Jums ir skaidrs, pret ko patiesībā trešdienas vakarā pie Rīgas pils protestēja sanākušie un kas viņus uz to ir pagrūdis?
Pūlī bija dažādi cilvēki, un tur droši vien ir dažādas motivācijas, bet, ja es uzdrošinātos vispārināt, cilvēki pauda savu neapmierinātību ar tiem dzīves apstākļiem, kādi nu katram ir. Kaut kas ar laiku cilvēkā sakrājas, aug neapmierinātība ar to, kā viņam dzīvē iet tādā visplašākajā nozīmē. Noteikti kaut kādi neapmierinātības aspekti ir saistīti ar pašu Covid pandēmiju, ar neziņu, ar nedrošību, ar valdības līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, kas bieži vien ir nekonsekventi, droši vien ar neprasmīgo komunikāciju no valdības puses, brīžiem tādu pretrunīgu. Neapmierinātība cilvēkos aug dažādu iemeslu dēļ, bet tad parādās kaut kāds trigeris – palaidējmehānisms, kas tad ļauj to visu manu sāpi izkliegt. Un tajā mirklī ir jautājums, kurš manī ir gatavs klausīties. Un neizbēgami parādās ieinteresētās puses, kas šo milzīgo enerģiju grib kaut kā kanalēt, kaut kā virzīt savu interešu virzienā.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!