Valsts apmaksāta kontracepcija ir pieejama sievietēm no sociālā riska grupām, bet bezmaksas prezervatīvi – HIV profilakses punktos un dažos jauniešu centros.
Diemžēl ar pašreiz nodrošinātajiem pasākumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā nepietiek, pusaudžiem un jauniešiem zināšanās ir lieli robi. Viens no risinājumiem, kā tos aizpildīt, - iekļaut skolu programmās atsevišķu priekšmetu - veselības mācību.
Pieejama tikai atsevišķām grupām
Valsts apmaksāta kontracepcija sievietēm ir pieejama no 2024. gada, proti, sociālās atstumtības riska pacientēm: nepilngadīgajām vai jaunietēm, kam grūtniecība ir iestājusies līdz 19 gadu vecumam, alkohola vai narkotisko vielu atkarīgajām, ieslodzītajām vai atbrīvotajām no ieslodzījuma vietas, ar psihiskās attīstības traucējumiem, ar šizofrēnijas diagnozi, līdz 18 gadu vecumam ārpusģimenes aprūpē esošajām (audžuģimenē vai aizbildnībā), līdz 18 gadiem ar noteiktu invaliditāti, līdz 18 gadiem no ģimenes ar maznodrošinātās vai trūcīgās statusu. No valsts līdzekļiem tiek apmaksāta hormonālā vai nehormonālā intrauterīnā sistēma (spirāle), kontraceptīvais augšdelma implants vai ķirurģiskā sterilizācija.
2025. gadā ambulatori (vairākumā gadījumu) un stacionāri kopumā ievietoti 38 kontraceptīvie augšdelma implanti par 5355 eiro, izņemti 22 šādi implanti par aptuveni 300 eiro, ķirurģiska sterilizācija veikta trijos gadījumos (346 eiro), par spirāles izmantošanu 27 pacientēm piemaksāti 4090 eiro.
Ar šā gada 1. aprīli plānots jauns pakalpojums – vecmātes konsultācija 300 jauniešiem par kontracepciju. Šim mērķim trijos gados paredzēts atvēlēt 3,1 miljonu eiro. Sākotnēji tas tiks īstenots Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet ar laiku iestāžu skaitu iecerēts paplašināt, un patlaban tiek apzināts tas pacientu loks, kam tas tiks piedāvāts, tā Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas apvienotajā sēdē informēja Nacionālais veselības dienests.
Vairākas problēmas
Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas priekšsēdētāja un BKUS ginekoloģe Lāsma Līdaka paskaidroja, ka šis pakalpojums ir pievienots pie jau esošā – ginekologu konsultācijām pusaudžiem. Protams, 300 pacienti ir mazs apjoms, jo BKUS ambulatorais ginekoloģijas dienests apkalpo ap 2000 personām. Tieši šī nelielā daudzuma dēļ tas sākotnēji tiks koncentrēts vienā iestādē.
L. Līdaka pozitīvi vērtē valsts finansēto kontracepciju riska grupām, tomēr šajā jomā ir vairākas problēmas. Tikai no šā gada aprīļa šo pakalpojumu stacionāriem apmaksā papildus. Kontracepcijas implants ir dārgs preparāts – 130 eiro, tāpēc slimnīcas to neiekļāva kā stacionāru pakalpojumu. Tai vajadzētu būt virskvotas manipulācijai – arī tāpēc, ka tādējādi samazinātos rindas. Runājot par riska grupām – meiteņu/jauniešu, kuras ir ārpusģimenes aprūpē, ar noteiktu invaliditāti vai no ģimenes ar maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statusu vecuma cenzs jāpalielina no 18 gadiem līdz 21 vai pat 25 gadiem. L. Līdaka atzīmēja, ka spirāle un augšdelma implants ir labs kontracepcijas līdzeklis, tomēr būtu jānodrošina arī bezmaksas prezervatīvi un kombinētā kontracepcija (tabletes, plāksteri, riņķi). Tas šobrīd nav iespējams, jo, lai to izdarītu, jābūt farmācijas kompānijai, kas ir ieinteresēta šajā lietā. Lai gan šie kontraceptīvie medikamenti, kas jālieto regulāri, izmaksā ap 5 eiro mēnesī, kas it kā nav liela summa, tomēr ne visas sabiedrības grupas to var atļauties. Veselības ministrija (VM) solās strādāt pie pieejamības paplašināšanas. 2027. gadam šai jomai iezīmēts ir mazliet vairāk nekā 1 miljons eiro, turpmākajos gados – 1,2 miljoni eiro.
Projekts jauniešu centros
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vadībā pērn tika īstenots prezervatīvu pilotprojekts jauniešu centros. Tā mērķis – izvērtēt to izsniegšanas izmaksas, iespējas un mērķauditorijas atsaucību, norādīja SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja Agnese Freimane. No uzrunātajiem 80 centriem atsaucās 20, taču piedalījās četri (Rīgā, Tukumā, Salacgrīvā, Limbažos), ar tiem arī šobrīd tiek turpināta sadarbība. Vairākums atbira mazās ieinteresētības, kā arī transporta izmaksu dēļ (nav iespēju organizēt/apmaksāt prezervatīvu saņemšanu), jo SPKC nenodrošināja piegādi. Attiecībā uz izmaksām – viena prezervatīva cena bija 6 centi (iepirkums notika HIV profilakses punktu darbības nodrošināšanas ietvaros), vienas kastes cena (144 gabali) - 8,35 eiro, kopējās izmaksas par 12 kastēm (1728 gabali) – 100,22 eiro. No jūnija līdz novembrim tika izdalīti vairāk nekā 1300 prezervatīvi. Kā liecināja aptauja, 70% jauniešu šādu kontracepcijas līdzekļu pieejamību vērtēja pozitīvi, 30% - neitrāli. A. Freimane atgādināja, ka ikvienam bez maksas un anonīmi ir iespēja saņemt prezervatīvus arī HIV profilakses punktos. Statistika rāda, ka tajos pērn jauniešiem līdz 25 gadu vecumam izsniegti 2853 prezervatīvi (bet kopumā 16 683). Šo punktu darbinieki vairākas reizes gadā dodas uz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un publiskajiem pasākumiem veikt eksprestestus uz HIV, B, C hepatītu un sifilisu.
Papardes zieda valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle aicināja aizdomāties, kāpēc no 80 jauniešu centriem atsaucās tikai 20, bet pilotprojektu īstenoja četros. Viņasprāt, lielākais mīnuss ir tas, ka Latvijā 30 gadus nepastāv veselības izglītība, tai vajadzētu skolās būt no 1. klases. Viņa rosināja uzrunāt IZM šajā jautājumā, tam piekrita arī komisiju deputāti.
Deputāti vienojās sūtīt vēstuli IZM un VM, mudinot izglītības programmā kā atsevišķu priekšmetu iekļaut veselības mācību, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem.