Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Rosina pārstrukturizēt VBTAI, izveidojot bāriņtiesas uzraugošo Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi

Labklājības ministrija (LM) rosina pārstrukturizēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, izveidojot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi, kas pārraudzīs bāriņtiesas, turklāt ministrija arī mudina domāt par bāriņtiesu skaita mazināšanu un to locekļu izraudzīšanos konkursā, lai novērstu iespējamu pašvaldību ietekmi uz lēmumiem.

Pa ieceri veikt bāriņtiesu reformu, tostarp, veidot jaunu bērnu tiesību aizsardzības iestādi, ministrija paziņoja jau pērn vasarā. Nu tā ir nodevusi saskaņošanai informatīvo ziņojumu Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi, kurā detalizēti izklāstīta esošā situācija un iecerētās izmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, ziņojumā norādīts, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu būtu samazināms bāriņtiesu skaits, nostiprinot bāriņtiesu skaita atbilstību administratīvo teritoriju skaitam.

Šobrīd ir sākts bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējums, pēc kura noslēguma tiks rosinātas diskusijas ar atbildīgajām institūcijām par atsevišķu bāriņtiesu funkciju piekritības maiņu, viņš skaidroja.

LM arī piedāvā mainīt bāriņtiesu darbinieku juridisko statusu. Proti, bāriņtiesu darbinieki turpmāk vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, bet tiktu nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu, tādējādi novēršot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.

Vienlaikus ar funkcionālo izmaiņu ieviešanu bāriņtiesās, iespējams būtu maināms arī bāriņtiesu nosaukums, atsakoties no novecojošā un iestādes funkcijām pēc būtības neatbilstošā nosaukuma, novēršot sabiedrības maldināšanu, jo bāriņtiesa nav tiesu varai piederīga institūcija, norāda LM.

Iestādes jaunajam nosaukumam, ministrijas ieskatā, būtu jāatbilst iestādes pamatfunkcijai - piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības dienests.

Ziņojumā arī plašāk izklāstīta ministrijas jau iepriekš izziņotā iecere veidot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi. LM to rosina veidot uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas institucionālās bāzes. Jaunais modelis paredzētu, ka bāriņtiesas kā pašvaldības dibinātas iestādes atradīsies Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes funkcionālā padotībā.

Tādējādi, kā skaidro ministrijā, tiktu nodrošināts tiešs valsts uzraudzības un kontroles mehānisms bērnu tiesību aizsardzības jomā, valstij uzņemoties atbildību par bāriņtiesu funkciju izpildi aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī normatīvo aktu piemērošanā un to interpretācijā.

Ministrija arī rosina pašvaldībās izveidot bērnu tiesību aizsardzības speciālista amata vietas, uzsverot, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmas uzlabošanai ir nepieciešama starpinstitūciju saskaņota sadarbība. Tas būtu neatkarīgs pašvaldības institūts, kas koordinētu iesaistīto organizāciju sadarbību bērna tiesību aizsardzībai, skaidroja Zariņš.

Jaunizveidotais amats būtu kā tilts starp bērnu un atbildīgajām institūcijām, skaidrots ziņojumā. Bērnu tiesību aizsardzības speciālists pēc būtības būs izteikts bērna labāko interešu pārstāvis brīdī, kad konstatēts reāls apdraudējums bērnam, piemēram, kādā no vardarbības formām.

Paredzams, ka sociālā dienesta darbinieki strādās ar ģimeni un kļūs par ģimenes gadījuma vadītāju - ieguldot visus iespējamos resursus, lai bērns augtu bioloģiskajā ģimenē, proti, lai saglabātu bioloģiskās ģimenes funkciju un tajā paliktu bērns. Savukārt bērnu tiesību aizsardzības speciālists kļūs par bērna gadījuma vadītāju, proti, koordinēs institūciju sadarbību, sekos līdzi atbalsta pasākumu piešķiršanai, nodrošinās savlaicīgu speciālistu iesaisti gadījuma risināšanā, kā arī vērtēs riska novēršanas dinamiku.

Ziņojumā tostarp analizēta esošā situācija bērnu tiesību aizsardzības un labklājības jomā, kā arī pētīti institucionālie faktori novēlotai problēmu identificēšanai un atbalsta pasākumu nepietiekamībai vai trūkumam, kas var novest pie psihiskās veselības stāvokļa pasliktināšanās un citu sociālu problēmu attīstības nākotnē.

Izrietot no šīs analīzes, kā viens no risinājumiem pašreizējās situācijas uzlabošanai tiek piedāvāts jau ar 2021.gadu veidot vienotu valsts finansētu Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu, taču valsts finansējuma trūkuma dēļ piedāvātos risinājumus ir iespējams ieviest tikai pakāpeniski.

Vienlaikus ziņojumā tiek minēts, ka valsts un pašvaldību darbs prevencijas jomā nav saskaņoti organizēts - sadarbība ir izveidota formāla, nav izstrādāta kopīga vīzija un stratēģija un tā netiek orientēta uz kopīgu mērķu sasniegšanu. Tādējādi, lai nodrošinātu uz bērna un ģimenes individuālo vajadzību nodrošināšanu vērstu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, ir nepieciešams veicināt atbildīgo iestāžu savlaicīgu iesaisti ģimeņu problēmsituāciju identificēšanā un risināšanā.

Ministrija jau šobrīd ir sākusi vairākas mērķtiecīgas darbības primārās prevencijas pasākumu aktualizēšanai, norādīts ziņojumā. Tā piemēram, VBTAI Konsultatīvās nodaļas ietvaros tiks īstenoti divi izmēģinājuma projekti 12 mēnešu garumā.

Viens no tiem ir ģimenes psihoterapeita konsultācijas ģimenēm ar bērniem, lai sniegtu atbalstu ģimenes locekļiem mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicinātu lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.

Savukārt otrs izmēģinājuma projekts paredz ģimenes psihoterapijas atbalsta jeb resursu grupas pakalpojumu pusaudžiem, kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā. Atbalsta jeb resursu grupas pamatmērķis ir ļaut bērnam atpazīt savas emocijas, nepalikt ar tām vienam, pieredzēt cieņpilnu iespēju runāt par iekšējiem konfliktiem, konfliktiem ar vecākiem, un konfliktiem vecāku starpā.

Pēc LM domām, informatīvajā ziņojumā minētās problēmas un piedāvātie risinājumi ir tikai posms bērnu tiesību aizsardzības pilnveides kontekstā.

Vienlaikus ministrija ir sākusi Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādņu izstrādi 2021.-2027.gadam kā stratēģijas plānošanas ietvardokumentu vidējam termiņam, kurā izvirzītie rīcības virzieni ir ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā, bērnu audzināšanas un aprūpes jautājumi, jauniešu izglītošana, patstāvīgas dzīves uzsākšana, tostarp attiecībā pret ārpusģimenes aprūpē esošajiem jauniešiem.

Ziņojums ceturtdien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar iesaistītajām iestādēm un jāakceptē valdībā.

pievienota 11.-18.rindkopa

 

Top komentāri

Talsu bāriņtiesa - jālikvidē
T
visi tās darbinieki jāatlaiž un jāveido jauna iestāde!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas