Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares profesionāļu vidē gan ir neviennozīmīgs viedoklis par šī tīkla un projekta kopumā uzturēšanas izmaksu adekvātumu. Proti, pastāv viedoklis, ka reālās tīkla uzturēšanas izmaksas varētu būt 3-5 reizes zemākas, nekā šobrīd par to tiekot maksāts.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji šādu pieņēmumu īsti nenoliedz, vienlaikus skaidrojot, kādēļ tīkls vispār izveidots un kādēļ tā izmaksas ir diezgan apjomīgas.
Proti, Diena uzdeva IZM jautājumu - vai ir taisnība, ka IZM turpina tērēt vairākus miljonus eiro Latvijas akadēmiskā tīkla uzturēšanai, lai gan pašlaik Latvijas IT infrastruktūras jaudas ļautu zinātnes iestādēm nepieciešamo datu pārraides jaudu pilnībā nodrošināt ar publisko infrastruktūru?
Uz to IZM sniedza plaši izvērstu atbildi, taču vienlaikus jāsecina, ka uz pamata jautājumu konkrētu atbildi nedod. IZM norāda, ka atbilstoši Vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta īstenošanu Nr. 2010/0239/2DP/2.1.1.3.2/10/IPIA/VIA/001 (turpmāk - projekts), kas parakstīta starp Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un IZM 2010. gada 16. novembrī, ir izveidots Latvijas akadēmiskais datu pārraides tīkls.
Tāpat IZM uzsver, ka Latvijas akadēmiskais datu pārraides tīkls (NREN) ir komplekss valsts mēroga datu apmaiņas projekts, kas izveidots un uzturēts saskaņā ar apstiprinātu Eiropas Savienības struktūrfondu (ESF) projektu. Šī infrastruktūra ietver 26 NREN piekļuves punktus, kas savstarpēji savienoti vienotā datu centrā Rīgā, Ķīpsalā, veidojot vienotu integrētu sistēmu, kas apvieno vairāk nekā 20 dažādas institūcijas.
Akadēmiskais tīkls sastāv no fiziskā Datu centra Ķīpsalā, kurā ietilpst datu centra infrastruktūra – iekārtas, serveri, maršrutētāji, drošības vārtejas, dzesētāji, strāvas ģenerators un citi tehnoloģiskie risinājumi; valsts mēroga DWDM/MPLS optiskās pārraides tīkla, kas aptver 26 reģionālos piekļuves punktus un sakaru iekārtas gala lietotājiem – augstskolām, zinātniskajām institūcijām un to struktūrvienībām; kā arī tiešajiem šķiedru savienojumiem ar Latvijas zinātniskajām un akadēmiskajām institūcijām, norāda IZM.
“Šī infrastruktūra ir vienots funkcionāls veselums, kurā visi komponenti – optiskās līnijas, DWDM kanāli, MPLS konfigurācijas un Cisco tīkla elementi – darbojas integrētā režīmā. Atbilstoši projekta nosacījumiem IZM nodrošina tīkla darbību, pakalpojuma sniedzējs tiek izvēlēts publiskā iepirkuma rezultātā,” skaidro ministrijas pārstāvji, piebilstot, ka vienošanās par Akadēmiskā tīkla uzturēšanu ir noslēgta starp IZM un SIA Tet.
Sausi juridiskas atbildes
Tāpat IZM tika jautāts, vai ir izvērtēta iespēja budžeta taupīšanas nolūkos lauzt valstij neizdevīgo līgumu par Akadēmiskā tīkla uzturēšanu un šos darbus veikt pašu spēkiem, vai arī izmantojot publisko datu pārraides infrastruktūru? Uz šo jautājumu ministrijas sniegtā atbilde ļauj secināt, ka, šāda potenciāla iespēja jau sākotnēji vispār nav bijusi izskatīta, kas IZM ieskatā būtībā izrietot no finansējuma piešķiršanas nosacījumiem, kas gan ir strīdīgi vērtējams arguments.
IZM savā atbildē uzsver, ka: “Vienošanās ar Valsts izglītības attīstības aģentūru tiesiskais tvērums nepieļauj projektā iegūto pamatlīdzekļu norakstīšanu, atsavināšanu vai izmantošanu citiem mērķiem 10 gadu garumā, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” un minētās Vienošanās Nr. 2010/0239/2DP/2.1.1.3.2/10/IPIA/VIA/001 4.15. un 4.16. punkti: “4.15. Ja Projekta īstenošanas gaitā ir radīti vai iegādāti pamatlīdzekļi, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, lai tie vismaz 10 (desmit) gadus pēc Projekta ietvaros finansējuma saņēmējam veikta pēdējā maksājuma tiktu izmantoti atbilstoši Eiropas Reģionālā fonda finansējuma piešķiršanas mērķim.”
“4.16. Finansējuma saņēmējam ir aizliegts 10 (desmit) gadus pēc Projekta ietvaros finansējuma saņēmējam veikta pēdējā maksājuma saņemšanas atsavināt vai norakstīt Projekta ietvaros daļēji vai pilnībā radītos vai iegādātos pamatlīdzekļus.” Pēdējais finansējums šī projekta realizācijā saņemts 2016. gada 31. martā, līdz ar to IZM ir jānodrošina projekta darbība līdz 2026. gada 31. martam. IZM visi pakalpojumu līgumi ir slēgti publisku iepirkumu rezultātā.
Līguma laušana šajā gadījumā būtu nepamatota un radītu būtiskus finansiālus un reputācijas riskus. Šāda rīcība varētu tikt uzskatīta par nepamatotu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu, kas savukārt varētu novest pie pienākuma atmaksāt projektā ieguldītos finanšu līdzekļus – aptuveni 15 miljonus eiro. Papildus jāuzsver, ka šāda rīcība radītu reputācijas riskus Izglītības un zinātnes ministrijai kā vadošajai iestādei projekta īstenošanā. Jāņem vērā, ka IZM šobrīd nodrošina Akadēmiskā tīkla uzturēšanu atbilstoši tā sākotnējai izveidei, un projekta tehnisko specifikāciju, topoloģiju, kā arī nepieciešamo aktivitāšu un vajadzību kopumu izstrādāja Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju pārstāvji. Līdz ar to projekta tehniskais un funkcionālais risinājums balstās akadēmiskās kopienas noteiktajās prasībās.”
Diemžēl IZM arī pēc būtības nesniedz atbildi uz jautājumu, kurā ministrijai tika lūgts komentēt nozares ekspertu teikto, ka patiesās Latvijas akadēmiskā tīkla uzturēšanas izmaksas varētu būt no 3-5 reizēm mazākas, kas valstij ļautu ietaupīt vairākus miljonus eiro un novirzīt tos citām valsts prioritātēm.
Tā vietā IZM sniedz plašu skaidrojumu par to, kā vispār radies projekts kopumā, taču vienlaikus savā atbildē norāda interesantu niansi – notiekot darbs pie jauna projekta par pirmšķietami jauna Akadēmiskā tīkla izveidi.
“Akadēmiskais tīkls tika veidots balstoties uz vairāku zinātnisko priekšizpētes projektos iegūto vajadzību kopumu. Projekta izstrādē un realizācijā piedalījās visi projekta partneri - kopā projektā tika iesaistītas 68 zinātniskās institūcijas. Aktīvi darbu grupās piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju un augstskolu pārstāvji Akadēmiskā tīkla projekta izveidē 2011-2016. gadā, kā rezultātā tika izveidots esošais Akadēmiskais tīkls. IZM šobrīd tikai nodrošina šī projekta izpildi un tiek veidots jauns projekts par šāda Akadēmiskā tīkla izveidi pēc šī projekta beigām. Jāņem vērā, ka šādi Akadēmiskie tīkli ir izveidoti visā Eiropā un viņus vieno kopējais Eiropas akadēmiskais tīkls GEANT, līdz ar to Latvijas gadījums nav nedz unikāls ne neparasts. Izmaksas veido objektīvo projekta vajadzību kopums, kas protams 10 gadu griezumā ir mainījies gan institūciju apvienošanu rezultātā, gan tehnoloģiskās attīstības rezultātā,” norāda IZM.
Savdabīga atbilžu politika
Visa iepriekš minētā kontekstā īpaši interesanta šķiet IZM rīcība saistībā ar jautājumu par kāda uzņēmuma iesaisti šajā projektā Tet apakšuzņēmēja statusā. Sākotnēji uzdotajos jautājumos tika nejauši sajaukti uzņēmumu nosaukumi un IZM uzdotajos jautājumos tika norādīts kļūdainais uzņēmuma nosaukums, attiecīgi ministrija skaidri atbildēja, ka šāds uzņēmums šajā projektā nav iesaistīts un nav Tet apakšuzņēmējs.
Taču – kad vēlāk IZM tika vēlreiz uzdots jautājums jau ar precizētu uzņēmuma nosaukumu - SIA Corporate Services, ministrija vienā atbildē norādīja: “IZM nav līguma ar SIA Corporate Services. IZM ir līgums ar SIA Tet par Akadēmiskā tīkla darbības nodrošināšanu.”. Savukārt jautāti vēlreiz par šī uzņēmuma iesaisti, tostarp kā Tet apakšuzņēmējam, IZM sniedza vēl dīvaināku atbildi: “IZM ir informācija par apakšuzņēmumiem. Tie tiek arī atbilstoši līgumam uzraudzīti. Saskaņā ar noslēgto līgumu, neesam tiesīgi izpaust komersanta apakšuzņēmējus. Aicinām tos jautāt pašam TET.”
Nenoliedzami, pat pieņemot, ka šī konkrētā projekta realizācija tiek īstenota precīzi un atbilstoši gan noteiktajiem mērķiem, gan arī izpildes nosacījumiem, IZM savdabīgi izvairīgā izturēšanās, skaidrojot nianses rada iemeslu pārdomām.
Taču visam klāt ir vēl dažas dīvainības. IZM pagaidām nav sniegusi atbildes uz dažiem vienkāršiem Dienas papildus jautājumiem. Proti – kas notiks ar Akadēmisko tīklu pēc 31. marta, ņemot vērā augstāk minēto IZM frāzi: “Pēdējais finansējums šī projekta realizācijā saņemts 2016. gada 31. martā, līdz ar to IZM ir jānodrošina projekta darbība līdz 2026. gada 31. martam”. Respektīvi – pagaidām nav skaidrs, vai pēc 31. marta Akadēmiskais tīkls turpinās darbību, vai nē.
Un tieši tāpat IZM pagaidām nav sniedzis atbildi uz jautājumu saistībā ar pašas IZM norādīto, ka “IZM šobrīd tikai nodrošina šī projekta izpildi un tiek veidots jauns projekts par šāda Akadēmiskā tīkla izveidi pēc šī projekta beigām”. Proti, Diena šajā kontekstā uzdeva jautājumu: kāds ir iemesls, ka ir pirmšķietami nolemts veidot jaunu projektu, kas pirmšķietami nozīmē atkārtot visus procesu no nulles līdz finišam līdzīgi, kā jau ir izstrādāts pašreizējais projekts?