Pagājušā gada izskaņā Latvijas Bankas prezentācijā par jaunākajām Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm, runājot par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste izvirzīja hipotēzi attiecībā uz siltuma tarifiem. Viņš gribētu pārbaudīt vienu lietu cenu noteikšanas metodoloģijā – vai ir iestrādāta pilnīga izmaksu kompensācija. Piemēram, ja ir iepirkts kāds enerģijas veids dārgāk nekā tirgus cena tajā brīdī, vai nākamajos tarifos to var ielikt iekšā un kompensēt. Tādā gadījumā, no uzņēmuma puses raugoties, tas ir zema riska vai bezriska bizness, un aktuāls ir jautājums par šādu biznesa vadītāju motivāciju. "Ja tiek kompensēts, var iepirkt, kad cena ir augsta. Vai arī – ja kompensē tirgus cenu, var iepirkt lētāk un, cenai pieaugot, pārdot dārgāk," spriež U. Rutkaste.
Iepriekšējo reizi, kad saasinājās diskusijas par siltuma tarifiem, Latvijas Bankas novērtējums liecināja, ka cenas izskatās atbilstošas globālo cenu dinamikai. Vienlaikus Centrālā banka paredzēja, ka tarifiem būtu jāmazinās, jo globālās cenas jau bija piedzīvojušas korekciju. Protams, ir arī zināmi aizkavējuma efekti. Tomēr līdzvērtīgs tarifu samazinājums nav realizējies.
Nav bezriska
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs norāda, ka apgalvojums, ka siltumapgāde Latvijā ir bezriska bizness, nav pamatots. Lai arī lielākā daļa nozares darbojas regulētā vidē, regulējums nenodrošina garantētu peļņu. Tarifos tiek iekļautas tikai ekonomiski pamatotas izmaksas un atļautā peļņas norma, bet neefektīva darbība, patēriņa kritums, investīciju slogs, inflācija un siltākas ziemas rada būtiskus riskus, kurus uzņemas pats komersants.
SPRK Dienai skaidro, ka praksē "tirgus cena" nav viena konkrēta vērtība, bet gan cenu diapazons, kas raksturo pieejamo cenu līmeni noteiktā laika posmā. Par atbilstošu cenu var tikt uzskatīta gan tā, kas iegūta iepirkuma procedūrā, gan – darījumos biržā. SPRK veic arī iekšēju izmaksu salīdzinājumu starp komersantiem, un izmaksu izvērtēšana notiek gan pret vidējiem tirgus rādītājiem, gan individuāli – katrā gadījumā atsevišķi.
Ja kurināmā iegādes izmaksas ir būtiski augstākas par tirgus līmeni un SPRK tās neatzīst par pamatotām (piemēram, nav objektīva pamatojuma, kādēļ izvēlēta dārgāka piegādes forma), šīs izmaksas no tarifa tiek izslēgtas. Tādējādi – nē, lietotājiem nav jākompensē komersantu neefektīvas vai nepamatoti dārgas izvēles. Vienlaikus jāņem vērā, ka ir situācijas, kurās augstākas izmaksas ir objektīvi pamatotas, piemēram, ja šķeldas piegādes jānodrošina biežāk nelielos apjomos sistēmas tehnisko īpatnību dēļ. Arī šādi gadījumi tiek vērtēti individuāli.
Būtisks iemesls, kāpēc tarifi, lai gan stabilizējušies, nemazinās līdz tam līmenim, kāds bija pirms energoresursu cenu krīzes, – ir mainījies lietotājiem nodotās siltumenerģijas apjoms. "Tarifu projektu izvērtēšanā arvien biežāk saskaramies ar krītošu lietotājiem nodotās siltumenerģijas apjomu. Vienlaikus pastāvīgās izmaksas nav mainījušās, gluži pretēji, valstī esošās inflācijas iespaidā tās ir palielinājušās. Līdz ar to kurināmā izmaksu samazinājumu noēd inflācijas efekts uz pastāvīgajām izmaksām un lietotājiem nodotās siltumenerģijas apjoma samazinājums. Tas sakrīt ar ekonomikas pamatprincipiem par vienas ražošanas vienības pašizmaksu, kas ir zemāka pie lielāka saražotā apjoma," norāda J. Negribs.
