Laika ziņas
Šodien
Migla

Saeima apstiprina likumu grozījumus par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada krīzes.

Ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā tiek noteikti hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipi. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. 

Likums paredz, ka kredītiestāde kā kreditors ir tiesīga vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām personām, kas nav izpildītas 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, ja aizdevumu līgums slēgts starp kreditoru un fizisku personu, ja fiziskā persona attiecībā uz aizdevēju nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē, ja saistības nodibinātas ar aizdevuma līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim.

Parādsaistības varēs dzēst, ja saistību atmaksa bija nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un, ja parādnieks vai ķīlas devējs saistībā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018.gada 31.decembrim.

Parādsaistības varēs dzēst, ja aizdevuma (kredīta) saistības uz to dzēšanas dienu kreditora grāmatvedības uzskaitē atbilstoši starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām ir atspoguļotas kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka ārpusbilancē esošs aktīvs, kā arī tad, ja attiecīgajai fiziskajai personai nav sākts maksātnespējas process.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka vēlas pateikties Saeimai un Saeimas Budžeta komisijai, kas šajā sarežģītajā laikā ātri un konstruktīvi izskatīja un atbalstīja ideju par iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo hipotekāro parādsaistību dzēšanu. 

Tostarp viņš piebilda, ka Saeimā iecere papildināta, attiecinot bezcerīgo parādsaistību dzēšanas iespēju ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz parādu piedziņas firmām, kas potenciāli vēl vairāk paplašina personu loku, kuras var tikt atbrīvotas no "nepanesamas pagātnes parādu nastas".

"Esmu gandarīts, ka šajā gadījumā kopīgi ir rasts sabiedriskais izlīgums un novērstas pagātnes kļūdas. Šī iecere dos iespēju vairāk nekā 10 000 mūsu līdzpilsoņu pilnvērtīgi atgriezties ekonomiskajā apritē," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas situācijās. "Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks aicināja visas bankas caurspīdīgi un atbildīgi izmantot šo iespēju, aptverot iespējami plašāku bezcerīgo parādnieku loku un vienlaikus izvairoties no ļaunprātīgu parādnieku amnestijas. "Latvijas Bankā sekosim, kā šī iecere tiek īstenota, regulāri ar Kredītu reģistra starpniecību izvērtējot situāciju ar bezcerīgajiem parādiem," viņš sacīja.

Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Saeimas Budžeta komisijā pauda, ka pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apmērs lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos. Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai, teikts grozījumu anotācijā.

Pievienots Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka komentārs 6.-10.rindkopā.

Top komentāri

Noziedzīga padarīšana
N
Tas, bankas Latvijā darīja krīzes laikā, ir prātam neaptverama noziedzība. Pirms krīzes cilvēki ņēma kredītus atbilstoši banku akceptētu vērtētāju noteiktai vērtībai. Tad, kad uznāca krīze un cilvēki, nevarot laicīgi samaksāt pilnu summu, vērsās pie bankām, tās uzreiz uzrāva kredītprocentus līdz līmenim, kāds vispār vairs nebija paceļams. Tad bankas atņēma mājokli, norealizēja savām apakšfirmām par sviestmaizi, bet parādu saglabāja kā mūža saistības. Bet Dombrovska valdība, kurai uz krīzes laiku bija jānosaka mājokļa atņemšanas un ķīlas realizēšanas moratorijs, nostājās banku pusē. Rezultātā cilvēki bija pazaudējuši visu - gan pirmo iemaksu, gan visus iepriekš veiktos maksājumus, gan mājokli un vēl arī cerības uz iespēju jelkad sākt normālu dzīvi. Bet Latvija pazaudēja milzīgu skaitu darbīgu cilvēku.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēsture Dienā: Par pareizāko latvieti(6)

Turpinot debates par latvietībai būtiskām tēmām, 1995. gada 12. augustā SestDiena meklēja atbildes uz jautājumu: vai nacionālās identitātes meklējumi ir tautas mazvērtības kompleksa izpausme? Atbi...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas