Latvijas neatkarības atgūšanas jeb atmodas laikā bija daži tādi politiķi, kas, līdz tam cienīti vai nu kā veiksmīgi tautsaimnieki, vai kā pašvaldību vadītāji, zaudēja tautas uzticību, vairāk vai mazāk manāmi sasaistoties ar Latvijas neatkarības pretiniekiem. Redzamākie viņu vidū bija bijušais Rīgas mērs Alfrēds Rubiks, ekonomists Ojārs Potreki un lauksaimnieks Alberts Kauls (1938–2008). Pēdējais, atšķirībā no Rubika un Potreki, paguva kažoku apmest vēlreiz un 1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanu rezultātā sekmīgi atgriezās politikā.
Politiķu portretu rubrikā Kaula fenomenu rakstā Labā kunga gaidās aplūkoja Anita Lase 1995. gada 28. oktobra SestDienā, sākdama ar ainām no Kaula vadītā kolhoza Ādaži.
"Tīras ieliņas. Apkopti zālieni. Lauki kā puķu dobes, un pabaroti, pārticīgi cilvēki. Vārdu sakot, paraugsaimniecības etalons – Ādaži. Tas viss ir Kauls.
Patlaban Latvijā plaši pazīstams darījumu aprindu cilvēks, toreiz Alberta Kaula padotais ar daudzsološu amata nosaukumu un vienlaikus faktiski izsūtāmais zēns [stāsta], ka viņam varēja uzkliegt: "Turi muti! Labāk atnes viesiem čības!" Arī tas ir Kauls.
Bieži lietota vārdu kombinācija "demokrātija nav visatļautība". Ādažos vēl ilgi pirms perestroikas sākuma runāja par katra personisko atbildību un iniciatīvas nepieciešamību un vienlaikus par vismazāko vadībai nepieņemamo vaļību aicināja pie kolhoza priekšsēža Kaula galda, lai pavēstītu, ka būtu ieteicams sākt jaunas darba vietas meklējumus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00