Aug izmaksas
Vienlaikus regulēto tarifu noteikšanā jānošķir faktori, kas ietekmē dabasgāzes pārvades un sadales izmaksas, no faktoriem, kas ietekmē siltumenerģijas tarifus. Dabasgāzes kā produkta cena netiek regulēta, un to nosaka piegādātāja un lietotāja vienošanās, savukārt pārvades un sadales pakalpojumi tiek sniegti par regulētiem tarifiem.
"Pārvades un sadales tarifi tiek noteikti, balstoties uz ekonomiski pamatotām izmaksām un sagaidāmo pakalpojumu apjomu. Ja patēriņš samazinās, daļa iepriekš neatgūto izmaksu tiek izlīdzināta turpmākajos gados, tas nozīmē, ka arī 2024. un 2025. gadā tarifos atspoguļojas iepriekšējo gadu patēriņa krituma ietekme. Vienlaikus, neraugoties uz operatoriem noteiktajiem efektivitātes mērķiem, sarūkoša patēriņa apstākļos pakalpojuma izmaksas uz vienu patērēto kilovatstundu pieaug. Tādēļ šobrīd dabasgāzes piegāde Latvijā uz enerģijas vienību ir dārgāka nekā pirms vairākiem gadiem," teic J. Negribs.
Attiecībā uz siltumenerģijas tarifu izmaiņām būtu atsevišķi vērtējami vairāki ietekmējošie faktori. Tarifu metodika paredz iepriekšējā perioda neparedzēto ieņēmumu un izmaksu korekciju, galvenokārt saistībā ar kurināmā cenu izmaiņām. J. Negribs teic, ka šo korekciju rezultātā 2025. gada rudenī tarifi tika pārskatīti 52 komersantiem un lielākajai daļai no tiem tarifi samazinājās, kas apliecina, ka lietotāji sedz tikai faktiskās pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas. Katru korekcijas aprēķinu pirms apstiprināšanas pārbauda SPRK.
Būtisku ietekmi uz siltumapgādes izmaksām atstāj arī iepriekšējos gados notikusī pāreja uz šķeldas izmantošanu – lai gan tā mazina atkarību no dabasgāzes, šķeldas cenu svārstības un investīcijas jaunās iekārtās palielina pastāvīgās izmaksas. "Papildus tam inflācijas un darba tirgus ietekmē ir pieaugušas kopējās pastāvīgās izmaksas. Savukārt siltākas ziemas un energoefektivitātes pasākumi samazina patēriņu, bet vienlaikus palielina pastāvīgo izmaksu īpatsvaru katrā patērētajā siltuma vienībā. Rīgā siltumenerģijas izmaksas papildus ietekmē arī CO2 kvotu izmaksu pieaugums," atzīmē J. Negribs.
Labāk ar konkurenci
Problēma ir ļoti līdzīga ar pārtikas cenām, kas mums bija 20. zemākās Eiropā, kas lielā mērā korelē ar mūsu ienākumu līmeni. Ar to esam zemajā galā. Bet pēdējos gadus mēs pārtikas cenās esam diezgan būtiski pakāpušies – uz 13.–15. vietu. Tas notika tādēļ, norāda U. Rutkaste, ka pēc energokrīzes, kuras laikā pieauga arī pārtikas cenas (Krievija, Ukraina ir lielas graudu eksportētājas), globālās pārtikas cenas nokritās, bet pie mums vienkārši palika tā brīža līmenī. Tās nenokritās. Tas notika tādēļ, ka cenas vienkārši varēja nesamazināt, patērētāji bija pieradināti.
"Līdzīgi var būt arī regulējamās nozarēs, kur konkurences dabīgi nav vai ir pavisam zema. Regulējuma noteikumos un kārtībā var būt izlavierēts, kādi nosacījumi dabūti iekšā. Jā, regulators seko līdzi, bet nedomāju, ka kontrole ir tāda pati, kāda būtu konkurences tirgū. Konkurence piespiestu efektivizēties vairāk," uzskata U. Rutkaste.