Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Valsts kontrole: Daudzdzīvokļu ēkas netiek pienācīgi uzturētas

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami. Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Valsts kontrole norāda, ka revīzijā revidenti pārliecinājās, ka arī gadījumos, kad atbildība par apsaimniekošanas maksu gulstas uz pašvaldībām un to dibinātajiem namu apsaimniekotājiem, apsaimniekošanas maksas nav noteiktas atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām.

Nozīmīga loma ēku uzturēšanā ir arī ēku apsaimniekotājiem. Revīzijā tika izvērtēts, kā pašvaldību dibinātie ēku apsaimniekotāji apseko ēku stāvokli, plāno darbus, aprēķina ēku uzturēšanai vajadzīgos līdzekļus un veic nepieciešamos remontdarbus.

Konstatēts, ka vairāk nekā 50% māju dzīvokļu īpašnieki nemaz nevar uzzināt par savas ēkas stāvokli, jo ikgadējās ēku pārbaudes nemaz nav veiktas.

Turklāt apsaimniekotāji grēko ar ēku uzturēšanas darbu plānu un remontdarbu tāmju gatavošanu, un kopumā apsaimniekotāju vestās māju lietas ir nepilnīgas. Tieši tas pats ir ar nedzīvojamo ēku pārvaldīšanu, kas pieder pašvaldībām (skolas, kultūras nami un bibliotēkas), arī tur pašvaldībām ir krietni vairāk jāpievērš uzmanība apsaimniekošanas vajadzību noskaidrošanai un darbību plānošanai, uzsver Valsts kontrole.

Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas. Būvvaldēm ir tiesības iejaukties situācijās, kad netiek veikti pienākumi ēku drošības garantēšanai.

Revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai visupirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. 

Revīzijā atklāts, ka būvvaldes kopš 2015. gada nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām. Tātad faktiski pašvaldības līdz revidentu iesaistei nemaz nezināja kopējo būvju apjomu, kas tām jāuzrauga.

Turklāt pat gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai. Līdz ar to īpašniekiem trūkst kontrolējošās institūcijas spiediena īpašumus sakārtot.

Valsts kontroles ieskatā pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.

Šādas attieksmes, kad ēku drošības garantēšanā iesaistīto pienākumi lielākoties eksistē tikai "uz papīra", un zemās maksātspējas dēļ daudzdzīvokļu ēkas nav pienācīgi uzturētas. Daudzu desmitu gadu laikā tās ir nolietojušās tiktāl, ka daudzās uzturēties ir bīstami. No izlases veidā revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62% māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1500 personu, pastāv ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi. Saskaņā ar VUGD datiem 279 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās notikušo ugunsgrēku iespējamais iemesls ir bijis neatbilstoša apkures ierīču un dūmvadu ekspluatācija un izbūve, par ko atbildīgi īpašnieki, bet ko būtu varējusi novērst apsaimniekotāju un būvvalžu aktīva darbība.

Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas. Valsts kontrole ir aplēsusi, ka, lai novērstu iedzīvotāju mitināšanos šajā 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 miljonus eiro.

62 jeb 60% daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās konstatēti citi būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c. To sakārtošana vienas dzīvojamās mājas īpašniekiem izmaksās līdz pat 100  tūkstošiem eiro. Tās ir ievērojamas izmaksas, kas diemžēl daudziem nebūs "pa kabatai".

Valsts kontrole pēc revīzijas aicinās Ministru kabinetu sniegt atbalstu par mājokļu politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, lai tā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm skaidri novērtētu esošās situācijas cēloņus un izstrādātu risinājumus to novēršanai.

Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai. Vienlaikus visiem iesaistītajiem ir aktīvi jāstrādā, veidojot dzīvokļu īpašniekiem izpratni, ka dzīvoklis ir daļa no visas mājas un jārūpējas ne tikai katram par savu telpu, bet arī kopīpašumu – visu ēku.

Revīzija veikta Daugavpilī un Valmierā, kā arī Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) otrdien žurnālistiem norādīja, ka mājokļu sakārtošanai Latvijā būtu nepieciešami vairāki valsts budžeti, līdz ar to tas nevar notikt strauji, bet pakāpeniski. "Nacionālajā attīstības plānā ir sadaļa Mājoklis un esam pieprasījuši regulāru finansējumu mājokļu jautājumu risināšanai," viņš piebilda.

Tāpat ministrs piekrita Valsts kontroles revīzijā secinātajam, ka daudzu pašvaldību būvvaldēm pietrūkst kompetences un kapacitātes ēku uzraudzības nodrošināšanai. Nemiro pauda uzskatu, ka nākotnē būtu jādomā par Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvaru paplašināšanu uzraudzības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka patlaban visi procesi būvniecībā jau notiek digitāli.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības Dzīvokļu apakškomitejas vadītājs Jurijs Strods norādīja, ka problēmu cēlonis ir konsekventas mājokļu politikas trūkums, kā arī nepietiekamais valsts atbalsts, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tāpat problēmas rada iedzīvotāju zemā maksātspēja un dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par pienākumiem. 

pievienotas pēdējās trīs rindkopas

Top komentāri

pašpalīdzības kases
p
Beidzot ir jārunā, kur aizplūst daudzdzīvokļu namu ieņēmumi - pašvaldību vajadzībām un tēriņiem nav robežu. Ir jārunā par sekām, atceļot amortizāciju pirmskara ēkām. Par dubultā nodokļa slogu, NĪN, kur aprēķina kārtība nav piesaistīta nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, bet dzīves vietas deklarācijai, ignorējot faktu, ka ēka ir ne tikai biznesa objekts, bet reāla dzīves vieta.
hmm
h
Bet ja mājas iedzvotājiem vienkārši nav līdzekļu majas renovācijai???Nu tā sanācis ka visi mājā ar maziem ienākumiem?
Roar
R
Manas mātes dzīvokļu māju apsaimnieko pašvaldība, un, piemēram, viņi nesen izdomāja ģeniālu veidu, kā tērēt naudu - nopirka piecstāvu mājā (!!!) plāksnītes ar norādi, ka mums ir trepes. Tagad jūtamies daudz drošāk. Katram stāvam. Varu saderēt, ka katra plāksnīte + uzstādīšana maksāja vismaz 100EUR. Bērni jau tās noplēsa. Un tā tā "apsaimniekošanas nauda" tiek tērēta. Savukārt citā gadījumā dažus gadus atpakaļ - stāva iedzīvotāji lūdzām, lai mums ieliek metāla parādes ārdurvis ar kodu. Mums teica "naudas tak nav". Ielikām par saviem līdzekļiem. .. bet apsaimniekotājs ntās reizes gadā "maina trubas", kas ir vienkārši fantastiski. Tur itkā tā nauda aiziet; Ceļi ap mājām arī ir atbaidoši - tikai 2018/19 gadā uzlēja jaunu asfaltu, bet iepriekšējos 20 gadus iedzīvotāji bedres lāpīja paši. V.Kontrolei vajadzētu nevis secināt, ka maksa ir par mazu, bet gan to, ka pašvaldību namu apsaimniekotāji saņemto naudu vienkārši izšķiež. Nevar būt tā, ka gadiem maksājot ikmēneša maksas no katra dzīvok
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kājām pāri Krievijas robežai

''Labas ziņas! Atsākam regulāro autobusu satiksmi ar Krieviju!'' Šādu paziņojumu savos e-pastos nesen saņēma iedzīvotāji, kuri kādreiz ir izmantojuši starptautiskā autobusu pasažieru pārvadātāja Ec...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas