Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 18. maijs
Inese, Inesis, Ēriks

Skolas krievu valodas vietā varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu

Skolas krievu valodas vietā kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā otrdien skatīja jautājumu par skolotāju sagatavošanu darbam skolās.

IZM marta sākumā aptaujāja 450 izglītības iestādes par to iespējām nodrošināt citas otrās svešvalodas apguvi krievu valodas vietā no 2026.gada 1.septembra.

Vairums skolu krievu valodu plāno aizstāt ar vācu valodu - šādu atbildi sniegusi 401 izglītības iestāde. 91 skola plāno nodrošināt franču valodas apguvi, bet 79 - spāņu valodu.

Skolu gatavība mācīt citu otro svešvalodu, ne krievu valodu, atšķiras, atzina IZM. Ir skolas, kurās jau no šī mācību gada sākta pakāpeniska krievu valodas kā otrās svešvalodas nomaiņa ar franču vai vācu valodu. Savukārt citās skolās valda neziņa, vai pāreju uz otrās svešvalodas nomaiņu netraucēs svešvalodu pedagogu trūkums. Izglītības iestādes uztrauc arī lielais skolēnu skaits, kas šobrīd apgūst krievu valodu.

IZM šogad plāno iepirkt papildu kvalifikācijas kursus pedagogu sagatavošanai. Tam varētu tikt iztērēti ap 130 000 eiro. Starp iecerētajām jomām ir arī otrā svešvaloda - vācu valoda, franču valoda un spāņu valoda. 2023.gadā otrās svešvalodas skolotāja kvalifikāciju ieguva 17 pedagogi.

Par svešvalodu skolotāju varētu strādāt arī personas, ieguvušas sertifikātu pēc programmas, kas saskaņota ar IZM, paredz ministrijas iecerētie Ministru kabineta grozījumi. Programmu būs jāizstrādā un jāīsteno ārvalstu institūcijām Latvijā, kurām ir izglītojoša funkcija.

IZM ir vienojusies ar Valsts valodas centru par to, kā tiek interpretētas likuma normas par nepieciešamajām valodas zināšanām, lai pasniegtu otro svešvalodu. Piemēram, franču valodas skolotājs varēs nepārvaldīt latviešu valodu nepieciešamajā līmenī. Tā vietā skolotājs saziņā ar skolēniem izmantotu franču vai angļu valodu. Ja komunikācijā ar skolēniem radīsies grūtības, skolai būs jāmeklē risinājumi.

Otrās svešvalodas apguve skolās ir obligāta, bet izglītības iestāde pieņem lēmumu, kādas valodas stundas tā nodrošinās.

Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu. Krievu valodu, pēc ministrijas rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.

Pērn gada sākumā ministrija veica aptauju par otrās svešvalodas izvēles un apguves nodrošināšanu 315 Latvijas skolās, kurās saskaņā ar Valsts izglītības un informācijas sistēmas datiem kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda. No kopumā 307 skolām, kas aizpildīja aptauju, 252 nenodrošina skolēniem izvēles iespējas pamatizglītības posmā apgūt kādu no ES valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu. 135 izglītības iestādes norādījušas, ka iemesls tam ir pedagogu trūkums, savukārt 129 skolās jau vēsturiski tiekot piedāvāta tikai tā valoda, kas nav ES oficiālā valoda.

Kā pauž ministrija, "būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām", kā arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, tā saņēmusi vairāku vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.

IZM piedāvā no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.

Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu, svešvalodas apguvei 5.klasē atvēlot lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz no 4.klases. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve būtu īstenojama 5. un 6.klasē, 2028./2029. mācību gadā - 5., 6. un 7.klasē, 2029./2030. mācību gadā - 5., 6., 7. un 8.klasē, bet 2030./2031.mācību gadā visā pamatskolas posmā (5.-9.klasē).

Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina tās apguvi līdz pamatizglītības posma beigām. Tas attieksies arī uz krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi.

Savukārt skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.

Vienlaikus publiskajā apspriešanā saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret IZM ieceri. Divu nedēļu laikā tika saņemti vairāk nekā 300 fizisko personu un dažādu biedrību pārstāvju viedokļi, vairums no tiem ir pret pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā.

Iebildumi galvenokārt tiek pamatoti ar uzskatu, ka nedrīkst bērnus ierobežot apgūt viņu dzimto valodu, kā arī tiem pašiem vajadzētu izlemt, kuru valodu apgūt. Tiek arī uzsvērts, ka nedrīkst pieņemt izvēli atteikties no krievu valodas politisku apsvērumu dēļ. Šādu ministrijas ieceri atsevišķi iebilduma iesniedzēji sauc par "krievvalodīgo genocīdu Latvijā".

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija paliek tukša

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas