Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +18 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 21. jūnijs
Monvīds, Egita, Emīls

Publiskie iepirkumi neesot atstāti plašplūsmā

Drošības dienesti un citas atbildīgās institūcijas sekojot publisko iepirkumu gaitai, lai savlaicīgi novērstu jebkuras neatbilstības vai drošības riskus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada sākumā izsludinājis trīs publiskos iepirkumus IT sistēmu pakalpojumiem - “Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) pilnveidošana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana” (galvenais iepirkuma priekšmets - programmatūras uzturēšanas un labošanas pakalpojumi, bet paredzamā līgumcena – 20 661 157,03 eiro), “VID informācijas sistēmu savietotāja pilnveidošana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana” (galvenais iepirkuma priekšmets - programmatūras uzturēšanas un labošanas pakalpojumi, bet paredzamā līgumcena – 3 305 800 eiro), kā arī “Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas informācijas sistēmu pilnveidošana, uzturēšana un garantijas nodrošināšana” (galvenais iepirkuma priekšmets - programmatūras uzturēšanas un labošanas pakalpojumi, bet paredzamā līgumcena – 9 917 356 eiro), kas kopumā veido 33 884 313,03 eiro, un visu līgumu darbības laiks noteikts trīs gadi.

Pēc iepirkuma vispārīgā apraksta secināms, ka visu trīs iepirkumu galvenais mērķis ir atrast izdevīgāko piedāvājumu, jo visos trijos iepirkumos kā uzvarētāja izvēles metode noteikta “Tikai zemākās cenas vai tikai izmaksu vērtēšana”.

Iepriekšējo skandālu ēnā

Valsts pārvaldes iestāžu IT sistēmu modernizācija nav nekas neparasts un dažādi IT pakalpojumu iepirkumi ar lielāku vai mazāku regularitāti notiek pastāvīgi, gan iepērkot jaunu sistēmu izstrādes, gan arī jau ieviesto sistēmu apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumus. Diemžēl nereti šādu pakalpojumu iepirkšanu, ieviešanu un arī darbība un šo pakalpojumu sniedzēju “personības” mēdz radīt virkni jautājumu, tostarp par radītā produkta kvalitāti, gan ieviesēju atbilstību drošības nosacījumiem, ņemot vērā, ka valsts pārvaldes IT sistēmas tiek uzkrāti un glabāti sensitīvi dati par Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Šī nianse garām nav gājusi arī VID. Vēl pavisam nesen – pērn jūlijā – žurnāla Forbes Latvijas izdevumā nāca klajā ar plašu pētījumu par VID IT iepirkumiem no 2019. gada sākuma līdz 2022. gada beigām. Kā toreiz rakstīja žurnāls, “Tādu kopumā bija 274, no tiem tikai 21 iepirkums bija lielāks par miljonu eiro, un kopā tie veidoja 68,15 miljonus eiro, no kuriem 50% tika vienam uzņēmumam – akciju sabiedrībai Emergn. Būtisks ir fakts, ka visos deviņos iepirkumos, kas lielāki par miljonu eiro un kuros uzvarēja Emergn, ir piedalījies tikai viens pretendents, un saskaņā ar nolikumu VID izvēlējās saimnieciski izdevīgāko. Tas nozīmē, ka kompānija varēja piedāvāt jebkādu cenu, apzinoties, ka VID faktiski jau gadiem ilgi ir no tās atkarīgs. Vēl 15% no lielajiem iepirkumiem ieguva Helmes, kur saskatāmas saiknes ar VID darbiniekiem, bet arī ar mazākajiem konkursa uzvarētājiem situācija nav diez ko labāka.” Taču citstarp žurnālisti izpētes gaitā izdarījuši secinājumu, kagaras un sarežģītas īpašumtiesību ķēdes pašā galā esošais (vai esošie) Emergn patiesie labuma guvēji varētu būt saistīti ar Krievijas diktatora apkārtējo loku, kas būtībā rada jautājumus, vai un cik lielā drošībā ir VID datu bāzēs apkopotā plašā informācija par faktiski gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju no tā, ka tie varētu nonākt Kremļa atbalstītāju rokās. Taisnības labad gan jāsaka, ka toreiz gan drošības struktūras, gan VID, gan citi atbildīgie noraidīja potenciālās aizdomas, turklāt Emergn pat intensīvi vērsās pret žurnālu Forbes par plašajā pētnieciskajā rakstā pausto secinājumu atsaukšanu, uzskatot, ka tie neatbilstot patiesībai. Būtiski gan atzīmēt, ka līdz pat šai dienai neviens nav, piemēram, civiltiesiskā kārtā vērsies pret raksta autoriem ar prasību atsaukt rakstā minēto ne par patiesajiem labuma guvējiem, ne arī citām niansēm, līdz ar to var izdarīt pieņēmumu, ka žurnālistu izpētes rezultātā izdarītie secinājumi nav aplami vai, piemēram, tendenciozi.

Diezgan loģiski, ka pēc šāda pētījuma secinājumu izlasīšanas rodas jautājumi arī par nākamajiem (pašreizējiem) VID iepirkumiem un to, vai attiecīgās institūcijas rūpīgi izvērtē ikvienu iepirkuma dalībnieku, un ka iepirkums neradīs VID atkarību no konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, vai iepirkuma rezultātā tiks iegādāts kvalitatīvs pakalpojums par labāko iespējamo cenu, nemaz nerunājot par drošības risku savlaicīgu novēršanu, jo īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.

Drošības riskus analizē

Lai noskaidrotu, cik rūpīgi atbildīgās struktūras seko tam, lai visi augstāk minētie riski tiktu monitorēti un savlaicīgi novērsti, Diena vērsās pie atbildīgajām iestādēm, kuras arī savas kompetences robežās (tostarp tik daudz, cik likums tām ļauj izpaust savas darbības metodes) sniedza savus skaidrojumus.

Kā jau minēts, viena no bažām īpaši pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ, protams, ir saistīta tieši ar drošības riskiem – cik uzmanīgi esam, lai pie dažādām Latvijas sensitīvo datu bāzēm nepielaistu struktūras, kas šo piekļuvi potenciāli varētu izmantot datu iegūšanai un tos nodot kādiem Latvijai nedraudzīgiem spēkiem.

Satversmes aizsardzības birojā (SAB) Dienai norādīja, ka savas kompetences ietvaros un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, SAB vērtē un sniedz rekomendācijas informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem par komersantiem un to darbiniekiem, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, vai kuri sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus. Lēmumu par sadarbību pēc tam pieņem paši informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieki un tiesiskie valdītāji. “Kā nesenu piemēru var minēt AS Augstsprieguma tīkls (AST) bateriju sistēmu iepirkumu, no kura pēc SAB sniegtās rekomendācijas tika izslēgts viens no pretendentiem,” norādīja SAB, atbildot uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad tieši drošības risku dēļ no publiskā iepirkuma tiek izslēgts kāds pretendents.

SAB arī norādīja, ka iestāde regulāri pārskata vērtēšanas kritērijus, vadoties no aktuālās situācijas pasaulē un izmaiņām attiecībā uz potenciālo apdraudējumu.

Līdzīgu viedokli pauda arī Valsts Drošības dienesta (VDD) pārstāvji: “VDD, tāpat kā pārējās valsts drošības iestādes, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 16. punkta regulējumam pēc iepirkuma organizētāja pieprasījuma vērtē iepirkuma konkursa kandidātus.”

Uz jautājumu, vai pēdējo gadu laikā ir bijis precedents, ka kāds no uzņēmumiem - iepirkuma dalībniekiem – (IT vai citā nozarē) būtu atstatīts no dalības valsts nozīmes projektos, jo tā īpašnieki nav izturējuši drošības un uzticamības pārbaudes, VDD norāda: “Pēdējo gadu laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad VDD ir rekomendējis neturpināt sadarbību ar noteiktiem iepirkumu konkursu dalībniekiem, tostarp dienesta konstatētu, ar uzņēmuma īpašnieku vai patieso labuma guvēju saistītu risku dēļ. Piemēram, VDD ir sniedzis negatīvas rekomendācijas par konkrētiem iepirkuma konkursa kandidātiem Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkumā, kā arī lidostas “Rīga” termināļa paplašināšanas 6. kārtas būvniecības iepirkumā.”

Tajā pašā laikā uz jautājumu, kā ir mainījies uzņēmumu pārbaudes algoritms un principi? Vai pēc 2022. gada februāra un Krievijas liela mēroga uzbrukuma Ukrainai pārbaudes kritēriji nav kļuvuši stingrāki, VDD norāda: “Ņemot vērā dienesta darba specifiku un pamatotu slepenību, VDD nevar komentēt pārbaudes procedūru. Vienlaikus dienests apstiprina, ka vērtēšanas procesā tiek ņemti vērā pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi, piemēram, VDD arī pievēršot uzmanību, kāda ir uz iepirkumu pretendējošo uzņēmumu, to īpašnieku un patiesā labuma guvēju attieksme pret agresorvalsti Krieviju un tās izvērsto karu pret Ukrainu.”

Vismaz sistēmiski kontrole ir

Uz Dienas jautājumu, vai Finanšu ministrija (FM) seko līdzi VID rīkotajiem IT infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas konkursiem, vērtējot konkurenci, kā arī kritiskās informācijas drošības jautājumus, FM pārstāvji norādīja, ka ministrijas resorā ir izveidota IT padome, kurā tiek izskatīti ministrijas resora iestāžu (VID, Valsts kases, CFLA, IUB un IAUI) attīstības jautājumi.

“IT padome izskata ministrijas un tās padotības iestāžu valsts finanšu nozares IS [informācijas sistēmu] attīstības un IKT infrastruktūras uzturēšanas un konsolidācijas stratēģiskos jautājumus, veicina koordinētu un saskaņotu IKT pārvaldību ministrijas resorā, saskaņā ar VARAM izstrādātajām Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. Savukārt iestādes pašas plāno un organizē iepirkumus, kā arī atbild par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Iestādes nodrošina iepirkumu procedūru atbilstību Publisko iepirkumu likumam (PIL).”

Ņemot vērā, ka VID iepirkumi ir virssliekšņu iepirkumi, paziņojumi par plānotajiem līgumiem, to līgumcenām, piegādātāju apspriedēm ir publicēti Eiropas Vēstnesī un IUB publikāciju vadības sistēmā, tādējādi nodrošinot starptautisku publicitāti un informācijas pieejamību ārvalstu uzņēmējiem. Savukārt iepirkumos visi iesniegtie piedāvājumi tiek vērtēti atbilstoši PIL prasībām, norādīja ministrijā.

Savukārt komentējot Dienas norādi uz Forbes publikācijā paustajām bažām, tostarp attiecībā uz uzņēmumu Emergn un riskiem, kad VID var nonākt atkarībā no viena konkrēta pakalpojuma sniedzēja, FM pārstāvji pauda: “VID informācijas sistēmu uzturēšanas līgumos ir ietverti nosacījumi, kas izslēdz Emergn ekskluzīvas tiesības veikt sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu. Lai varētu piesaistīt iespējami plašāku pretendentu loku, VID pirms VID informāciju sistēmu uzturēšanas iepirkumu izsludināšanas ir rīkojis ieinteresēto piegādāju sanāksmes, publiskojot nolikuma projektu, tajā skaitā tehniskās specifikācijas un kvalifikācijas prasības.”

Savukārt taujāti, vai iepirkumos tiks ļauts piedalīties uzņēmumiem ar neskaidras izcelsmes īpašnieku struktūru un saknēm dažādu valstu ofšoros, FM norāda, ka “iepirkumam iesniegtie piedāvājumi tiks vērtēti atbilstoši PIL prasībām un normatīvajiem aktiem par kritisko infrastruktūru, kuru ietvaros VID saskaņo Izpildītāju, tā apakšuzņēmējus un speciālistus ar kompetentajām valsts drošības iestādēm.”

Savukārt uz jautājumu, kā FM vērtē viena konkrēta uzņēmuma īstenoto politiku apklusināt medijus, kuri interesējas par IT kritiskās drošības jautājumiem, un kāpēc īsti nav sekojusi atbildīgo iestāžu rīcība, jo ar faktiem neviena informācija nav atspēkota, ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā Forbes  publikācijā minēto, VID pieprasīja Emergn sniegt paskaidrojumu par situāciju un saņēma plašu skaidrojumu par to. “Tāpat VID vērsās Uzņēmumu reģistrā un Tieslietu ministrijā, lūdzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram kā kompetentajai iestādei izvērtēt un sniegt viedokli par to, vai saņemamās informācijas apjoms un publiskajos reģistros sniegtā informācija ir pietiekoša vai, iespējams, ir nepieciešams paplašināt tās tvērumu, lai jebkura trešā persona varētu gūt pilnīgu pārliecību par publiskajā reģistrā reģistrēto juridisko personu patiesā labuma guvēju atbilstību likumā noteiktajam. No Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra tika saņemta atbilde, ka Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra ieskatā spēkā esošais normatīvais regulējums ir pietiekams gan attiecībā uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem noskaidrošanu, reģistrāciju, kā arī pārbaudi, līdz ar to grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami – subjektiem, kam ar normatīvo regulējumu ir noteikts pienākums veikt atbilstības pārbaudes, tās jāveic patstāvīgi, godprātīgi un regulāri,” skaidroja FM pārstāvji.

Konkurences faktors ir svarīgs

Nenoliedzami būtisks faktors publiskajos iepirkumos ir nodrošināt maksimāli plašu konkurenci, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izlietota maksimāli efektīvi un pēc iespējas mazāk, vienlaikus saņemot labāko pakalpojumu. Tādēļ Diena lūdza arī Konkurences padomei (KP) izskaidrot vai un kā iestāde seko līdzi nozīmīgākajiem IT konkursiem, kur tiek plānots tērēt desmitiem miljonus eiro, tostarp arī, piemēram, par VID IT sistēmas uzturēšanu un attīstību? “Atbilstoši valdības rīcības plānā noteiktajiem uzdevumiem KP plāno turpmākajā periodā pievērst pastiprinātu uzmanību publiskajiem iepirkumiem IT jomā, t.sk. arī viena pretendenta iepirkumiem. Līdz šim sūdzības par konkurences ierobežojumiem VID IT pakalpojumu iepirkumu jomā neesam saņēmuši.  Lai arī KP nav pieejami tādi resursi, lai proaktīvi vērtētu konkurences kropļojumus visos vai lielākajā daļā Latvijas iepirkumu, iestāde būtiskus resursus velta pārkāpumu preventīvai novēršanai, piemēram, izglīto pasūtītājus, kā atpazīt aizliegtas vienošanās iepirkumos, vai 10 darba dienu laikā sniedz atzinumus pasūtītājiem, ja tiem rodas aizdomas par konkurences pārkāpumiem konkrētajā iepirkumā. Ja KP atzinumā apstiprina, ka iepirkumā ir saskatāmi konkurences ierobežojuma riski, pasūtītājs pretendentu ir tiesīgs izslēgt no iepirkuma un laikus novērst konkurences kropļojumus.”

Tāpat KP pārstāvji norāda, ka iestādes līdzšinējā prakse liecina, ka tieši paši pasūtītāji ir pirmie, kuri var identificēt konkurences ierobežojumu riskus vai iespējamu aizliegtu vienošanās pazīmes iepirkumos, un ziņot par tiem KP. Tādējādi KP pēdējos piecos gados organizējusi 40 seminārus pasūtītājiem un valsts iestāžu pārstāvjiem, lai izglītotu par aizliegtu vienošanos pazīmēm. Pērn sadarbība ar IUB organizēti 6 semināri pasūtītājiem, kur izglītoti ap 1200 iepirkumu speciālisti par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem, t.sk. konkurences pārkāpumu dēļ.

Savukārt uz jautājumu vai iespējams ko darīt, lai palielinātu konkurenci un, piemēram, VID nenonāktu faktiskā atkarībā no viena piegādātāja, un vai līdzšinējos VID IT iepirkumos KP nav saskatījusi, piemēram, karteļa iezīmes, līdzīgi kā tas ir bijis citās nozīmīgās valsts publisko iepirkumu lietās, KP pārstāvji norādīja: “Iepirkumu, kuros piesakās viens pretendents, problemātika pamatā ir saistīta nevis ar aizliegtām vienošanām, bet iespējamām prasībām iepirkumā vai faktiskiem objektīviem tirgus apstākļiem, kas ir katra gadījuma specifika. Tieši pasūtītājs ir tas, kas jau sākotnēji veido konkrēto publisko iepirkumu vidi, gan veidojot publiskā iepirkuma procedūru, gan izvirzot konkrētas un pamatotas prasības publiskā iepirkuma ietvaros, tajā skaitā, lai neveidotos situācijas, kur publiskā iepirkuma procedūrā ir tikai viens pretendents. Tāpēc būtiska ir pasūtītāja kompetence ne tikai pārzināt konkrēto tirgu un tā dalībniekus, bet arī veikt rūpīgu tirgus priekšizpēti pirms iepirkuma organizēšanas, apzinot iepirkuma priekšmeta tirgum atbilstošus tirgus dalībniekus, proaktīvi veicinot patiesu konkurenci, nodrošinot pienācīgu konkurences līmeni, kuras rezultātā tiek iegūts iespējami labākais piedāvājums no vairākiem pretendentiem un pretendentu loks jeb potenciālie konkurenti netiek nepamatoti ierobežoti.”

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas