Krāslavas novadā, tāpat kā daudzviet citur, šobrīd izjūt demogrāfiskās līknes un iedzīvotāju skaita kritumu, pedagogu novecošanos un vakances. Tas atstājis sekas uz izglītības iestāžu tīklu: patlaban pilsētā ir trīs skolas – Krāslavas ģimnāzija, Varavīksnes vidusskola un grāfu Plāteru vārdā nosauktā poļu pamatskola –, bet pārējā teritorijā – septiņas: Dagdas vidusskola, Ezernieku, Andrupenes, Priežmalas, Indras un Robežnieku pamatskola, kā arī Aleksandrovas skola, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām.
Neiznāks pat sākumskola
Kārtojot skolu tīklu, tiek rosināts sākumskolu izvietot maksimāli tuvu dzīvesvietai. Krāslavas novadā tāds modelis neder, jo 1.–6. klasēs ir ļoti maz bērnu. Arī vidusskolas posms iet mazumā. Pirmkārt, tāpēc, ka beidzot daudzi ir sapratuši, ka labāk ir iegūt vidējo izglītību un profesiju, ja nav plānots tālāk studēt augstskolā. Šo procesu, visticamāk, paātrināja arī jaunais mācību saturs ar paaugstinātajām prasībām, pieļauj Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.
Arī pedagogu pieejamība arvien vairāk liek sevi manīt. Piemēram, šogad, meklējot bioloģijas skolotāju, pārvaldes skatieni pavērās uz Daugavpils Universitātes pusi, kas savulaik visam Latgales novadam bija pedagogu sagatavošanas bāze. Izrādās, ka tikai trīs studenti apgūst šo specialitāti – no tiem divi jau strādā skolā, bet trešais negrasās stāties klases priekšā. Šāda situācija skaidrojama ne tikai ar pedagogu profesijas prestiža zudumu, bet arī ar strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos Latgalē. Centrālās statistikas pārvaldes dati ir optimistiskāki nekā reālā aina – daļa iedzīvotāju ir gan deklarēti Krāslavas novadā, bet patiesībā dzīvo citur.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!