Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 2. aprīlis
Irmgarde, Daiva
Dienas lapās 2005. gada sākumā dominēja tuvu un tālu postījumu un to seku apraksti – 2005. gada janvāra lielā Ziemeļeiropas vētra nāca uzreiz pēc 2004. gada 26. decembra zemestrīces izraisītā cunami traģēdijas Indijas okeānā

Vēsture Dienā: 15 gadu kopš gadsimta pagaidām lielākās vētras

Raucot degunu par šāgada slapji pelēko sākumu, atcerēsimies, ka var būt arī sliktāk, lai gan arī aizraujošāk, ja vien neesi pašā procesa virpulī, bet vari to vērot no drošas vietas. Pirms 15 gadiem 9. janvārī Latvijai pāri brāzās orkāns, kurš tautas atmiņā (ja vien mūsdienās, kad gandrīz visu, atskaitot laimi un dzīves jēgu, var atrast internetā, vēl pastāv tāds fenomens kā atmiņa) nav palicis tik labi kā 1969. gada vētra tikai tāpēc, ka 2005. gada lielā Ziemeļeiropas vētra nāca uzreiz pēc 2004. gada 26. decembra zemestrīces izraisītā cunami traģēdijas Indijas okeānā, kas paņēma ap 230 000 cilvēku dzīvību. Dienas lapās 2005. gada sākumā dominēja tuvu un tālu postījumu un to seku apraksti.

Cunami skartajās valstīs bez pajumtes palikuši pieci miljoni – vēstīja 2005. gada 3. janvāra Dienas pirmā lapa. "Traģēdija smagi skārusi arī Eiropas valstis, jo bez vēsts pazuduši tūkstošiem Eiropas tūristu, visvairāk no Skandināvijas valstīm, kas 1. janvāri izsludināja par kopīgu sēru dienu upuru piemiņai." 4. janvāra Diena jau ziņoja par 1,8 miljoniem upuru, kas gaida palīdzību. Cunami bija veltīts arī Dienas komentārs – komentētājs Pēteris Strautiņš atgādināja, ka cunami brīdināšanas sistēmas reģionā nebija tāpēc, ka līdzīgas nelaimes te nebija notikušas vairāk nekā simt gadu. "Jo ilgāk kādā seismiski nedrošā reģionā nav notikusi spēcīga zemestrīce, jo mazāk cilvēki tur domā par postu, ko tā varētu nodarīt".

6. janvārī Diena ar pāvesta Jāņa Pāvila Otrā lūgšanā saliktu roku foto vēstīja par dienu iepriekš notikušo klusuma brīdi Eiropā. Guntai Slogai cunami cietušais Vladimirs Kuļešovs atklāja, ka nepanesamākais bijis pilnīgais klusums, kas pārņēmis pilsētu pēc cunami viļņa atkāpšanās, to pārtraukuši tikai ievainoto vaidi un tuviniekus zaudējušo sieviešu kliedzieni. 7. janvārī Ģirts Kasparāns rakstīja, ka pludmalēs atrasti daudzu cilvēku līķi, bet dzīvnieku mirstīgās atliekas redzamas reti.

10. janvāra Dienā galvenā ziņa jau bija par pašmāju vētru – orkānu Ervīns. Valdība izsludināja enerģētisko krīzi un nolēma pārtraukt mācības skolās. Ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam tika uzticēta atbildība par krīzes novēršanu Talsu un Tukuma rajonā. Radio SWH moderators Kaspars Upaciers, svinēdams savu vārdadienu, elektrības pazušanu esot izmantojis, lai ar viesiem tumsā uzspēlētu Pastum, pastum, pietupies. Raimonds Pauls nākamajā dienā smēlis ūdeni no savas Baltezera mājas applūdušā pagraba. Bet 12. janvāra Dienas ziņa vēstīja: Latvijas valsts meži aptur koksnes izstrādi kailcirtēs, līdz tiks likvidēti vētras postījumi!

15. janvāra SestDienas rakstā Saplosītā Latvija tika salīdzinātas 1969. un 2005. gada vētras. "Kopš tā laika es zinu, ka sivēni peld… Tumsā bridu pa ūdeni un kaut kas man peldēja pretī. Domāju, ka kaķis vai suns, bet izrādījās – kaimiņu cūcis! Žurkas arī peldēja veseliem bariem," bērnībā Bolderājā pieredzēto 1969. gada 1.–2. novembra vētru atcerējās Dienas žurnāliste Aiva Kalve. Pēc 1967. gada 17.–19. oktobra viesuļvētras, kad Liepājā vēja ātrums sasniedza 48 m/sek., klimatologi sprieduši, ka tāda stihija Latviju var piemeklēt tikai reizi 300 gados vai pat tūkstošgadē. Daba lēma citādi. Daugavpilī 1969. gada vētrā vējš brāzās ar ātrumu 44 m/sek. (Sinoptiķi pieļauj, ka vēja ātrums varēja būt arī lielāks, taču to nebija iespējams noteikt, jo vairākās novērojumu stacijās vējš nopostīja mērinstrumentus.) Vētra sagāza 30 miljonus m3 koksnes, skāra 34,4% Latvijas mežu. Ūdens līmenis 1969. gada vētrā Andrejostā uzkāpa līdz 229 cm virs Kronštates nulles (slavenā 1709. gada 13. aprīļa 4,69 metru augstā atzīme Doma baznīcā radusies nevis vētrā, bet Daugavas pavasara palos).

2005. gada vētru cilvēki uzņēma mierīgi arī tāpēc, ka cilvēku upuru tajā atšķirībā no 1969. gada vētras nebija. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras aplēses liecina, ka 21 m/sek. stipras vēja brāzmas, kas jau gāž kokus, Latvijas jūras piekrastē var būt katru gadu, orkāni (33 m/sek.) – reizi sešos gados, bet uz 40 m/sek. jāgaida 22 gadi.

"Dzīvnieku uzvedība liecina, ka viņu maņas ļauj paredzēt lielas vētras," rakstīja SestDiena. Bijušais LPSR kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs atceras, ka vakarā pirms 1967. gada vētras pēkšņi fenomenāli sākušas ķerties foreles. Meža darbinieks Imants Liekniņš G. Grūtupam Zemgales Ziņās izstāstījis vēl neparastāku tās reizes novērojumu: "Darbu beiguši, čāpojām mājās. Izejot mežmalā uz pļavas, pēkšņi apstājāmies. Notika kaut kas pasakains. Pa pļavu no meža ārā nāca zvēri – rāmā gaitā stirnas, buķeļi. Tālāk daži brieži, zaķu bars un lapsas – visi juku jukām. Pļavas vidū aizaugušajā novadgrāvī muguras cilāja melnas mežacūkas. Par mums – ne mazākās vērības. "Jei bogu, pastardiena nāk virsū," teica Jāzeps." Nākamajā dienā cilvēki ieraudzījuši, kāpēc zvēri gājuši laukā no meža, – to vairs nevarēja pazīt, koki bija sagāzti krustām šķērsām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Covid-19 konstatēts jau kopumā 52 pašvaldībās(17)

Parādoties jauniem ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 inficētajiem Baldones un Valkas novadā, sasirgušie jau kopumā konstatēti 52 pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles cen...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas