Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Raidījums: Pie esošās Covid-19 izplatības dinamikas veselības sistēma pēc mēneša būs paralizēta

Atslepenots valdības dokuments liecina, ka šopavasar valdība rēķinājās, ka pie 20 000 Covid-19 inficēto Latvijas veselības sistēma tiktu paralizēta. Vīrusa izplatībai turpinoties esošajā ātrumā, tas notiks pēc nepilna mēneša, jo jau šobrīd Covid-19 pacienti tiek uzņemti, samazinot citus pakalpojumus. Simtiem mediķu ir inficēti vai atrodas pašizolācijā, tādēļ veselības aprūpe jau nonākusi krīzē, vēsta raidījums Nekā personīga.

Šogad pavasarī eksperti valdībai izstrādāja trīs scenārijus Covid-19 epidēmijas attīstībai. Ziņojums bija noslepenots, bet tagad tam slepenības statuss noņemts. Dokumentā prognozēts mirušo skaits atkarībā no vīrusa izplatības un rēķināts, kurā brīdī veselības aprūpes sistēma tiktu paralizēta.

Optimistiskākajā scenārijā saslimtu 1000 cilvēku, nomirtu 10 līdz 52. Sliktākajā scenārijā inficētos 5% iedzīvotāju jeb teju 100 000, dzīvību zaudētu viens līdz pieci tūkstoši. Taču jau pie 1% saslimušo visiem smagi slimajiem nevar nodrošināt intensīvo terapiju, un tikai pie pusprocenta pietrūkst gultas vietu slimnīcās. 

Pašlaik Latvijā ar Covid slimo pusprocents valsts iedzīvotāju. Tas vēl nav ļaunākais valdībā skatītais scenārijs, taču uz to virzās. Atbilstoši pavasara prognozēm, slimnīcās sāk trūkt vietu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīst, ka "mums jau četras nedēļas no vietas, nedēļu no nedēļas stāsta, cik ir nopietna situācija, mums rāda statistiku, kā katru nedēļu pieaug grūtības, katru nedēļu pieaug to mediķu skaits, kas ir saslimuši vai karantīnā, kas nevar strādāt. Un man liekas, ka tie dati ir vienkārši kliedzoši."

Kariņš arī norāda, ka "ikdienā ir 200 infekciju gultas, kas būtu brīvas Covid-19 pacientiem. Mums tagad ir paplašināts uz 595 gultām. Tā starpība starp 200 un 595 ir pārkārtošana, kas ir tāds kodētas nosaukums tam, ka kaut ko citu nedara." 

Eksperti pandēmijai prognozēja četrus posmus. Pirmajos divos saslimstība tiek kontrolēta un mediķi tiek galā ar inficēto aprūpi. Trešajā veselības aprūpes sistēmas resursi izsīkst, ceturtajā sistēmu pārslogo un vairs nevar nodrošināt neatliekamo palīdzību.

Pēc ekspertu izveidotā pandēmijas plāna Latvija šobrīd ir trešajā posmā, kur lielākajai daļai saslimušo nav iespējams noteikt inficēšanās avotu. Šajā posmā bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību, bet tā vietā valdība izskan ierosinājumi par ierobežojumu mīkstināšanu. 

Visskaļāk pret ieviestajiem ieroežojumiem iebilst KPV LV politiķi. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens aicina atsākt restorānu darbu un ļaut strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņam piekrīt arī labklājības ministre Ramona Petraviča. Valdība nesadūšojas uz stingrākiem ierobežojumiem, jo atbalsta sistēma tiem, kas zaudējuši ienākumus, kavējas.

Mninistru prezidents gan saka, ka "esmu rosinājis visās sapulcēs jaunus ierobežojumus bez mitas, un es pakāpeniski cenšos pārliecināt kolēģus, ka mums ir jāiet šajā virzienā. Kamēr esmu savā amatā, es turpināšu šo argumentēt."

Viedokļi par to, kā panākt sociālo distancēšanos sabiedrībā, atšķiras. Premjers mudina ieviest jaunus aizliegumus, veselības ministre vēl cer pārliecināt sabiedrību ievērot esošos un brīvprātīgi palikt mājās.

Saslimstības dati rāda, ka paļaušanās uz sabiedrības atbildību nestrādā. Kad Latvijā pavasarī atklāja pirmos Covid-19 gadījumus, tie lielākoties bija cilvēki, kas iebrauca vai atgriezās no ārzemēm. Pirmie uzliesmojumi darba vietās bija apbedīšanas birojā Jelgavā un mēbeļu ražotnē Salaspilī, pēc tam vīruss nonāca sociālajā centrā Gaiļezers un Mārsnēni Priekuļu novadā. 

Rudenī situācija ir daudz sliktāka. Covid-19 uzliesmoja sākumā Rīgā, tad Kuldīgā, Daugavpilī un Vecpiebalgā. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, Rīgā un Latgalē saslimstības rādītājs ir sliktāks nekā, piemēram, atsevišķos Vācijas reģionos.

Kopš otrā ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas pagājušas divas nedēļas. Google dati liecina, ka Latvijā šajā laikā cilvēku kustība uz darbavietām, veikaliem vai sabiedriskajā transportā nav samazinājusies tik strauji kā pavasarī. Daugavpilī ierobežojumi sākās jau septembra beigās, tur cilvēki bijuši paklausīgāki, taču saslimstība vēl nesamazinās.

Pāris mēnešos saslimuši 12 000 cilvēku, kas ir desmitreiz vairāk nekā pirmajā vilnī. Vīruss nav atklāts tikai desmit Latvijas novados. Vašingtonas Universitātes pētījumu centrs šobrīd prognozē, ka, nepastiprinot ierobežojumus, Latvijā Covid-19 līdz martam izraisīs 1000 cilvēku nāves. Masku nēsāšana visur, arī darba vietās, šo skaitli samazinātu līdz 370. 

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norāda, ka "slimnīcas faktiski ir izstrādājušas plānus, pēc kuriem nepieciešamības gadījumā un šķiet, ka tāda nepieciešamība tomēr būs, paplašināt uz plānveida palīdzības ierobežojumu rēķina gultas Covid-19 pacientiem."

Situāciju pasliktina tas, ka mediķi paši slimo vai atrodas pašizolācijā. Uzliesmojuma dēļ šomēnes slēdza Aizkraukles slimnīcu. Kopš pandēmijas sākumā Latvijā Covid-19 konstatēts 804 veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, cik vēl ir pašizolācijā, nav zināms. Šonedēļ valdība skatīja veselības ministres ziņojumu par situāciju veselības aprūpē, taču tas ir slepens.

Nākamnedēļ valdība atkal diskutēs par jauniem pasākumiem. Tie varētu būt mācību stundu saīsināšana, lai biežāk vēdinātu telpas, obligātas maskas skolotājiem un audzēkņiem. Sliktākā gadījumā atcels mācības klātienē arī mazajām klasēm.

Šomēnes mācības klātienē pilnībā pārtrauktas 13 skolās un bērnudārzos. Vēl 54 karantīna noteikta atsevišķām klasēm. Rīgā saslimuši 46 skolu darbinieki un 23 skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija datus par saslimušajiem pedagogiem un audzēkņiem valstī kopumā nav apkopojusi. 

Pašas Izglītības ministrijas dati liecina, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, kur mācības turpinās klātienē, skolās masku lietošana ir obligāta. Latvijā pasniedzējiem sejas aizsargmaskas netiek nodrošinātas.

Top komentāri

Kovidologs
K
Vai te kādam šķiet , ka gripas sezona beigsies ātrāk par martu ?
Krējums Saldais
K
Veselības sistēma tiks paralizēta nevis pie pašreizējās izplatības dinamikas, bet gan pateicoties Viņķeles un veselības ministrijas nekā nedarīšanai. Gudri purpināt duroskopā nekādas mākslas nevajag. Visi maksā nodokļus un Vinķelei jāorganizē veselības aprūpe jebkuros apstākļos un gadījumos, pie visiem scenārijiem. Ja nav brīvi slimnīcu gultu, lai ņem un iekārto. Viesnīcas stāv tukšas - lai ņem un iekārto, tās gultas. Latvijā ir vairākas medicīnas augstskolas - pēdējo kursu studenti - uz priekšu. Kara gadījumā arī te tā gudri spriedelēs - man lodes operēt nav mācīts, tāpēc neoperēšu? Trūkst cilvēku? Nekur neesmu redzējis, ka tiktu meklēti papildus mediķi pensionāri. Samaksājiet 2 stavkas un redzēs cik atsauksies. Un vispār, ieviestais ārkārtas stāvoklis ir pilnīga un absolūta parodija - kultūras dzīve sit augstu vilni, Kristapi tiek dalīti pa labi un pa kreisi, kamaniņas Siguldā rūc simtiem. Ko jūs gribat?
no raksta
n
"Saslimstības dati rāda, ka paļaušanās uz sabiedrības atbildību nestrādā." - No shit! Paļaušanās uz valdības atbildību arī nestrādā, ko nu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kāpēc jāseko uzkrājumam pensijai(9)

Lai gan vairākums mūsu valsts iedzīvotāju ir dzirdējuši par Latvijas pensiju sistēmu, pētījumi liecina, ka tikai retais tajā iedziļinās un velta laiku, lai saprastu, kā tā darbojas. Tomēr pareizi ...

Atgriezies Preiļos un īstenojis sen lolotu sapni(12)

Pēc ilgiem gadiem Latvijas dzimšanas dienas svētkus 18. novembrī Raimonds Šņepsts pavadīja savā zemē. Desmit pēdējos gadus viņš ir bijis ārzemēs – strādājis par privātpersonu miesassargu Monako, ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas