Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 17. maijs
Umberts, Herberts, Dailis

Saeima konceptuāli atbalsta no 2026.gada ievērojami ierobežot kažokzvēru audzēšanu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja vairāku Saeimas frakciju deputātu iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra Latvijā ievērojami ierobežot kažokzvēru audzēšanu.

Likuma grozījumi paredz aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve.

Debatēs deputāte Krista Baumane (AP) norādīja, ka iepriekš daudzi bijuši skeptiski, ka likumprojekts gūs atbalstu, un teikuši: "Tev nekas nesanāks". Taču sabiedrības un politiķu attieksme ir mainījusies, atzīmēja politiķe. Deputāte par ieguldījumu šajā procesā pateicās organizācijai "Dzīvnieku brīvība", kā arī medijiem, kuri izgaismojuši kažokādu biznesa "ēnas" puses.

Dzīvnieku kažokādu uzņēmējdarbība ir neētiska, cietsirdīga un izzūdoša, uzsvēra Baumane, norādot, ka tā ir aizliegta 18 Eiropas valstīs un vēl vairākas valstis virzās uz aizlieguma noteikšanu.

Deputāte Ramona Petraviča pauda, ka jau intuitīvi riebumu izraisa kažokādu ieguvei paredzēto dzīvnieku turēšana būros, kuros ir tik maz telpas, ka tie spēj tikai pagriezties, un kur tiem ir arī jākārto dabiskas vajadzības. Politiķe salīdzināja, ka, ja cilvēkus turētu būros tāpat kā ūdeles, tad atvēlētā vieta būtu mazāka par kvadrātmetru.

Petraviča uzsvēra, ka sabiedrības vairākums atbalsta kažokādu dzīvnieku audzēšanas aizliegumu. Deputāte arī skaidroja ka kažokādu iegūšana nav iespējama bez dzīvnieku tiesību pārkāpumiem. Tāpat nozares pienesums tautsaimniecībai un samaksāto nodokļu apjoms ir niecīgs un labuma guvēji mītot Rietumeiropas valstīs, pauda Petraviča.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) pozitīvi novērtēja, ka pēc likumprojekta pieņemšanas šai ilgajai diskusijai tiks pielikts "ja ne punkts, tad kārtīgs komats". Saeima ar šo lēmumu parādīs attieksmi, ka nav pieļaujama kažokzvēru audzēšana tikai skaistumam, uzsvēra politiķis. 

Parlamentārietis Viesturs Liepkalns (AP) norādīja, ka vēl pirms kļūšanas par deputātu bija domājis, ka, ja būtu politikā, tad šo dzīvnieku tiesību aizsardzības aktīvistu aktualizēto iniciatīvu atbalstītu. Politiķis pozitīvi novērtēja to, ka parlaments spēj būt lielā mērā vienots vismaz viena jautājuma pieņemšanā.

Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) sacīja, ka atbalstīs grozījumus, un pauda viedokli, ka "Attīstībai/Par!" (AP) deputāti debates esot izmantojuši, lai "safilmētu reklāmas rullīšus". Politiķis norādīja, ka, ja kažokādu ieguvi AP dēvē par neētisku biznesu, tad partiju apvienības pārstāvjiem šādi argumenti būtu jāizmanto arī par likumprojektiem, kuri ir skar azartspēļu biznesu. Pretējā gadījumā sanāktu, ka kolēģus ūdeles uztrauc vairāk par cilvēkiem, uzskata Riekstiņš.

Parlamentārietis Māris Mičerevskis norādīja, ka piekrīt Riekstiņa paustajam. Deputāts vērsa uzmanību uz debatēs notiekošo "strīdēšanos, kurš vairāk šo likumprojektu ir atbalstījis", un, iespējams, sarkastiski piebilda, ka viņš to atbalsta "vairāk nekā visi, kas līdz šim ir runājuši". 

Deputāts Rihards Kols (NA) cita starpā norādīja, ka likumprojektā varētu virzīt priekšlikumu, kas liegtu arī kažokādu preču importu uz Latviju.

Parlamentārietis, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze debatēs sacīja, ka neatbalstīs šo "ļoti divkosīgo" likumprojektu, kas nepievēršas apēšanai audzēto dzīvnieku sliktajiem apstākļiem. Politiķis norādīja, ka uz grozījumiem skatās gan emocionāli, gan kā lauksaimnieks. Krauze norādīja, ka vistas, "kuru olas ēdat", nevar brīvi staigāt, tāpat sivēnmātes ilgu laiku ir iesprostotas mazā platībā un tikai pilda jaunu sivēnu radīšanas funkciju. "Bet, kad ēdat karbonādes, viss ir kārtībā," atzīmēja politiķis.

Savukārt Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Tavars, kurš arī ir ZZS līdzpriekšsēdētājs, norādīja nekādā gadījumā nevar likt kopā jeb salīdzināt dzīvnieku audzēšanu nogalināšanai kā ekstru, lai iegūtu sev rotu, ar dzīvnieku turēšanu ēdiena iegūšanai, kas nepieciešama cilvēku eksistencei. Neviens neliedz nomedīt dzīvniekus, lai varētu kādam uzdāvināt kažoku, piebilda Tavars.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (R) pauda, ka neatceras tik aktīvas debates no valdošās koalīcijas parlamentāriešu puses par valsts budžetu 2022.gadam un par energoresursu cenu pieaugumu. Dombrovskis pieļāva, ka 13.Saeima ieies vēsturē ar to, ka debates par Latvijas sabiedrībai svarīgiem jautājumiem pēc būtības nenotiek. Politiķa ieskatā koalīcijas pārstāvji kaismīgi diskutē pamatā par divām tēmām - dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un nākamnedēļ gaidāmajās ārlietu debatēs, visdrīzāk, par Krieviju, Ukrainu, starptautisko diplomātiju un karu. Parlamentārietis gan piebilda, ka arī šīs tēmas ir nozīmīgas.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju - Krista Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča, Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un Inguna Rībena.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums "nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi." Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm - iespēja peldēt, lapsām - iespēja rakt un socializēties, šinšillām - skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.

Dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, akcentē grozījumu autori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.

Savukārt MK noteikumi "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.

Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm - vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi arī mazināšot Covid-19 vīrusa izplatības un citu zoonožu risku. Kā novērots Latvijas zvēraudzētavās un citviet, iespējama SARS-Cov-2 pārnese no cilvēka uz ūdelēm un pretējā virzienā. Mutāciju rezultātā zvēraudzētavās radušies un cilvēkiem nodoti vīrusa paveidi, pret kuriem nupat izstrādātās vakcīnas var nebūt efektīvas, klāsta grozījumu autori.

Minētie grozījumi paredz zvēraudzēšanas nozares darbības pārtraukšanu Latvijā no 2026.gada 1.janvāra. 2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas.

Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem, norāda politiķi.

Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi alternatīvu likumprojektu par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas aizliegšanai vienīgi kažokādu ieguvei.

ZM rosina noteikt, ka aizliegums neattiektos uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kurus tur un audzē darbam, pārtikas vai vilnas ieguvei, vai citos lauksaimnieciskos nolūkos, kas primāri nav kažokādu ieguve. Ministrija piedāvā noteikt, ka šādi grozījumi stātos spēkā 2024.gada 1.janvārī.

ZM priekšlikumi varētu tikt vērtēti, tālāk skatot šodien konceptuāli atbalstīto likumprojektu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas