Vai tiešām jau atkal nāksies rēķināties ar pārtikas cenu kāpumu? Šāds jautājums pēc 28. februāra, kad saasinājās situācija Tuvajos Austrumos un auga energoresursu cenas, nodarbina daudzu cilvēku prātus. Jāatgādina, ka ASV un Izraēla 28. februārī sāka gaisa uzbrukumu Irānai, kas atbildēja ar raķešu un dronu triecieniem vairākām Tuvo Austrumu valstīm.
Dienas novērojumi martā Latvijas pārtikas veikalos gan par milzīgu cenu kāpumu neliecina. Te gan jāņem vērā tas, ka veikalos mēdz būt dažādas atlaižu akcijas, kas jūtami ietekmē to summu, kāda jāizdod par ikdienas pirkumiem – atlaižu akciju laikā cenas ir zemākas, pēc akciju beigām – augstākas, un šis kāpums nav saistīts ar globālajiem, ģeopolitiskajiem procesiem. Tāpat arī pārtikas preču cenas ietekmē vēl citi faktori, to vidū, piemēram, ir graudu raža dažādos pasaules reģionos.
Tā kā martā ir vērojams degvielas cenu kāpums, ir saprotams, ka rodas bažas par pārvadājumu izmaksu pieaugumu un to, ka var sadārdzināties pārtikas preču piegādes no ražotnēm līdz tirdzniecības vietām un augt izmaksas lauksaimniecībā, kur arī ir liels degvielas patēriņš, un līdz ar to arī pārtikas ražošanā.
Par to, kā attīstīsies karadarbība Tuvajos Austrumos un kāda ietekme būs jūtama Latvijā, ir daudz prognožu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka pēdējo sešu gadu laikā – kopš 2020. gada pavasarī sākās kovida pandēmija – daudzas dažādu ekspertu prognozes ir piepildījušās tikai daļēji vai pat vispār izrādījušās ļoti atšķirīgas no reālās notikumu attīstības, jo ir parādījušies jauni apstākļi. Turklāt reizēm prognozētāji bijuši pārāk optimistiski, vai tieši pretēji – pārāk pesimistiski.
Tādēļ šajā gadījumā atzinīgi vērtējams ir tas, ka mūsu valsts Finanšu ministrija 11. martā publiskotajā informācijā piesardzīgi norāda, ka to, kā Tuvo Austrumu konflikts ietekmēs cenas Latvijā, noteiks konflikta ilgums. "Ja konflikts Tuvajos Austrumos beigsies tuvāko nedēļu laikā, inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 3,4%. Savukārt, ja konflikts ieilgs un būs slēgts Hormuza šaurums, vidējā inflācija šogad būs daudz augstāka degvielas, siltumenerģijas un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kas atspoguļosies patēriņa cenu statistikā galvenokārt 2026. gada otrajā pusē."
Finanšu ministrija arī mudina ņemt vērā, ka "gāze ir svarīga pamatsastāvdaļa minerālmēslu ražošanā, dīzeļdegviela ir būtiska lauksaimniecības darbu veikšanai (īpaši sējas un ražas novākšanas laikā), savukārt elektroenerģija ir nozīmīga izmaksu komponente pārtikas pārstrādē. Līdz ar to ilgstoša Tuvo Austrumu konflikta gadījumā energoresursu cenu kāpums varētu būtiski palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un attiecīgi radīt spiedienu uz pārtikas cenām".
Arī SIA Latvijas Tirgotāju savienība (LaTS) 11. martā publiskotajā paziņojumā akcentē to, ka Tuvo Austrumu konflikta ietekmi uz cenām Latvijā noteiks šī konflikta ilgums. "Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos pagaidām nav radījusi būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām Latvijā. Tomēr, ja karadarbība ieilgs, tās sekas varētu kļūt jūtamas arī Latvijas tirgū, galvenokārt energoresursu un transporta izmaksu pieauguma dēļ," norāda LaTS.
Mazumtirdzniecībā "cenu veidošanos ietekmē vairāku faktoru kopums, un ģeopolitiskie notikumi ir tikai viens no šiem faktoriem. Patērētāji bieži vien cenu izmaiņas saista ar starptautiskajiem notikumiem, taču realitātē cenu dinamiku ietekmē gan sezonālās svārstības, gan ražas apjoms, gan piegādes izmaksas," skaidro LaTS valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. (Plašāka informācija par LaTS prognozēm meklējama aģentūrā LETA).
Kritums par 0,6%
2026. gada pirmie divi mēneši pārtikas cenu ziņā no pircēju viedokļa bija patīkami, jo milzīgas pārtikas preču inflācijas nebija, tieši pretēji.
Šāgada februārī, salīdzinot ar šī paša gada janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,6%, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP).
Galvenokārt atlaižu akciju ietekmē februārī cenas samazinājās gaļas izstrādājumiem (par 3,7%), sviestam (par 9,4%), vājpienam (par 5,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (par 6,4%), sieram (par 1,1%) un žāvētai gaļai (par 1,6%). Lētāki kļuva arī miltu konditorejas izstrādājumi (par 1,2%) un šokolāde (par 1,3%). Cenas kritās svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (par 1,4%), olīveļļai (par 7%), augļu un dārzeņu sulām (par 3,1%) un kartupeļiem (par 3,9 %), rāda CSP aprēķini.
Cenas aptuveni par 10% auga dažādiem dārzeņiem. Dārgākas kļuva žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis (par 8,7%), garšvielas, kulinārijas garšaugi un sēklas (par 6,9%), citi svaigi augļi (par 5,7%), svaigas ogas (par 4,9%), kā arī svaigas dateles, vīģes un tropu augļi (par 3,4%).
2026. gada februārī, salīdzinot ar 2025. gada februāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gan auga, un pieaugums bija 2,4%. Īpaši būtisks bija cenu kāpums kafijai (par 16,7%), svaigai, atdzesētai vai saldētai vistas gaļai (par 12,2%), dārzeņiem (par 15,6%), olām (par 18,2%), šokolādei (par 10,4%), miltu konditorejas izstrādājumiem (par 3,6%). Dārgākas bija kļuvušas arī žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis (pat par 29,9%), svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa (par 23,1%), svaigi citrusaugļi (par 19%), kā arī žāvēta gaļa (par 5,3%). Savukārt lētāks bija kļuvis sviests (par 19,9%), olīveļļa (par 22,5%), kartupeļi (par 17,2%), svaigas dateles, vīģes un tropu augļi (par 11,9%), gaļas izstrādājumi (par 2,3%) un vājpiens (par 5,1%).
Jaunākie CSP publiskotie dati par mazumtirdzniecību attiecas uz šāgada janvāri, un tie rāda, ka 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,7%, bet, salīdzinot ar 2025. gada decembri, tā samazinājās par 1,2%.
CSP pētījums arī rāda, ka pārtikas mazumtirdzniecībā strādājošo uzņēmēju noskaņojums 2026. gada janvārī uzlabojās, ja salīdzina ar noskaņojumu 2025. gada decembrī, bet šāgada februārī tas atkal pasliktinājās.
Pēta veikalus
Jāatgādina, ka tieši pārtikas cenām ne tikai šogad, bet arī jau pagājušajā gadā tika pievērsta liela uzmanība politiskā līmenī. Pagājušā gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un vairākām nozaru organizācijām parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz "zemo cenu pārtikas groza" nodrošināšanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.
Šāgada februārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka ir secinājis – pārtikas "zemo cenu grozos" bieži trūkst vairāku memorandā noteikto produktu kategoriju. PTAC arī atgādināja, ka zemo cenu preču groza kategorijas ir maize, piens, piena produkti, svaigi dārzeņi, svaigi augļi, gaļa, svaigas zivis, olas, milti un citi graudaugi, augu eļļas.
"Lai gan memorands paredz, ka grozā jābūt vismaz vienam produktam no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām, novērojumi liecina – tirgotāji pilnu kategoriju tvērumu nodrošina reti," uzsver PTAC.
Savukārt tirgus izpētes aģentūra SeeNext, veicot slepenu cenu vērtēšanas pētījumu, ir salīdzinājusi 28 bieži pirktu preču vidējās cenas zīmolu Maxima, Lidl, Rimi, Mego un top! veikalu tīklos gan Rīgā, gan Daugavpilī. Pētījumā konstatēts, ka izvēlētā produktu groza kopējā cena zīmola Mego veikalos ir vidēji 53,02 eiro, veikalos top! – 51,43 eiro, Rimi – 44,22 eiro, Maxima – 43,98 eiro, bet Lidl – 39,75 eiro.
"Pētījumā arī konstatēts, ka Lidl veikalu tīklā gandrīz nebija atšķirību cenās produktiem, kas nopērkami veikalā Rīgā, un tiem, kas nopērkami Daugavpilī. Savukārt lielākā salīdzināto produktu cenas atšķirība starp pilsētām tika konstatēta veikalu tīklā top!, kur tā sasniedza 2,23 eiro. Mego veikalu tīklā atšķirība starp produktu cenām veikalos Rīgā un Daugavpilī bija viens eiro," vēsta LETA.
Ģeopolitiskā spriedze
"Februārī gada inflācija Latvijā mazinājās ceturto mēnesi pēc kārtas. Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā bija palielinājies tikai par 2,3%. Šis inflācijas samazinājums bijis diezgan iespaidīgs – vēl 2025. gada oktobrī gada inflācija Latvijā bija lielāka par 4%. Kopš 2025. gada vidus kopējais patēriņa cenu līmenis bijis gandrīz nemainīgs – cenu pieaugumu dažās produktu grupās kompensēja zemākas cenas citur. Nākamajos mēnešos kopējais patēriņa cenu līmenis tomēr pieaugs, līdzi pakāpsies arī gada inflācija – galvenokārt militārā saspīlējuma Tuvajos Austrumos ietekmē," uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Latvijā "inflācijas dinamiku nosaka virkne dažādu faktoru, no kuriem daudzi spēlē tieši inflācijas samazināšanas virzienā. Piemēram, darba samaksas kāpums 2025. gada nogalē bijis lēnāks par prognozēto. Kopš ziemas sākuma globālā mērogā būtiski mazinājās cenas graudaugiem un kafijai, kā arī nostiprinājās eiro valūtas kurss pret ASV dolāru. Šo un dažu citu faktoru ietekmē Latvijas inflācija 2026. gada pirmajos divos mēnešos bija mazāka par gaidīto," skaidro O. Krasnopjorovs.
Ekonomists arī mudina ņemt vērā, ka "militārā saspīlējuma Tuvajos Austrumos galīgo ietekmi uz globālām energoresursu cenām noteiks vairāki grūti prognozējami faktori, piemēram, militārā konflikta garums un iznākums, kā arī tas, cik ilga būs pauze kuģošanai pa Hormuza šaurumu, cik lielā mērā tiks traucēta naftas un gāzes ieguve un būs bojāta energoresursu pārstrādes un eksporta infrastruktūra Tuvo Austrumu reģiona valstīs, un arī tas, cik ātri un cik lielā mērā energoresursu piegādes no konfliktu skartā reģiona varēs aizstāt ar citām piegādēm".
Karadarbība Tuvajos Austrumos "ir gandrīz apstādinājusi satiksmi Hormuza šaurumā, caur kuru parasti plūst aptuveni piektā daļa pasaules naftas un piektā daļa pasaules gāzes tranzīta. Irānas uzbrukumu dēļ Persijas līča valstis ir bijušas spiestas būtiski samazināt naftas izlaidi, savukārt pasaules vadošā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāja Katara ir būtiski ierobežojusi sašķidrinātās gāzes ražošanu, kas atbilst aptuveni 20% no pasaules piedāvājuma, turklāt nav skaidrs, cik daudz laika prasīs ražošanas atjaunošana, pat ja militārais konflikts Tuvajos Austrumos norimtu. Šo notikumu ietekmē kopš februāra beigām Brent naftas cena auga par vairāk nekā 20% un pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, savukārt gāzes cena Nīderlandes TTF biržā pakāpās par teju 80%, pārsniedzot 50 eiro par megavatstundu," situāciju raksturo Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece un turpina: "Enerģijas cenu lēciens nes līdzi arī augstākas transportēšanas izmaksas un dārgāku mēslojumu tajos gadījumos, kad tas tiek ražots no dabasgāzes. Turklāt Persijas līča valstu lielā loma mēslojuma ražošanā var ierobežot tā pieejamību pasaulē. Šie faktori ar nobīdi laikā atspoguļosies globālo pārtikas cenu kāpumā."
Starptautiskais Valūtas fonds ir novērtējis, ka, piemēram, naftas cenai noturoties visu gadu par 10% augstākā līmenī nekā pirms konflikta, globālā inflācija pieaugtu par 0,4 procentpunktiem, norāda A. Buceniece.
Raksturojot tendences Latvijā, ekonomiste vērš uzmanību uz to, ka "globālo cenu kāpuma ietekme Latvijā visvairāk novērojama degvielas tirgū. Marta sākumā cenas degvielas uzpildes stacijās strauji kāpa. Augstāku gāzes cenu dēļ iespējamas lielākas elektroenerģijas cenu svārstības. Dabasgāzes cenu celšanos ātrāk sajutīs tās mājsaimniecības un tie uzņēmumi, kas elektrību un gāzi pērk par biržas cenām. Ietekme būs plašāka gadījumā, ja konflikts ieilgs un gāzes krājumi, kas Inčukalna gāzes krātuvē patlaban ir samērā zemā līmenī, nākamajai apkures sezonai būs jāveido par būtiski augstākām cenām".
Vai būs jātaupa?
Būtu pārspīlēti apgalvot, ka mūsu valstī gandrīz visi iedzīvotāji ir nabadzīgi, tomēr daudzi cilvēki balansē uz robežas starp vidusslāņa labklājību un nabadzības risku.
48% Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu situāciju raksturo kā vidēju, bet 25% – kā visumā labu. Tajā pašā laikā 17% respondentu savu finansiālo situāciju vērtē kā samērā sliktu, bet 5% – kā ļoti sliktu. Vien aptuveni 5% respondentu ir pilnībā apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju, rāda SEB bankas Finanšu labklājības indeksa aptauja, ko veica aģentūra Norstat.
Vērtējot savas pašreizējās naudas tērēšanas iespējas, 45% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu ienākumi ļauj iegādāties pārtiku un apģērbu, veikt obligātos maksājumus un reizēm pat nedaudz naudas iekrāt, taču neļauj veikt lielākus pirkumus, piemēram, iegādāties sadzīves tehniku. 15% iedzīvotāju norāda, ka naudas pietiek vien pārtikas un vēl paša nepieciešamākā iegādei, bet vēl ap 3% – ka pat pārtikas iegādei naudas nepietiek.
Vērtējot reģionālā aspektā, Rīgā dzīvojošie biežāk nekā mazpilsētu un lauku iedzīvotāji jūtas finansiāli stabili.
"Fakts, ka gandrīz puse sabiedrības dzīvo bez iespējas veikt lielākus pirkumus un tikai daži procenti jūtas patiesi finansiāli brīvi, nozīmē, ka pat neliels cenu kāpums vai neparedzēti izdevumi var ātri radīt nopietnu spriedzi mājsaimniecību budžetos," aicina ņemt vērā SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Pēc Labklājības ministrijas datiem 2026. gada janvāra beigās Latvijā 41 164 cilvēkiem bija piešķirts trūcīgās personas statuss, bet 16 138 cilvēkiem – maznodrošinātas personas statuss. Šogad trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 425 eiro, pārējām personām – 298 eiro. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 680 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā – 476 eiro, atsaucoties uz Labklājības ministriju, vēsta LETA.
Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 24% iedzīvotāju (24,7% iedzīvotāju pēc CSP datiem, 24,3% – pēc Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem). Šie dati gan attiecas uz 2024. gadu, bet, visticamāk, būtiskas izmaiņas pērn nav notikušas.
Pamatojoties uz datiem, var secināt, ka aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs gadījumā, ja jūtami sadārdzināsies pārtika, būs spiests pārplānot savus tēriņus. Visticamāk, naudas ēšanai pietiks, bet nāksies atteikties no kultūras pasākumu biļešu iegādes, citiem neobligātiem pirkumiem un no izdevumiem saviem hobijiem.
Jāatgādina arī, ka Ekonomikas ministrija jau 2024. gadā publiskoja aprēķinus, ka daudzas Latvijas mājsaimniecības pārtikai tērē vidēji ap 25–30% no saviem ienākumiem.