžetā nomaksā mobilās aplikācijas īpašnieks, to personificējot un sniedzot informāciju VID. Atbilstoši BASE priekšlikumam, platformām ir jābūt reģistrētām Latvijā: nereģistrētām platformām nebūtu tiesību strādāt Latvijā un šoferiem nebūtu tiesību strādāt caur nereģistrētām platformām. Pārkāpumu gadījumā šoferi tiktu izslēgti no vadītāju reģistra.

"Šāda kārtība efektīvi attīrītu tirgu no negodīgiem komersantiem, kuri šobrīd nemaksā nodokļus," pauž pētījuma veicēji. Vienlaikus ar vadītāju sociālo apdrošināšanu modelis paredz arī pastiprinātu taksometru vadītāju atbildību un kontroli. Tāpat modelis paredz esošā Taksometru vadītāju reģistra sasaisti ar nodokļu nomaksu (dati tiek saņemti no VID), proti, pakalpojumu sniegšanā var piedalīties tikai tie taksometru vadītāji, kuri ir nomaksājuši nodokļus: klasiskie taksometru vadītāji – avansā par tekošo mēnesi, "baltie numuri" – par iepriekšējo mēnesi 

BASE priekšlikumi ietver nepieciešamību veikt izmaiņas citos normatīvajos aktos, kā, piemēram:

  • Taksometru skaitītāji vairs nepildītu nodokļu iekasēšanas funkciju, bet gan patērētāja tiesību aizsardzības funkciju, un čeks kalpotu kā darījumu apliecinošs dokuments;
  • Jāturpina atļauju un licenču centralizācija Autotransporta direkcijā, kā rezultātā ne tikai samazinātos administratīvais slogs, bet arī uzlabotos informācijas ieguves kvalitāte un priekšstats par nozari kopumā;
  • Jāievieš mobilo lietotņu licencēšana, tādējādi nostiprinot to pienākumus un atbildību - gan reģistrējot pakalpojumu sniedzējus, gan nomaksājot nodokļus un sniedzot informāciju VID. Iespējams, nepieciešams reģistrēt arī "klasiskos dispečerdienestus".

Atbalstot un ieviešos iepriekš minētos un ar nozari un publisko sektoru pārrunātos priekšlikumus, tiks (i) būtiski samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, (ii) samazināta ēnu ekonomika un nodrošināta godīga konkurence nozarē, (iii) samazināti nepieciešamie resursi nozares uzraudzībai un (iv) papildus iekasēti nodokļi. Minētie priekšlikumi un pētījums ir iesniegti Ministru prezidentam, atbildīgajām Saeimas komisijām un ministrijām.

Pētījumu par pasažieru pārvadājumu ar vieglo automobili nozari veica biedrība BASE laika periodā no 2018. gada septembra līdz decembrim. Pētījums ietver taksometru nozares ekonomisko rādītāju un normatīvā regulējuma analīzi, uzņēmējdarbības modeļu, ka arī citu valstu nozares regulējumu izpēti. Pētījums balstās uz padziļinātām intervijām gan ar publiskā sektora pārstāvjiem - Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Rīgas domes Satiksmes departamentu, Rīgas pašvaldības policiju -, gan ar komersantiem, gan arī taksometru vadītāju pārstāvjiem. 

Top komentāri

Cirulitis
C
Loti vienkars ieteikums, ir nekavejoties jauzbuve no Rigas Centralstacijas lidz Lidostai divvirziena tramvaja sliezu cels par kuru no Centralstacijai - Lidostai, Lidosta- Centralstacija regulari, ik pec 20 kurse tramvajs, ar to tiks panakts; Riga nebus sastregumu, Riga gaisa kvalitate bus pati tiraka visa Eiropa, nebus nekadu pulinu ar taksometru enu ekanomiku. Man lidz sodienai nav sprotams, kapec Latvanijas karalistes vadiba, devejot Rigas lidostas par tranzita lidostu, neko nav darijusi, lai uzbuvetu no Rigas centra lidz Lidostai tramvaja sliezu celu? Notiek tuksa muldesana un neka nedarisana un ta jau visus pedejos 30 gadus.
Inese
I
Pētījums?! Kas tur ko pētīt, mums ir valsts iestādes kam tas ir jākontrolē, kam pat to maksā.... Tad papētiet kāpēc viņi nedara savu darbu.
Ass
A
Te drīzāk derētu nosaukums- ka mazināt ēnu ekonomiku valdibas aparāta pārvalde (visos līmeņos)!Kurs tad taxistiem un to vadībai visus tos nosacījumus ir uzlicis par pienākumu pildīt ?Cinities ar biznesu to valdiba māk perfekti,bet izanalizēt no kurienes rodas blakusefekti vai cēloņi normu neievērošanai,tam galvas nepietiek!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Krievu oligarha tramplīns uz Zviedriju(31)

Latvijas Swedbank ir pielikusi lielas pūles, lai ne tikai iegūtu augsta riska klientus, bet pat palīdzētu šiem klientiem tikt pie kontiem Zviedrijas Swedbank un pludināt caur tiem milzīgus līdzekļ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas