Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 18. maijs
Inese, Inesis, Ēriks

Veselība sabiedrības drošībai

Aicina valdību izstrādāt vadlīnijas medikamentu pieejamībai krīzes apstākļos.

Aizvadītajos gados pasaule ir tikusi ierauta īstā krīžu virpulī – pandēmija, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un vēl citi nozīmīgi ģeopolitiski konflikti, dabas kataklizmas, kiberdrošības apdraudējumi – izaicinājumi seko cits citam. Medikamentu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nepārtrauktība krīzes apstākļos Latvijā ir būtiski jautājumi, kuriem steigšus nepieciešams rīcības plāns.

Vajadzīgas skaidras vadlīnijas

Zāļu pieejamības un veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības jautājumi pēdējā laikā bijuši gan Latvijas, gan kaimiņvalstu dienaskārtībā. 10. aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences, kura pulcēja veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītājus un vadošos darbiniekus, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbiniekus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un sabiedrības viedokļu līderus, mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes lomu un rīcības stratēģiju dažādu krīžu situācijās, tajā skaitā militāra apdraudējuma gadījumā.

Savukārt Igaunijā, tiekoties Baltijas valstu kolēģiem un viesiem no Ukrainas, nupat aizvadīts farmaceitu ikgadējais forums BaltPharm Forum 2024, kas šogad tika veltīts tieši krīzēm un to risināšanai.

"Lai krīzes situācijā mēs varētu rīkoties, ir nepieciešamas vadlīnijas, tajā skaitā grozījumi likumdošanā un skaidrs rīcības plāns visām iesaistītajām pusēm. To izstrādē būtu cieši jāsadarbojas gan valsts institūcijām, gan nozares pārstāvjiem. Lieliski, ka iesaistītajām pusēm ir iespēja sanākt kopā, apmainīties ar viedokļiem un pieredzi, kā arī mācīties vienam no otra," teic Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča un papildina: "Ja runājam par kara situācijām, tad tās ir specifiskas, bet jebkurā gadījumā pat attālāko Latvijas reģionu iedzīvotājam, it sevišķi, ja viņš ir hronisko slimību pacients, būtu konkrētā, viņam un attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem zināmā veidā jābūt pieejamiem nepieciešamajiem medikamentiem. Un mums ir jāatrod resursi, lai varētu veidot normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem iespējams izstrādāt šo plānveida sistēmu."

Piemēram, zināms, ka Ukrainā pirmajās Krievijas plaša mēroga iebrukuma dienās strādāja tikai 10% aptieku un vienlaikus notika strauja zāļu izpirkšana. "Ukraina nebija gatava šādai situācijai, taču, mācoties no viņu pieredzes, mēs zinām, kam mums jābūt gataviem, un varam laikus izveidot krīzes menedžmenta stratēģiju medikamentu pieejamības nepārtrauktības nodrošināšanai," konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde norādīja NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Vineta Kleine.

Aptiekas – kritiskās infrastruktūras

sastāvdaļa Viens no pirmajiem soļiem, kas būtu jāsper atbildīgajām valsts institūcijām, ir aptieku noteikšana par vienu no kritiskās infrastruktūras sastāvdaļām krīzes apstākļos. "Šādā gadījumā arī personālam, tajā skaitā farmaceitiem, jābūt gataviem konkrētai rīcībai, kas nozīmē, ka vajadzīgas gan praktiskās apmācības, gan psiholoģiskā noturība. Ukrainā, sākoties karam, cilvēki pameta valsti, tajā skaitā zāļu apgādes nozarē un aptiekās strādājošie. Taču šiem cilvēkresursiem jābūt pieejamiem valstī," uzsver K. Jučkoviča. Viņasprāt, nepieciešams speciāls normatīvais regulējums, jo farmācijas nozare un farmaceita darbs ir ļoti stingri reglamentēta profesija – lai krīzes situācijā sniegtu adekvātu palīdzību iedzīvotājiem, nepieciešama iepriekšēja gatavība.

Forumā BaltPharm Forum 2024 Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore pēc Latvijas Farmaceitu biedrības aicinājuma Baltijas valstu farmaceitiem arī novadīja darba sesiju, kuras laikā dažādās organizācijās un zāļu apgādes posmos strādājoši farmaceiti piedalījās mācībās, modelējot lēmumu pieņemšanu dažādu krīžu – plūdu, elektrības neesamības, sakaru pārrāvumu, medikamentu trūkuma, kara u. c. – gadījumos. Dalībnieki kopīgi secināja, ka katrā no situācijām nepieciešams skaidrs rīcības algoritms, turklāt sistēmā strādājošajiem tas nekļūdīgi jāpārzina.

Jāparūpējas par medikamentu rezervēm

Būtisks ir arī medikamentu pieejamības nodrošinājums, veidojot to rezerves krīžu gadījumiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pastāstīja, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šāgada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai.

Igaunijā jau vairākus gadus darbojas Zāļu uzkrājumu aģentūra. Tā gan nav tapusi iespējamo kara draudu kontekstā, bet gan pandēmijas laikā, taču ir izstrādātas jaunas vadlīnijas un notiek plašāka sadarbība ar dažādām citām ar nozari saistītām pusēm. "Igaunijā ir vienošanās ar privātiem komersantiem par noliktavu telpu īri, tāpat par to, kā zāļu apgādes uzņēmumos notiek medikamentu aprite, lai pēc iespējas nebūtu zaudējumu, jo medikamentiem ir stingri noteikti derīguma termiņi, tie jāuzglabā noteiktos apstākļos. Turklāt mēs nevaram valstī uzcelt, piemēram, vienu jaunu novietni medikamentiem, kur izveidojam atbilstošus apstākļus un izstrādājam nepieciešamo procesuālās apmaiņas sistēmu, bet jāveido diversifikācija – nepieciešamas vairākas noliktavas dažādās Latvijas vietās, ja, piemēram, kara gadījumā kādu no tām iznīcina, lai vajadzīgo pakalpojumu varētu nodrošināt citas. Uz to mums norāda Ukrainas kolēģi," uzsver K. Jučkoviča.

Atbildīgajām institūcijām kopā ar nozares profesionāļiem jāizstrādā nepieciešamo medikamentu portfelis, kuram jābūt reģionālo un mazo aptieku krājumā proporcionāli iedzīvotāju skaitam, savukārt hroniskajiem pacientiem nepieciešamo zāļu rezerves būtu jānodrošina vismaz mēnesim un par to jāparūpējas viņiem pašiem. Tomēr iedzīvotājiem veidot medikamentu krājumus gan nav mērķtiecīgi, jo, beidzoties derīgumu termiņiem, tie kļūst par bīstamajiem atkritumiem un nauda ir iztērēta veltīgi.

Mudina kāpināt vietējo ražotāju jaudas

Arī citas valstis Eiropā veido medikamentu rezervju uzkrājumus krīžu apstākļiem, turklāt Eiropas Komisija (EK) ir Eiropas Savienības (ES) valstīm izveidojusi to zāļu sarakstu, kuram jābūt pieejamām visās ES valstīs krīžu situācijās. EK arī mudina valstis būt pašpietiekamākām un, piemēram, veicināt medikamentu ražošanu uz vietas. Arī šīs jomas sakārtošanai nepieciešams jauns normatīvo aktu regulējums, ir jābūt likumiskam rāmim. Patlaban Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus.

Šobrīd gan Latvijā, gan citās ES valstīs periodiski mēdz būt kādu medikamentu trūkums. Tas saistīts ar aktīvo vielu un arī citu elementu, piemēram, iepakojuma, ražošanu ārpus ES, tāpat dažādu apstākļu dēļ piegādēs mēdz būt pārrāvumi. "Ražotāji gaida valsts pretimnākšanu, citās valstīs ir šādi atbalsta mehānismi. Ir dažādi veidi, kā tos nodrošināt. Ražošanas un it sevišķi medikamentu reģistrācijas procesi ir dārgi un laikietilpīgi. Vajadzīgs regulējums, kā tos atvieglot," piebilst K. Jučkoviča. Arī pārorientēšanās no citiem tirgiem uz Eiropas un iekšējo tirgu prasa laiku, tas nevar notikt uzreiz.

Veselības nozares eksperti ir vienisprātis – zāļu pieejamības nodrošināšanas un darbības nepārtrauktības plānošanai krīzes situācijām ir jābūt vienai no atbildīgo valsts institūciju prioritātēm, darot to kopā ar nozari. Veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem, un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem, tāpēc Dienas Biznesa konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde bija nopietns atskaites punkts, kurā nozares ekspertiem – gan aizsardzības, gan veselības – satikties un izvērtēt esošo situāciju un tālāk jau lemt par nākamajiem darbības soļiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija paliek tukša

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas