Pensiju 3. līmeņa aktīvi pērn sasnieguši 1,05 miljardu eiro vērtību, liecina Manapensija.lv dati. Tas ir par 157 miljoniem eiro jeb 18% vairāk nekā pirms gada. Palielinājies arī dalībnieku skaits, sasniedzot 444 tūkstošus (2024. gada izskaņā – 430 tūkstoši). Salīdzinājumam – pensiju 2. līmenī pagājušā gada beigās bija uzkrāti gandrīz 10 miljardi eiro, šobrīd šis skaitlis jau ir pārsniegts.
Ņemot vērā veiksmīgo gadu finanšu tirgos, no pensiju 3. līmeņa plāniem pērn vislabākos rezultātus uzrādījuši 100% aktīvie plāni. Tā CBL indeksu plāna pieaugums sasniedzis 9,67%, Indexo akciju plāna – 7,06%, Swedbank dinamika+100 – 7,01% un SEB klimata indeksu pensiju plāns – 6,92%. Jāatzīmē, ka pensiju 2. līmenī četri plāni pārsniedza 9% pieauguma atzīmi (100% aktīvie pensiju plāni: CBL indeksu plāns (9,82%), CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns (9,19%), INVL Maksimālais 16+ (9,04%) un 50% aktīvais plāns – Aktīvais plāns). Salīdzinājumam – pagājušajā gadā Vanguard globālais indeksu fonds (ISIN: IE00BK5BQT80) strādāja ar 8,38% atdevi, liecina Justetf.com dati. Bet Latvijā vidējā inflācija pērn bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Līdz ar to bankas Luminor aktīvā plāna rezultāts pērn nepārsniedza inflāciju, attiecīgi Luminor nākotne indekss+16-50 ienesīgums bija 1,81%.
Protams, pensiju plānu ienesīgums ir jāvērtē ilgākā laika periodā, jo tikai viens gads pilnībā neparāda plānu darbības efektivitāti. Viena gada rezultāti neliecina par to, ka šādi rezultāti būs arī ilgtermiņā. Tomēr vienlaikus ir svarīgi ik pa laikam izvērtēt, vai katra paša izvēlētais plāns nestrādā ar izteiktu zemāku ienesīgumu nekā citi tajā pašā kategorijā. Lai arī atšķirība viena vai pāris procentpunktu ietvaros viena gada laikā var nešķist būtiska, desmitgažu laikā ienesīgumu tā var ietekmēt vērā ņemami.
Akcijas pelna vairāk
Tāpat gada laikā ir uzlabojies dalībnieku sadalījums aktīvajos un konservatīvajos pensiju 3. līmeņa plānos, arvien vairāk dalībnieku izvēlas aktīvos plānus. Protams, jāņem vērā, ka, tuvojoties naudas izņemšanas periodam, svarīgāk ir saglabāt tās vērtību. Bet vienlaikus pensiju 3. līmeņa nosacījumi ļauj pagaidīt (ja tas krājējam ir iespējams) un pārlaist tirgus kritumu laikus, un izņemt naudu augošu tirgu apstākļos.
Iepriekš 100% aktīvos plānus izvēlējās vismazāk krājēju, bet tagad – konservatīvos un sabalansētos plānus. Tā 2024. gada izskaņā 33% dalībnieku savus pensiju 3. līmeņa uzkrājumus bija novirzījuši konservatīvajos un sabalansētajos plānos. To vidējais ienesīgums gadā pēdējos 15 gados ir bijis 1,94%. 40% bija ieguldījuši 50% un 75% aktīvajos plānos, bet 27% – 100% aktīvajos plānos. No aktīvajiem plāniem vismaz 15 gadus strādā tikai viens – Swedbank dinamika+100, un tā vidējais ienesīgums šajā laika periodā ir bijis 7,43% gadā.
Pērn 100% aktīvajos plānos ieguldīja jau 32% krājēju, attiecīgi bija mazāk to cilvēku, kuri izvēlējušies pārējo tipu plānus: 38% deva priekšroku 50% un 75% aktīvajiem plāniem, 30% – konservatīvajiem un sabalansētajiem plāniem.
Vēsturiski ilgtermiņā akciju tirgus (100% aktīvie plāni, kas iegulda akcijās) ir spējuši pelnīt vairāk nekā obligāciju tirgus (konservatīvie un sabalansētie plāni, kas iegulda valstu un uzņēmumu obligācijās). No konservatīvajiem un sabalansētajiem plāniem atdevi, kas ir lielāka par 4%, pērn sasniedza trīs plāni: SEB sabalansētais ienesīgums bija 4,53%, Luminor nākotne 55+ – 4,38%, CBL sabalansētais – 4,02%.
Svārstīgā laikā
"Kamēr ekonomikas izaugsme saglabāsies stabila un ASV Federālo rezervju sistēma plāno vēl dažus monetārās politikas procentu likmju samazinājumus, akciju tirgus izaugsmes prognozes joprojām ir pozitīvas – vismaz 2026. gada pirmajā pusē. Diemžēl februārī uzsāktais jaunais ASV un Izraēlas karš pret Irānu uzreiz izraisīja tirgus svārstības: galveno valstu akciju cenas kritās par 1–3%, bet gāzes un naftas cenas pieauga par 5–10%. Šī situācija kalpo kā vēl viens atgādinājums tam, ka svārstības tirgos ir neizbēgamas un ieguldīšana ir ilgtermiņa process," norāda Luminor Pensiju ieguldījumu daļas vadītājs Tarass Buka.
Savukārt Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atgādina, ka sākotnēji tirgi iecenoja samērā īsu konfliktu Tuvajos Austrumos, dienām ritot, bilde zīmējās drūmāka, bet nesenie prezidenta ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi tirgu nedaudz nomierinājuši un cenu līmenis atkal norāda uz cerībām par drīzu konflikta risinājumu. Kopējā nenoteiktība ir ļoti augsta, skaidrs, ka vēl redzēsim lēcienus un svārstības cenās, nav arī izslēgts, ka tirgi kādos brīžos pārreaģēs.
Jāatgādina, ka gada sākumā lielākā daļa Bloomberg aptaujāto analītiķu bija optimistiski noskaņoti attiecībā uz akcijām, paredzot, ka ASV S&P 500 indekss pieaugs par aptuveni 9%. Tika prognozēts, ka pasaules akciju ienesīgums būs 6–7%, savukārt obligāciju ienesīgums varētu būt 3–5% robežās.