Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Soli tuvāk kosmosam

Latvija jau kopš pērnā gada ir pilntiesīga Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociētā dalībvalsts. Šis statuss tai ir devis iespēju piedalīties dažādās ar šo jomu saistītās programmās, arī jauno astronautu atlases konkursā. EKA ir izsludinājusi pieteikšanos uz karjeras un projektu astronautu vakancēm (kopumā ap 25).

Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins, kurš savulaik bija viens no pretendentiem dalībai Marsa izpētes programmā, preses konferencē par Latvijas kosmosa stratēģiju 2021.–2027. gadam skaidroja, ka karjeras astronauti būs pilna laika darbinieki lielās un ilgstošās misijās, arī lidojumā uz Mēnesi, projektu astronauti – piesaistīti konkrētiem projektiem. "Iepriekšējā atlase notika pirms 11 gadiem. Mums ir paveicies, ka varam pieteikties šajā konkursā, jo pērn kļuvām par EKA dalībvalsti. Piemēram, Lietuvai, kuras nav dalībvalstu vidū, nav šādas iespējas," uzsvēra Irbins. 


Atlase jau šogad

Šajā reizē lielāks akcents likts uz to, lai jauno astronautu vidū būtu vairāk sieviešu nekā iepriekš, kā arī konkursā ļauts piedalīties cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atlase tiks veikta, ņemot vērā vairākus kritērijus: augstākā izglītība maģistra līmenī, ieteicams dabaszinātnēs, vismaz triju gadu pieredze savā darbības jomā, izcila veselība (pilotu otrās klases medicīnas pārbaude), ļoti labas angļu valodas prasmes, vēlamas arī citu svešvalodu zināšanas, it īpaši krievu valodas, jo EKA cieši sadarbojas ar Krievijas Kosmosa aģentūru un izmanto Krievijas kosmosa kuģus. Tāpat nozīmīgs faktors būs motivācija, mērķi saistībā ar šo jomu, dalība zinātniskajās misijās, pieredze kalnos kāpšanas ekspedīcijās, niršanas un pilotēšanas prasmes un arī pirmās palīdzības zināšanas. Pluss būs arī pieredze pētniecībā un lielākos zinātniskos projektos, kā arī aizraušanās un vaļasprieki. 

Atlase sāksies jau šogad un ilgs līdz nākamā gada oktobrim. Kandidātiem būs jāiziet sešas kārtas. Pirmā notiks no 31. marta līdz 28. maijam, kad EKA portālā tiks atvērta pieteikšanās vietne – tajā pretendentiem būs jānosūta CV, motivācijas vēstule un detalizēta aptaujas anketa. Ņemot vērā pieredzi iepriekšējā konkursā, kurā pieteicās vairāk nekā 8000 cilvēku, lielākais atbirums paredzams tieši pēc pirmās kārtas, sacīja Irbins. Pēc tam plānotas vairākas psiholoģiskās testēšanas, bet pēc trešās kārtas – pamatīga medicīniskā pārbaude, savukārt pēdējos raundos notiks individuālas intervijas. 2022. gada oktobrī būs zināmi tie, kuri būs izturējuši atlasi. Šiem cilvēkiem būs jāiziet divu gadu apmācību kurss, un tas nozīmē, ka līdz potenciālajam lidojumam nāksies gaidīt vismaz četrus gadus.

Irbins atklāja, ka viņa vadītā asociācija ir uzņēmusies "mazu sociālo funkciju – apkopot tos cilvēkus, kuriem būtu interese pieteikties, lai kopīgi cits citam palīdzētu gatavošanās procesā". Asociācija uzrunāja iepriekšējās atlases komisijas vadītāju, un viņš uzņēmās neformāli konsultēt gatavošanās procesā. Patlaban no Latvijas ir zināmi desmit cilvēki, kuriem ir interese piedalīties atlasē un ar kuriem reizi mēnesī notiek attālinātas tikšanās, lai pārrunātu darāmo. Piemēram, tiklīdz būs atcelti ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojumi, tiks rīkotas niršanas apmācības.


Iespēja arī uzņēmējiem

Šajā jomā ir iespēja darboties arī uzņēmējiem – piesakoties konkursos. Un Latvija nebūt nav bārabērna lomā, jo ir izdevies iegūt pasūtījumus gan elektronikas, gan IT, gan materiālzinātņu jomā, teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko. Viņš uzsvēra, ka ir virkne uzņēmumu, kas neapzinās lieliskās iespējas piedāvāt savus produktus EKA. Nereti lielie kosmosa nozarē strādājošie uzņēmumi, kā Airbus, dalībvalstīs paši meklē potenciālos elektronikas un mehatronikas detaļu piegādātājus. Piemēram, Igaunija šajā jomā atgūst divreiz lielāku summu, nekā tā iemaksā EKA. Arī Latvijai ir šāds mērķis (tās ikgadējā iemaksa ir trīs miljoni eiro), akcentēja Irbins. 

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar aviāciju ir saistīta vairāk nekā 100 gadu. Viens no tās absolventiem ir Frīdrihs Canders, kurš ir uzskatāms par kosmosa pionieri Latvijā. Arī pašlaik augstskola aktīvi darbojas šajā jomā, norādīja RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. Viens no virzieniem – materiālu tehnoloģijas: kompozītmateriāli, nanopārklājumi, 3D drukāšana. Sadarbībā ar EKA plānots veidot laboratoriju tīklu – viens virziens būs precīza laika noteikšanas tehnoloģijas, ko izmanto satelītu pozicionēšanai, otrs – pārtikas piegāžu tehnoloģiju pilnveidošana kosmosa vajadzībām. RTU paredzējusi veidot arī jaunu studiju programmu. Patlaban tāda ir bakalaura līmenī, bet iecerēts atvērt arī maģistra līmeņa programmu. Galvenais fokuss tajā būtu uz inženieriem, kuri strādās ar kosmosa tehnoloģijām un materiāliem. Patlaban rit sarunas ar vairākām Francijas augstskolām par, iespējams, kopīgas programmas izveidi.

Runājot par Valsts pētījumu programmu (VPP), šobrīd atsevišķas kosmosa jomai veltītas programmas nav, piebilda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Taču arī esošajās, piemēram, Covid-19 seku mazināšanai, daudzi mūsu zinātnieku piedāvātie risinājumi var tikt izmantoti kosmosa nozarē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas